Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Pēc Rīgas domes Labklājības departamenta informācijas 1. septembrī Rīgas pašvaldībā bija 29 000 maznodrošinātas un 11 000 trūcīgas personas.
Uzņēmuma “Rīgas siltums” akcionāri plāno novirzīt 50 tūkstošus MWh siltumenerģijas (naudas izteiksmē 1,5 miljonus latu) maznodrošināto apkures rēķinu nomaksai, lai sniegtu papildu finansiālo palīdzību šā brīža ekonomiskajos apstākļos. Uzņēmums šo ieceri pamato cerībā, ka plānotais siltumenerģijas ziedojums un zemie siltumenerģijas tarifi sniegs papildu drošību rīdziniekiem, sagaidot apkures sezonu, un mazinās satraukumu apmaksāt rēķinus par siltumu.
Uzņēmuma akcionāri ir Rīgas dome (49%), Latvijas valsts (48,995%), SIA “Dalkia city heat” (2%) un AS “Latvenergo” (0,005%) – precizē AS “Rīgas siltums” Informācijas daļas vadītāja Linda Rence.
Dome shēmu vēl neatklāj
Tiek plānots, ka AS “Rīgas siltums” līdzekļus novirzīs Rīgas domei, kas savukārt tālāk realizēs administratīvo shēmu. Ja nodoms realizēsies, šis pasākums iekļausies Rīgas domes sociālajā atbalsta programmā.
“Protams, AS “Rīgas siltums” novirzītie līdzekļi palīdzēs atvieglot maznodrošinātajiem rēķinu apmaksu. Esam gatavi sadarbībai, taču, kāda būs līdzekļu izdales shēma, presei paziņosim tad, kad līdzekļi tiks reāli piešķirti. Kamēr naudas vēl nav, mehānismu, kā tā nonāks līdz iedzīvotājiem, neatklāsim. Citādi cilvēki steigsies veltīgi doties uz sociālajiem dienestiem,” uzsver Rīgas domes Labklājības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Lita Brice.
AS “Rīgas siltums” pārstāve L. Rence skaidro, ka patlaban tiek izskatītas līdzekļu novirzīšanas juridiskās nianses. Kā paredz normatīvie akti, uzņēmums ir nosūtījis pieprasījumu šāda procesa atļaujas saņemšanai Rīgas domei un Finanšu ministrijai. Oktobra sākumā Rīgas mērs Nils Ušakovs pauda, ka par risinājumu jau ir panākta principiāla vienošanās un shēmu izdosies īstenot līdz apkures sezonas sākumam.
Varētu pietikt visai apkures sezonai
L. Brice prognozē, ka 1,5 miljonu latu varētu pietikt visai apkures sezonai, jo mazturīgajiem tiek piešķirts arī dzīvokļa pabalsts, apkures sezona ilgst vidēji sešus septiņus mēnešus un ir samazinājušies siltumenerģijas tarifi.
"Kamēr naudas vēl nav, mehānismu, kā tā nonāks līdz iedzīvotājiem, neatklāsim."
Proti, no šā gada 1. oktobra norēķiniem par piegādāto siltumenerģiju tiek piemērots tarifs 30,61 Ls/MWh (bez PVN), kas ir par 32,8% zemāks, salīdzinot ar 2008. gada oktobri. Tādējādi iedzīvotājiem par siltumu būs jāmaksā vidēji par trešdaļu mazāk nekā pērn. Tāpat sagaidāms, ka novembrī un decembrī siltumenerģijas tarifs turpinās pazemināties – paredzams, ka par piegādāto siltumenerģiju tiks piemērots tarifs 29,93 Ls/MWh (bez PVN). Tādējādi tas būs par 34,32% zemāks nekā 2008. gada oktobrī – liecina AS “Rīgas siltums” informācija.
Arī šogad aizņemsies
AS “Rīgas siltums” norāda, ka uzņēmums reāli “neredz” savu gala patērētāju un nezina, cik konkrēti kurā mājā ir parādnieku vai maznodrošināto, jo tam ir līgumi ar māju īpašniekiem vai apsaimniekotājiem, kas veic apsaimniekošanas funkciju.
L. Rence informē, ka vairāk nekā 98% rēķinu par siltumenerģiju ir apmaksāti. Kopējā parāda summa nepārtraukti mainās. Ieskatam – oktobra pirmajā pusē rīdzinieki bija parādā 1,4 miljonus latu. Parāda summa pamazām samazinās.
Lai gan oktobrī siltumenerģijas tarifs ir samazinājies un tādējādi atvieglota iedzīvotāju rēķinu apmaksa, uzņēmums līdzīgi kā pērn plāno uzņemties īstermiņa kredītsaistības. “Finanšu krīzi izjutām jau iepriekšējā apkures sezonā – “Rīgas siltums” no bankām aizņēmās 16 miljonus latu, lai spētu laikus norēķināties ar uzņēmumiem „Latvijas Gāze” un „Latvenergo”. 83% no tarifa sastāda izmaksas, kas saistītas ar dabasgāzi,” skaidro L. Rence, piebilstot – tālab ir svarīgi, lai iedzīvotāji laikus veiktu maksājumus, jo uzņēmumam ir jānorēķinās tālāk.
Dzīvokļa pabalsts
Jautāta, vai AS “Rīgas siltums” novirzītie līdzekļi nebūtu noderīgi arī citiem cilvēkiem, kuriem nav maznodrošinātā statusa, bet tāpat ir grūti dzīves apstākļi, L. Brice norāda, ka pašvaldībai pirmām kārtām jāizmaksā obligātie pabalsti – dzīvokļa pabalsts un garantētais minimālais ienākums (GMI) –, kas no šā gada 1. oktobra noteikts atšķirīgs dažādām sociālajām grupām. Pilngadīgām personām tie ir 40 lati mēnesī, bet bērniem – 45 lati mēnesī. Savukārt maksimālais GMI līmenis, ko pašvaldības var noteikt pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti, 2009. gadā ir 90 lati cilvēkam mēnesī. Turklāt iestādēm jāvadās pēc normatīvajiem aktiem. Piemēram, Ministra kabineta noteikumiem Nr. 214 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" un Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 86 "Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu".
"Sociālajā dienestā katrs gadījums dzīvokļa pabalsta saņemšanai tiek izskatīts individuāli."
Nosacījumi dzīvokļa pabalsta saņemšanai atrodami Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 56 "Par dzīvokļa pabalstu Rīgas iedzīvotājiem". Piemēram, tie paredz, ka sociālais dienests var pieņemt lēmumu par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu, ja palīdzības pieprasītājam – ģimenei ar bērniem – ir viens hipotekārais kredīts (kas ņemts vienīgā dzīvokļa, kurā ģimene dzīvo, iegādei, kredītiestāde kredītņēmējam ir piešķīrusi kredītbrīvdienas un ģimenes ienākumi atbilst ienākumu līmenim, kas noteikts normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu).
L. Brice skaidro, ka sociālajā dienestā katrs gadījums dzīvokļa pabalsta saņemšanai tiek izskatīts individuāli, tāpēc nav iespējams nosaukt kādu konkrētu summu, kāda tiek piešķirta. Lai to saņemtu, jāvēršas sociālajā dienestā un jāaizpilda ienākumu deklarācija. Rindu pagaidām neesot. Iedzīvotājiem iespējams arī iepriekš pieteikt vizīti sev ērtā laikā.
Rīdzinieki vairāk informācijas par sociālajiem pakalpojumiem var uzzināt Rīgas domes Labklājības departamenta interneta vietnē www.ld.riga.lv vai zvanot pa bezmaksas tālruni 8000 50 55.
.JPG)
