Šī regula nenoliedzami attiecas arī uz Latvijas lauksaimniekiem, kam 2009. gads bijis smagākais visā nozares pastāvēšanas laikā. Tādēļ biedrība „Zemnieku saeima” (ZSA) ir ļoti gandarīta, ka Latvijas lauksaimnieki ir sadzirdēti un ir panākta vienošanās ar valdības vadītāju Valdi Dombrovski par 2009. gada platību tiešo maksājumu avansa izmaksu - 41,9 miljoni latu - jau šogad.
Latvija izdarījusi visu
ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš skaidro, ka Latvija līdz kritiskai situācijai un akūti nepieciešamam agrākam platībmaksājumu avansam nonāca tieši tālab, ka lauksaimniecības sektorā šogad radikāli kritās saražotās produkcijas cena, savukārt izejvielu cena – ne. Līdzīgi kā visā ES. Aktualizējot šo jautājumu, EK ar pieņemto regulu ieteica veikt nākamā gada platībmaksājumu avansa izmaksāšanu agrāk kā citus gadus - jau no 16. oktobra.
„Latvijas lauksaimnieki sarunās ar Latvijas valdību vienojās, ka šādu maksājumu arī veiks,” teic J. Lazdiņš. „Par to valdībai esam pateicīgi.”
Tātad, lai avansa naudu saņemtu, Zemkopības ministrijai (ZM) bija jāpieprasa nepieciešamā naudas summa Finanšu ministrijai (FM), kurai savukārt šos līdzekļus vajadzēja atrast valsts budžetā. Un vēl - šis maksājums Latvijas valstij ir jāsaskaņo ar EK, jo EK ir viena no finanšu resursu aizdevējām Latvijai.
„Pašreiz vēstule ar saskaņojumu ir nosūtīta Eiropas Komisijai – Finanšu ministrija to izdarīja piektdien, 16. oktobrī. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, laiks, kas EK būtu nepieciešams šī jautājuma izskatīšanai, ir divas nedēļas. Līdz ar to avansa maksājumam nepieciešamās darbības Latvija ir izpildījusi. Un mēs plānojam, ka nauda lauksaimniekiem kontos varētu ienākt pašās oktobra beigās vai novembra sākumā,” situāciju skaidro J. Lazdiņš.
LAD nākamnedēļ būs gatavs
Eiropas Komisijai lauksaimniecības finanšu gads noslēdzas 15. oktobrī, un jaunais lauksaimniecības finanšu gads sākas 16. oktobrī. Lai maksājumu aģentūra sāktu jaunā finanšu gada izmaksas, nepieciešams nedaudz laika, lai sistēmu konfigurētu un sagatavotos jaunā lauksaimniecības budžeta gada maksājumiem.
"Latvijas lauksaimniekiem 2009. gads bijis smagākais visā nozares pastāvēšanas laikā."
„Latvijas maksājumu aģentūra – Lauku atbalsta dienests – ir gatavs savas sistēmas konfigurāciju pabeigt un maksājumus lauksaimniekiem sākt no 26. oktobra,” esošo situāciju Latvijas maksājumu aģentūrā skaidro Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga. „Protams, ja tajā brīdī nauda - nepieciešamie 41,9 miljoni latu - būs LAD kontos.”
Vispirms LAD plāno izmaksāt vienoto platībmaksājumu, tad - mazāk labvēlīgo platību atbalstu un tad – papildu valsts tiešmaksājumus. Dienesta direktore cer naudu lauksaimniekiem sākt izmaksāt vēlākais novembra sākumā.
Šogad atbalsta maksājumiem LAD pieteikušies 68 300 platību apsaimniekotāju, no tiem pašlaik administrēti jau 78% jeb 53 300 apsaimniekotāju platība. Tas nozīmē, ka šiem atbalsta saņēmējiem ir veiktas visas administratīvās, arī nepieciešamās fiziskās kontroles, lauki pārmērīti un novērstas neatbilstības. Tātad 53 300 atbalsta saņēmēju arī būs tie, kuri ļoti gaidītos avansa maksājumus drīzumā varēs saņemt.
Bankas rīkojas nepiedodami...
Latvijas piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības „Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece teic, ka šis gads piena ražošanas saimniecībām bijis nepieredzēti smags. Jau ziemas periods bija netipiski sarežģīts salīdzinājumā ar iepriekšējām ziemām. Glābusi ZM un valdība, kas piena ražotājiem par piena kvotām ļāvusi samaksāt agrāk un iedalījusi vēl papildu naudu. Bez tās piena ražotāji nevarētu sagatavot lopbarību. Turklāt arī bankas vasaras sākumā piešķīrušas kredītsummas pagarinājumu, ļaujot maksāt tikai procentus.
„Nu ir jāsāk atmaksāt arī kredītu pamatsummas un bankas vairs nav pretimnākošas,” sarūgtināti teic I. Aizsilniece. „Gribētos, lai bankas ļoti, ļoti izprastu situāciju. Nav tā, ka visas piena ražošanas saimniecības nevar atmaksāt kredītus. Diemžēl ir arī gadījumi, kad bankas atsaka saviem ļoti labiem klientiem - tādiem, kuri nekad nav palikuši parādā vai kavējuši maksājumus. Bankas rīkojas nežēlīgi. Man tas šķiet nepiedodami.”
"Bankas rīkojas nežēlīgi. Tas nav piedodami."
Latvijā no visām 27 ES dalībvalstīm 2009. gadā bijis vislielākais piena cenas kritums – par 39,1 procentu. Latvijas piena ražotāji piedzīvojuši lielu šoku. Nākamais gads izskatoties cerīgāks, jo cena piena produktiem ceļas, tātad - nedaudz tā aug arī iepirktajam pienam. Vidējā piena cena pašlaik esot 11,8 santīmi.
Ieguldījumi divu gadu garumā
„Graudkopība ir īpatnēja ražošana: labību zemnieks novāc reizi gadā vasaras beigās – augustā un septembrī, bet maizi cilvēki ēd cauru gadu. Taču naudas ieguldījums labības izaudzēšanā notiek vēl gadu iepriekš, pirms labība tiek novākta. Tātad „naudas aizkavēšanās” maizes izaudzēšanas procesā ir divi gadi,” naudas aprites pamatprincipus skaidro Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Latraps” izpilddirektors Edgars Ruža. „Zemnieki jau pašlaik ir iesējuši ziemājus nākamā gada ražai, kura tiks „apēsta” 2011. gadā. Bet šodien zemniekiem jānorēķinās par tiem ieguldījumiem, kas veikti 2008. gada beigās un 2009. gadā.”
Situāciju sarežģī arī tas, ka optimisma laikā cena graudiem strauji uzkāpa, bet tagad tā pret pagājušo gadu samazinājusies vairāk nekā divas reizes. Toties šodienas „lētajai” labībai ražošanas resursi – sēkla, agroķīmija – ir pirkta par augsto pērnā gada cenu. Papildu spriedzi rada problēmas ar bankām. To Latvijā izjūt visi.
"Lauku atbalsta dienests ir gatavs avansu lauksaimniekiem izmaksāt no 26. oktobra, ja nauda būs dienesta kontos."
„Tāpēc ceram, ka EK Latvijas lūgumu par avansa maksājumiem izskatīs iespējami ātri,” teic E. Ruža.
A. Vītola–Helviga vēl piebilst, ka lauksaimniekiem izmaksājamais avansa maksājums Latvijas valstij „ir tikai jāpriekšfinansē. Tas nozīmē, ka oktobrī vai novembrī nauda jāpārskaita saimniekiem un janvāra sākumā tā atgriezīsies valsts budžetā no EK”. Īpatnība gan būšot tā, ka nauda „izies” no 2009. gada budžeta, bet „atgriezīsies” 2010. gada valsts budžetā. Bet realitātē šis iztrūkums būs tikai nedaudz ilgāk kā divus mēnešus.
Nacionālo subsīdiju apmērs nākamajam gadam vēl nav zināms. „Tie varētu būt 9 miljoni latu,” bilst LAD direktore. „To zināsim tikai pēc valsts 2010. gada budžeta apstiprināšanas.”
Iepriekšējos gados subsīdijām tikuši 28 miljoni latu, piemetina ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. „Naudas samazinājumu vissāpīgāk jutīs piena sektors. Jo šogad piena sektors saņēma vairāk naudas nekā, iespējams, visai lauksaimniecībai tiks atvēlēts nākamajam gadam. Atliek vien cerēt, ka piena cenas zemākais punkts jau ir pagātne...”
