Naudu atdod pēc projekta
„Krīzes laikā ceļot pa Eiropu ar projektiem man sanāk lētāk nekā dzīvot Latvijā,” stāsta AEGEE-Rīga (Eiropas studentu foruma Rīgas organizācija) biedre Zane. Divas nedēļas projektā Turcijā, tad pusotru nedēļu Ungārijā, vēl pēc divām nedēļām atkal uz Turciju – nesen darbu zaudējusī Zane šādi izmanto Eiropas Savienības (ES) programmas „Jaunatne darbībā” (Youth in Action) iespējas.
„Jaunatne darbībā” ir ES neformālās izglītības programma, kas paredzēta 13 līdz 30 gadus veciem jauniešiem, tās mērķis ir „veicināt Eiropas pilsonības apziņu, solidaritāti un iecietību jauno eiropiešu vidū un iesaistīt viņus ES nākotnes veidošanā”, teikts programmas vadlīnijās. „Tā ir iespēja samērā lēti ceļot, gūt jaunus draugus, vērtīgus kontaktus, redzēt, kā dzīvo citur,” savu motivāciju piedalīties dažādos ES projektos pamato AEGEE-Ogre (Eiropas Studentu foruma Ogres organizācija) biedrs Aleksejs Smorigo.
Programmā „Jaunatne darbībā” var iesaistīties ikviens, „neatkarīgi no izglītības, sociālā stāvokļa vai kultūras vides”, teikts tās vadlīnijās. Piedaloties kādā no projektiem ārzemēs, dalībniekiem tiek apmaksāti 70% ceļa izdevumu, pašam jāsedz vien 30%, dažkārt projekta dalības maksa ir simboliska (20–40 eiro). Taču jāņem vērā, ka ceļa izdevumi sākotnēji dalībniekam ir jānosedz pašam, jāsaglabā biļetes un tikai pēc tam solītie 70% tiek atmaksāti. Turklāt bieži tas prasa ilgu laiku. Piemēram, Sabīne, kas šā gada martā piedalījās apmaiņas projektā Maltā, vēl joprojām nav saņēmusi solīto kompensāciju. „Izskatās, ka organizatori nav līdz galam nokārtojuši visas formalitātes, lai gan pats projekts bija noorganizēts izcili,” tā Sabīne.
Galvenais – būt informētam
Organizācijas „RED – Radošu Efektu Darbnīca” valdes priekšsēdētāja Sintija Lase, kas organizējusi apmaiņas projektus Latvijā, stāsta, ka „to tēmas ir visdažādākās, sākot no fotogrāfijas, masu medijiem un beidzot ar dabas aizsardzību”. „Apmaiņām ir konkrēts aktivitāšu grafiks, un tajās piedalās jaunieši no vairākām valstīm, aktivitātes notiek, izmantojot atraktīvas neformālās izglītības metodes,” viņa skaidro. Tātad visvienkāršākais veids, kā uzzināt par dažādām „Jaunatne darbībā” apmaiņām un projektiem Eiropā, ir pašam kļūt par kādas organizācijas biedru. Tomēr tas nav obligāti – galvenais saņemt informāciju par dažādām iespējām un būt gatavam ar organizācijas starpniecību doties ceļā, apstiprina AEGEE-Ogre dibinātāja Anita Kalmane.
Brīvprātīgo, nevis brīvdienu dienests
Viena no „Jaunatne darbībā” apakšprogrammām ir Eiropas Brīvprātīgais darbs (EBD), kas sniedz iespēju jauniešiem no 2 līdz 12 mēnešiem kādā valstī, kas nav viņa dzīvesvieta, strādāt brīvprātīgi. Šai laikā jaunietis ne tikai sniedz reālu labumu, bet apgūst jaunas prasmes, valodas, kultūru, brīvprātīgi nodarbinot sevi visdažādākajās jomās. Visus izdevumus (ceļš, dzīvošana, veselības apdrošināšana, ēdināšana, kabatas nauda) sedz programma. „EBD ir individuāls pasākums – katram ir savi iemesli, kādēļ viņš to vēlas un kādēļ tas ir vajadzīgs. Tas trenē personību, paplašina redzesloku, paaugstina patstāvību, dod laiku pārdomām par to, ko dzīvē vēlas sasniegt un sniedz dažādas praktiskas iemaņas,” stāsta S. Lase.
"Krīzes laikā ceļot pa Eiropu ar projektiem man sanāk lētāk nekā dzīvot Latvijā."
Lai dotos EBD, jaunietim jāatrod nosūtītājorganizācija Latvijā un uzņēmējorganizācija valstī, kurā viņš vēlas strādāt. S. Lase, kuras organizācijai arī ir nosūtītājorganizācijas statuss, rosina atcerēties, ka EBD nav brīvdienu dienests, bet „gaida atvērtus, zināt un prast gribošus cilvēkus, kas vēlas pasauli darīt labāku”. „Daudzi domā, ka aizbraukšana (aizbēgšana) atrisinās visas samilzušās problēmas. Neko neatrisinās, drīzāk saasinās, jo svešatnē tu daudz skaidrāk redzi robežu, kur beidzies tu un sākas apkārtējā vide. Un ir tik nepatīkami atskārst, ka ne jau vide rada lielāko daļu problēmu, bet gan tu pats,” viņa norāda.
Santa Krastiņa, kas oktobra sākumā atgriezusies no četru mēnešu EBD Grieķijā, stāsta, ka bijusi nedaudz vīlusies par realitāti, ar ko sastapusies. „Projekta apraksts bija nedaudz citādāks nekā dzīvē. Arī mans sākotnējais darba spars tika apspiests, jo Grieķijā viss notiek lēnām un mierīgi. Problēmas bija gan komunikācijā, gan kompromisa rašanā, bet tās bija sekundāras, kas visumā netraucēja baudīt EBD laiku,” atceras Santa.
Uz Āfriku vai Indiju
Eksotiskākai pieredzei dažādi brīvprātīgie darbi tiek piedāvāti arī ārpus Eiropas. Tā, piemēram, „DRH-Norway” ir programma, kas piedāvā uz sešiem mēnešiem braukt strādāt uz Mozambiku, Zambiju vai Indiju. Vispirms noris sešu mēnešu sagatavošanās posms privātskolā Norvēģijā. Ieva, kas tur pašlaik atrodas, plāno braukt uz Mozambiku un strādāt tur par skolotāju. Norvēģijā viņai aktivitātes ir visdažādākās – humānās palīdzības vākšans, darbs skolas hotelī, portugāļu valodas mācības. „Būt par brīvprātīgo nav izklaide – tas ir darbs! Protams, tā ir arī iespēja ceļot, iepazīt līdzīgi domājošos un palīdzēt cilvēkiem,” nosaka Ieva.
Lai šai programmai pieteiktos, nepieciešami arī savi līdzekļi: 3000 Norvēģijas kronu (ap Ls 250) dalības maksa, ceļš līdz Norvēģijai un atpakaļ, vakcinācija pret tropu slimībām, kā arī kabatas nauda higiēnas piederumu iegādei. Ēdināšana un dzīvesvieta tiek nodrošināta.
Starptautiskā karjera ar AIESEC
Ja nav aicinājuma strādāt brīvprātīgi, var pieteikties dažādām prakses iespējām. Pasaulē lielākā studentu organizācija AIESEC piedāvā doties praksē uz 107 pasaules valstīm jebkuram Latvijas studentam vai jaunietim, kas jau ir ieguvis augstāko izglītību. Piesakoties jāievēro divi nosacījumi – prakse paredzēta jauniešiem līdz 30 gadiem; no diploma iegūšanas brīža nedrīkst būt apritējuši vairāk kā divi gadi, norāda AIESEC Rīga viceprezidente Jekaterina Slavgorodska.
"AIESEC piedāvā doties praksē uz 107 pasaules valstīm jebkuram Latvijas studentam vai jaunietim, kas jau ir ieguvis augstāko izglītību."
Tiek piedāvāti četri prakses veidi: menedžments, informācijas tehnoloģijas, izglītība un attīstība. Prakses vietas atrašana nenotiek ātri, brīdina J. Slavgorodska. Jaunietim nepieciešams aizpildīt pieteikumu AIESEC, tad tiek noslēgts līgums starp studentu un AIESEC, students tiek reģistrēts datubāzē, un sākas prakses meklēšana, kas katram jaunietim ir individuāls process un atkarīgs no dažādiem faktoriem – izglītības, darba pieredzes, izvēlētās valsts vai reģiona utt.
Piemēram, Aivaram Mihmalim prakses vietas atrašana kompānijā STEricsson Nīderlandē prasīja trīs mēnešus. Savukārt Sintijai Morozai piedāvājums praktizēties ķīmiskās rūpniecības uzņēmumā Indijā atnāca pats. „Gribēju tikt uz Kanādu, bet, kad prakses piedāvājumi no Indijas manā e-pastā sāka birt kā no pārpilnības raga, nolēmu – kādēļ gan ne?” atceras Sintija, kas Indijā pavadīja deviņus mēnešus.
Piesakoties AIESEC praksei, jārēķinās ar saviem izdevumiem: pašam jāsedz ceļa izmaksas uz izvēlēto valsti un atpakaļ, jāsamaksā nodeva AIESEC par prakses vietas meklēšanu (Ls 100–200), kā arī, ja nepieciešams, jāsedz vīzas vai citu dokumentu izmaksas. Prakses vietā jaunietim tiek atrasta dzīvesvieta, un viņš saņem algu, kas ir pietiekama, lai konkrētajā valstī dzīvotu. Tāpēc J. Slavgorodska atgādina, ka „AIESEC prakse nav domāta tiem, kas vēlas nopelnīt naudu, bet gan tiem, kas vēlas iegūt ļoti labu pieredzi un sākt veidot savu karjeru”. Tā tas noticis Evitas Iljenkovas gadījumā, kurai pēc gada prakses Londonā tur arī piedāvāts darbs.
Meklējot iespējas individuāli
Prakses vietas var atrast arī katrs individuāli, nevis ar kādas organizācijās starpniecību. Ir iespējams praktizēties Eiropas Savienības institūcijās. Visi, kas ieguvuši augstākās izglītības diplomu, Eiropas Parlamentā var pieteikties gan apmaksātai, gan neapmaksātai piecus mēnešus ilgai praksei. Tāpat var pieteikties praksē arī pasaules mēroga institūcijās, piemēram, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā UNESCO un Pasaules Bankā.
"Visi, kas ieguvuši augstākās izglītības diplomu, Eiropas Parlamentā var pieteikties gan apmaksātai, gan neapmaksātai piecus mēnešus ilgai praksei."
UNESCO prakse Parīzē paredzēta tiem, kas jau ieguvuši bakalaura grādu un pieteikšanās brīdī studē maģistrantūrā. Prakses ilgums ir no viena līdz četriem mēnešiem, un tā nav apmaksāta. Savukārt, lai pieteiktos praksei Pasaules Bankā, jābūt maģistrantūras vai doktorantūras studentam ar mērķi turpināt studijas pēc prakses. Praktikantam tiek maksāta alga, kā arī atsevišķos gadījumos segti ceļa izdevumi, taču dzīvesvieta jānodrošina pašam. Lielākā daļa prakses vietu atrodas Vašingtonā, un minimums ilgst četras nedēļas. Pieteikšanās notiek, aizpildot anketu Pasaules Bankas mājaslapā.
Katram pašam jāizvērtē
Jauni kontakti, valodu apguve, personības attīstīšana, plašāks skats uz dzīvi, atvērtība jaunajam, tolerances iemantošana, sevis novērtēšana – šie ir daži no ieguvumiem, kuru dēļ dažādas iespējas Eiropā un pasaulē ir vērts izmantot. Tomēr, pirms to darīt, katram pašam jāizvērtē šo pasākumu iespējamās negatīvās puses – nepieciešamība ieguldīt kaut minimālas finanses; pielāgošanās dažādām vidēm un kultūrām; dažādas problēmsitācijas; svešatne no tuviniekiem un draugiem.
Starptautiskā pieredze māca ne tikai pieņemt citādo – cilvēkus, kultūru, rases, valodas -, bet lauž stereotipus. „Esmu konstatējusi, ka mēs visi esam līdzīgi savos mērķos, vēlmēs, dzīves uztverē. Tāpat kā ir karstasinīgi latvieši, tā ir arī kautrīgi spāņi un neuzmācīgi turki,” teic AEGEE-Ogre biedre Ieva Galeniece. Jaunieši var izvēlēties – vai vienkārši doties strādāt uz ārvalstīm, vai gūt pieredzi ar šādu īsāku vai garāku projektu palīdzību. Abi varianti nepasargā no iespējas palikt arī ārzemēs uz ilgāku laiku, taču nodrošina, ka, atgriežoties Latvijā, viņu dzīves pieredze būs bagātinājusies.
