Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šobrīd brīvprātīgā darba regulējums nav pietiekams. Tieslietu ministrija prognozē, ka līdz ar grozījumiem Civillikumā visas problēmas atrisināsies.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Eiropas Parlaments 2008. gada 22. aprīlī pieņēma Rezolūciju par brīvprātīgā darba nozīmi ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā (2007/2149(INI), kuras 7. punktā noteica, ka brīvprātīgo kustībai un brīvprātīgo darbam nav jāaizstāj algotais darbs. Savukārt minētās rezolūcijas 19. punktā ieteikts pasludināt 2011. gadu par Eiropas brīvprātīgo kustības gadu. Līdz ar to šobrīd ir aktualizējusies nepieciešamība pilnveidot brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu Latvijā.
Saskatīts daudz trūkumu
Šobrīd brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums (Biedrību un nodibinājumu likuma 8. pants un Jaunatnes likuma 8., 9. un 10. pants) nav pietiekams, jo, pirmkārt, nav noteikti skaidri principi, pēc kuriem vadīties, slēdzot līgumu par brīvprātīgā darbu, otrkārt, likumos nav precizētas abu pušu tiesības, pienākumi un atbildība. Tāpat nepieciešams definēt plašāku tiesību subjektu loku, kuri var nodarbināt brīvprātīgos, jo pašreizējie normatīvie akti vispārīgi regulē tikai jauniešu (personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem) brīvprātīgo darbu un brīvprātīgo darbu biedrībās un nodibinājumos, bet neregulē kārtību, kādā brīvprātīgos, kuri nav jaunieši, nodarbina citi tiesību subjekti: valsts iestādes, pašvaldības, politiskās partijas un reliģiskās organizācijas. Tāpat nekur likumdošanā nav noteikts brīvprātīgo darba izmantošanas tiesiskais pamats.
Kā stāsta Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktora vietnieks Sandris Rāgs, brīvprātīgā darba regulējuma izstrādei sākotnēji tika apspriestas divas versijas – veidot atsevišķu likumprojektu vai iekļaut brīvprātīgo darbu regulējošas normas Civillikumā. Diskusijās par labāko tomēr tika atzīts otrais variants.
Paredzēta atsevišķa nodaļa Civillikumā
Pēc grozījumu stāšanās spēkā Civillikumā tiks iekļauta jauna apakšnodaļa „Līgums par brīvprātīgā darbu”, ietverot tajā vispārīgus nosacījumus, kas attiektos uz visiem brīvprātīgā darba organizētājiem un brīvprātīgajiem neatkarīgi no viņu juridiskā statusa.
"Biedrība „brīvprātīgais.lv” uzskata, ka Civillikumā paredzētie grozījumi šīs problēmas neatrisina."
Likuma 15. nodaļu „Prasījumi no darba attiecībām” paredzēts papildināt ar 5. apakšnodaļu „Līgums par brīvprātīgā darbu”. Tajā plānots noteikt, ka ar līgumu par brīvprātīgā darbu viena puse – brīvprātīgais - uzņemas bez atlīdzības veikt otras puses – brīvprātīgā darba organizētāja - uzdevumus, kas atbilst tā nolikumā, statūtos vai satversmē noteiktajam mērķim, kam nav mantiska rakstura. Tāpat paredzēts noteikt, ka līgums par brīvprātīgā darbu slēdzams rakstveidā, ja to rakstiski pieprasa kāda no pusēm; ja brīvprātīgā darba organizētājs ir valsts vai pašvaldības iestāde, kā arī tad, ja brīvprātīgais veic darbu vai sniedz pakalpojumus ārvalstīs.
Tāpat plānots noteikt, ka līgumam par brīvprātīgā darbu piemērojami noteikumi par darba līgumu (I apakšnodaļa) un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ciktāl tie nerunā pretim šās apakšnodaļas noteikumiem.
Uzklausa NVO viedokli
Kā uzskata Tieslietu ministrija, ar likumprojektu tiks pilnībā atrisinātas visas nepilnības brīvprātīgā darba tiesiskajā regulējumā. Projekta tapšanas gaitā tika iesaistītas nevalstiskās organizācijas (NVO), ar kuru priekšlikumiem, ieteikumiem un labojumiem tika precizēta likumprojekta galīgā redakcija. Savus priekšlikumus ministrijai izteica biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse”, „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome”, biedrība „brīvprātīgais.lv”, Pareizticīgās baznīcas virspriesteris Nikolajs Tihomirovs un biedrība „ODIN/VITA”.
Biedrības izteica arī priekšlikumus, kas grozījumos netika iekļauti, jo to mērķis ir aptvert vispārīgus nosacījumus, kas attiecas uz visiem brīvprātīgā darba organizētājiem un brīvprātīgajiem, neatkarīgi no viņu juridiskā statusa.
"Brīvprātīgā darba regulējuma izstrādei sākotnēji tika apspriestas divas versijas: veidot atsevišķu likumprojektu vai iekļaut brīvprātīgo darbu regulējošas normas Civillikumā."
Tā biedrība „brīvprātīgais.lv” uzskatīja, ka labvēlīgai brīvprātīgā darba attīstībai nepieciešams noteikt pušu tiesības, pienākumus un atbildību, definēt plašāku tiesību subjektu loku, kuri var nodarbināt brīvprātīgos, jānosaka brīvprātīgo piesaistīšanas tiesiskais pamats, kā arī jānosaka noteikta kārtība, kādā aprēķināms brīvprātīgo darba ieguldījums naudas izteiksmē un būtu atspoguļojams grāmatvedības uzskaitē. Biedrība „brīvprātīgais.lv” uzskata, ka Civillikumā paredzētie grozījumi šīs problēmas neatrisina. Savukārt Tieslietu ministrija norāda, ka grozījumu mērķis nav noteikt pušu atbildību un tiesības, jo par to jāvienojas līgumā, tāpat brīvprātīgā darba ieguldījums naudas izteiksmē un atspoguļojums grāmatvedības uzskaitē nav atrunājams Civillikumā, jo tas ir grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu jautājums, kas ietilpst Finanšu ministrijas atbildības jomā.
Pareizticīgās baznīcas virspriesteris N. Tihomirovs rosināja papildināt likumprojektu ar teikumu: „Brīvprātīgo darbs reliģisko organizāciju labā notiek bez ierobežojumiem un līgumu slēgšanas”. Šādu punktu N. Tihomirovs ieteica iekļaut tādēļ, ka Pareizticīgās baznīcas tradīcijā ir brīvprātīgais darbs par godu Dievam – darbs ir ziedojums. Klosteros svētceļnieki tradicionāli veic „paklausības” - darbus laukos, dārzos, remontdarbus, celtniecības darbus. Draudzēs draudžu locekļi sakārto baznīcu, dzied dievkalpojumos utt. „Tā ir sensena tradīcija, un jebkādi ierobežošanas vai reglamentācijas mēģinājumi būs vērtēti kā Baznīcas apspiešana, vajāšana un iejaukšanās personu garīgajā dzīvē,” uzskata N. Tihomirovs. Ministrija gan atbild, ka satraukumam nav pamata, jo ir tikai atsevišķi gadījumi, kad likumā būs paredzēta obligāta rakstveida līguma slēgšana ar brīvprātīgo.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Izglītības un zinātnes un Labklājības ministrijai, kā arī Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai. Likuma grozījumi vēl jāakceptē valdībā un jāpieņem Saeimā.
