Vai pilsētu dzīvokļos drīz vien atkal kā 90. gados tiks kurinātas pussagruvušās krāsnis? Vai, taupot naudu, elektrība dzīvokļos tiks ieslēgta arvien retāk? Varētu šķist – tie ir pārāk populistiski jautājumi, kuriem pagaidām vēl nav pamata. Taču skaitļi ir nežēlīgi. Iedzīvotāju parādi par elektrību, gāzi un apkuri aug ģeometriskā progresijā, savukārt uzņēmumu rīcība cīņā ar nemaksātājiem kļūst arvien radikālāka.
Problēmas iestājas ātri
Vispirms par gāzi, kuras patēriņš, iestājoties ziemas periodam, nenovēršami pieaugs. Lai cik nepatīkami ir to atzīt, augustā „Latvijas Gāze” no vārdiem pārgājusi pie darbiem un, izmēģinājusi dažādas represīvas metodes, parādniekiem sākusi atslēgt gāzi.
Uzņēmumu var saprast: augustā kopējā summa, ko veido uzņēmumu un mājsaimniecību parāds, sasniedza 4,6 miljonus latu, bet parādnieku skaits jau sniedzās pāri 113 tūkstošiem. Diemžēl nemaksātāju lauvas tiesu veido tieši mājsaimniecības, kuru kopējais parāds šobrīd ir 4,2 miljoni latu, bet kopējais parādnieku skaits – 104 tūkstoši.
Tā kā gāzi lieto teju katrā mājā un dzīvoklī, gāzes patēriņš valstī neapšaubāmi ir liels. Tādēļ „Latvijas Gāze” sāk uztraukties pat par vienu vai diviem nenomaksātiem rēķiniem, kas savukārt nozīmē, ka parādniekiem problēmas var rasties daudz ātrāk, nekā viņi domā. Turklāt, tā kā par gāzi tiek veikti izlīdzinātie mēneša maksājumi, tad arī summa, kuras dēļ var sākties nepatikšanas, ne vienmēr būs rakstāma ar trim cipariem.
Jāgrib sadarboties
Kā LV.LV atzina „Latvijas Gāzes” (LG) pārstāvis Vinsents Makaris, jau kopš pavasara LG visiem saviem parādniekiem sūtīja aicinājumus brīvprātīgi pieteikties un kopā ar uzņēmuma speciālistiem tomēr meklēt risinājumu. „Jāsaprot, ka mēs esam ieinteresēti katrā savā klientā, tādēļ atslēgšana ir pats pēdējais solis, kad citas iespējas jau izsmeltas. Vislielāko nožēlu rada tas, ka vairums parādnieku tomēr ir gaužām neapzinīgi un nereaģē nedz uz brīdinājumiem, nedz uz aicinājumiem meklēt kompromisus. Protams, ir cilvēki, kam patiešām nav naudas, taču daudz ir arī tādu parādnieku, kas pēc vairāku mēnešu slēpšanās parādu spēj samaksāt divās minūtēs, ja pie viņu durvīm stāv cilvēks, kurš gatavs gāzi atslēgt,” norāda V. Makaris.
Tiem, kuriem tik tiešām ir nopietnas naudas problēmas, visu pavasari un vasaru bija iespēja izveidot individuālu parāda atmaksas grafiku, kas visbiežāk paredzēja uzreiz nomaksāt trešdaļu summas, bet atlikušo parādu sadalīt vēl uz vairākiem mēnešiem.
LG nācās secināt, ka cilvēku ieinteresētība apzinīgi risināt savas problēmas ir maza, jo no aptuveni 20 tūkstošiem „hronisko nemaksātāju” uzņēmumā pēc palīdzības vērsās tikai katrs desmitais. „Mēs lieliski saprotam situāciju valstī, tādēļ katru gadījumu izskatām individuāli. Ja cilvēkam ir spiedīgi apstākļi, mēs pat esam ar mieru gaidīt, kamēr viņš, piemēram, vēršas pēc palīdzības savā pašvaldībā vai atrod citus iztikas avotus,” pauž V. Makaris.
"Galvenais, kas tiek gaidīts no klientiem, ir nebaidīšanās atzīt savas materiālās grūtības, vēlme sadarboties un gatavība maksāt."
Viena no tendencēm, kas LG uztrauc visvairāk, ir tā, ka arvien pieaug ne vien to parādnieku skaits, kas nemaksā par apkuri, bet arī to klientu skaits, kas nespēj nomaksāt rēķinus par gāzes izmantošanu plītīs. Par apkurē izmantoto dabasgāzi mājsaimniecību parādnieku skaits šobrīd ir 20 tūkstoši ar kopējo parāda summu 2,8 miljoni latu, taču par plītīs un ūdenssildītājos izmantoto dabasgāzi parādnieku skaits jau ir 83 tūkstoši ar kopējo parāda summu 1,4 miljoni latu. „Vidēji par plītī izmantoto gāzi ir jāmaksā 3 lati mēnesī, kas nav liela summa. Tādēļ mūs uztrauc, ka, iespējams, cilvēki saknapina naudu lielākiem maksājumiem, savukārt mazākos atstāj novārtā,” konstatē V. Makaris.
Tiesa, LG uz šo apkures sezonu raugās cerīgi. Pirmkārt, tādēļ, ka jūlijā dabasgāzes tarifi apkurei samazinājās par 27%. Turklāt atšķirībā no citiem siltuma avotu piegādātājiem LG klienti norēķinās pēc izlīdzinātā patēriņa principa, kas tēriņus sadala vienmērīgi gada garumā. Norēķinoties pēc faktiskā patēriņa, rēķini apkures sezonā ievērojami pieaugtu.
Jāatgādina, ka saskaņā ar apstiprināto norēķinu kārtību par kavētiem maksājumiem tiek aprēķināts līgumsods 0,15% apmērā no parāda summas par katru nokavēto dienu. Sākot ar 2009. gada 1. novembri, līgumsodu aprēķinās nevis maksājumu pieņemšanas vietās, kā tas bija līdz šim, bet gan tas tiks iekļauts kārtējā patēriņa pārskatā.
Situācija nav dramatiska
Vēl vienu parādu nastu veido nenomaksātie klientu elektrības rēķini. Šobrīd parādu kopsumma “Latvenergo” ir aptuveni astoņi miljoni latu, taču lielāko parādnieku īpatsvaru veido tieši juridiskie klienti, kuru parādi veido 80% no kopējās summas.
Kopumā pašlaik 1,5%–2% no visiem “Latvenergo” klientiem ir kavējuši rēķinu apmaksu. Salīdzinājumam – pagājušā gada beigās kopējie “Latvenergo” klientu parādi par elektroenerģiju bija ap 2,7 miljoniem latu.
Ņemot vērā parādnieku skaita pieaugumu, jau kopš jūlija kredītmenedžmenta pakalpojumu kompānija „Balt Risk” sākusi sadarbību ar „Latvenergo” par debitoru parādu profilaksi un piedziņu no ļaunprātīgiem nemaksātājiem.
Sarunā ar LV.LV „Latvenergo” Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis norāda: situācija nav dramatiska, taču nemaksātāji šobrīd ir viena no aktualitātēm. „Uzņēmums cenšas nepiemērot drastiskas metodes, jo katrs klients ir vērtība. Arvien biežāk cenšamies jau laikus sākt runāt ar cilvēkiem, kam iekrājas nenomaksāti rēķini. Ja vien naudas grūtībās nonākušais klients ir pretimnākošs, uzņēmums cenšas viņam piedāvāt individuālu parāda atmaksas grafiku, kas atsevišķos gadījumos ļauj savas saistības kārtot pat gadu vai ilgāk. Tomēr pats svarīgākais, kas mums ir jāsaprot – vai cilvēks ir maksātspējīgs un varēs līdztekus parāda saistībām nomaksāt arī kārtējos rēķinus. Tāpat vissvarīgākais arguments, lai uzņēmums nāktu pretim nemaksātājam, ir paša klienta ieinteresētība sadarboties. Ja cilvēks nenāk un neinteresējas, mums nākas lietot represīvas metodes,” atzīst A. Siksnis.
Arī uzņēmums „Latvenergo” uz gaidāmo ziemas sezonu skatās cerīgi. Vispirms tādēļ, ka Latvijā joprojām ir vienas no zemākajām elektrības cenām Eiropas Savienībā. Lētāka nekā Baltijā elektrība starp ES valstīm ir vien Bulgārijā un Grieķijā. Latvijas patērētājam šobrīd jāmaksā 0,0743 lati par kWh (ieskaitot PVN), bet Dānijas iedzīvotājam – 0,2158 lati par kWh (ieskaitot PVN) – tas ir teju trīs reizes dārgāk. Tiesa, pārliekam optimismam tomēr nav pamata, jo starp trim Baltijas valstīm elektroenerģija (ieskaitot PVN) mājsaimniecībām ir dārgākā tieši Latvijā – 0,0743 Ls/kWh, Lietuvā – 0,0714 Ls/kWh, Igaunijā – 0,0661 Ls/kWh.
"Arvien pieaug ne vien to parādnieku skaits, kas nemaksā par apkuri, bet arī to klientu skaits, kas nespēj nomaksāt rēķinus par gāzes izmantošanu plītīs."
To, kāpēc kaimiņvalstis spēj piedāvāt mājsaimniecībām lētāku elektroenerģiju, uzņēmums skaidro šādi. Latvijā ir modernas un atjaunotas termoelektrostacijas, kas spēj saražot enerģiju par ļoti konkurētspējīgām cenām, tomēr jaudu ir par maz un ik gadu nākas importēt no kaimiņiem ap 30–40% no nepieciešamās enerģijas.
Tāpat „Latvenergo” atgādina, ka katrs klients atkarībā no savas rocības var regulēt savu elektroenerģijas patēriņu, izvēloties gan ekonomiskākas spuldzes un sadzīves tehniku, gan samazinot elektrības patēriņu diennakts gaišajā laikā, minimalizējot televizora vai citu elektroierīču lietošanu. Tas nozīmē, ka tie, kam šoziem būs finansiālas grūtības, var mēģināt elektrību lietot taupīgi.
Situācija visur vienāda
Viens no parādsaistību „epicentriem”, protams, ir Rīga, tostarp galvaspilsētas iedzīvotāju nespēja samaksāt milzīgos apkures rēķinus. Tā, piemēram, kopumā par pagājušajā apkures sezonā patērēto siltumu rīdzinieki uzņēmumam „Rīgas siltums” (RS) pirms Jāņiem bija parādā 6,1 miljonu latu. Šobrīd parāds sarucis līdz 2,5 miljoniem.
Iespējams, situāciju varētu uzlabot tas, ka šosezon apkures tarifi būs krietni zemāki nekā pērn. Siltumenerģijas tarifs noteikts, pamatojoties uz akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" 9. septembrī publicēto paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" - par dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem septembrī, kas atbilst dabasgāzes tirdzniecības cenai 130 lati par 1000 kubikmetriem. Tādējādi RS par patērēto siltumenerģiju oktobrī un novembrī rīdziniekiem plāno piemērot vasarā noteikto tarifu – 31,29 Ls/MWh bez PVN, kas ir zemākais pusotra gada laikā. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, par siltumu būs jāmaksā vismaz par ceturtdaļu mazāk.
Taču pat siltumapgādes palētināšanās nav garants tam, ka cilvēkiem ziemā būs nauda, ko samaksāt rēķinus, tādēļ viens no svarīgākajiem jautājumiem joprojām ir – kādi varētu būt risinājumi?
Vienkāršākais – atslēgt, nogriezt un noplombēt. Un, ja kādam joprojām šķiet, ka tā taču nenotiek, tad ir vērts atskatīties kaut vai uz pērno ziemas sezonu, kad bez siltuma sēdēja gan skolēni, gan pensionāri, gan policisti.
Pērn janvāra sākumā bez kāda brīdinājuma apkuri atvienoja Čiekurkalna 1. garās līnijas 90./92. namam Rīgā, kas par siltumapgādi bija palicis parādā 2320 latus. 20. janvārī RS pārtrauca siltuma padevi vēl 14 namiem Rīgā. Drīz vien tāds pats liktenis piemeklēja vēl sešus galvaspilsētas dzīvojamos namus, jo martā visu no siltuma atslēgto Rīgas māju parādi bija jau 72 000 latu.
Tiesa, Rīga nav nepatīkams izņēmums, bet gan likumsakarīgs piemērs, jo pērn visā Latvijā no siltumapgādes tika atslēgtas visdažādākās ēkas. Pagājušajā gadā par nenomaksātiem apkures rēķiniem Aizkraukles arodvidusskolā tika atslēgta siltumenerģijas padeve, kas tika atjaunota tikai pēc 4000 latu pārskaitījuma veikšanas. Nenomaksāto parādu dēļ pērn nācās salt arī Ventspils novada Ugāles iedzīvotājiem, kuriem, iespējams, arī šo ziemu var nākties pavadīt neapkurinātos dzīvokļos. Pašvaldības SIA "Ugāles nami" siltumapgādes uzņēmumam SIA "Bio energi" par iepriekšējo apkures sezonu palikusi parādā gandrīz 20 000 latu, turklāt saskaņā ar līgumu summa, kas vēl papildus jāsamaksā soda procentos, jau sasniegusi 14 000 latu.
Pērn februārī par nenomaksātiem rēķiniem siltums tika atslēgts pat Jūrmalas policijas pārvaldē.
Jāmeklē kompromisi
Protams, daudz produktīvāk par brutālu atslēgšanu ir gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem pieņemamu risinājumu meklēšana. Visi uzņēmumi kā viens atzīst: galvenais, kas tiek gaidīts no klientiem, ir nebaidīšanās atzīt savas materiālās grūtības, vēlme sadarboties un gatavība maksāt. Tikmēr energoapgādes uzņēmumi no savas puses jau šobrīd apsver dažādus mehānismiem, kas tiem palīdzētu veiksmīgāk iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem.
Tā, piemēram, lai būtu garantija, ka iedzīvotāji rudenī un ziemā neiedzīvosies vēl pamatīgākos parādos par apkuri, vairāki namu apsaimniekotāji jau tagad piedāvā veikt daļēju priekšapmaksu. Tā nav obligāta, un pret nemaksātājiem nekādas soda sankcijas nedrīkst vērst, taču namu apsaimniekotāji uzskata, ka arī pašiem iedzīvotājiem būšot vieglāk jau laikus atlicināt naudu obligātajiem maksājumiem. Tādēļ Rīgas apsaimniekotāju asociācija ieteikusi namu pārvaldēm ar oktobri rēķinos iekļaut daļēju priekšapmaksu. Parasti, ja apkure tiek pieslēgta 1. oktobrī, par to jāmaksā novembrī. Tagad ir aicinājums pusi no summas samaksāt oktobra mēnesī.
Tiesa, grozi makā naudu, kā gribi, vairāk tās nekļūst, un, ja darbu zaudējušais cilvēks nevar samaksāt rēķinus, tad priekšapmaksas iespējas viņam nelīdzēs. Tikmēr reāls atbalsts pašvaldības vai siltumapgādes uzņēmumiem pienākas retajam, turklāt vairumā gadījumu – tikai lielajās pilsētās.
Piemēram, „Rīgas siltums” šajā apkures sezonā varētu kompensēt maznodrošinātajiem rīdziniekiem 50 tūkstošus MWh siltumenerģijas, kas naudas izteiksmē būs vairāk nekā 1,5 miljoni latu. Praksē tas varētu nozīmēt, ka maznodrošinātie saņems skaidru naudu, ar ko tālāk norēķināties par apkuri. Arī akciju sabiedrība „Latvenergo” paziņojusi, ka tā 100 tūkstošiem maznodrošināto klientu daļēji kompensēs elektrības maksājumus, kas uzņēmumam izmaksās ap 3,7 miljoniem latu.
"Jau kopš 2007. gada 1. jūlija visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji, ieskaitot mājsaimniecības, var izvēlēties sev tīkamāko elektroenerģijas tirgotāju."
Iespējams, ka palīdzību, kas vispirms pienāksies garantētā minimālā ienākuma saņēmējiem un trūcīgajām ģimenēm ar bērniem, varēs saņemt jau no 1. novembra un atbalsts būs spēkā vienu gadu. Tiek prognozēts, ka atbalsts būs pieejams vidēji 15% no "Latvenergo" kopējā klientu skaita un katrs atbalsta saņēmējs varēs bez maksas iztērēt 500 kWh 37 latu vērtībā.
Lai gan lielo uzņēmumu pretimnākšana grūtībās nonākušajiem ir apsveicama, tomēr jāsaka, ka šai monētai ir arī otra puse. Skaists žests nenoliedzami iemidzina sabiedrības modrību, taču acīm redzami ir tas, ka uz atbalstu var pretendēt gaužām mazs cilvēku skaits – lielākajam vairumam elektrības patērētāju tuvākajā laikā var draudēt jauns slogs.
Elektrība varētu kļūt dārgāka
Neraugoties uz valsts amatpersonu norādījumiem, ka gāzes cenu krituma dēļ arī elektrības cenai vajadzētu kristies, „Latvenergo” pašlaik tarifu samazinājumu neplāno. Gluži pretēji, pēc Ignalinas atomelektrostacijas darbības pārtraukšanas gadu mijā iespējams pat elektrības cenu kāpums. "Elektroenerģijas gala izmaksas veido daudzi no „Latvenergo” neatkarīgi apstākļi: izmaksas par importa enerģiju, obligātās iepirkuma komponentes, kas tiek maksātas par valsts noteikto atbalstu no atjaunojamiem resursiem ražotajai elektrībai, dabasgāzes cenas un pievienotās vērtības nodoklis.
Lai gan gāzes cena ir samazinājusies, tā joprojām nav tik zema, lai uzņēmums varētu pārskatīt tarifus. Robeža, pie kuras tas būtu iespējams, ir 130 latu par tūkstoš kubikmetriem gāzes, bet šobrīd gāzes cena svārstās 155 latu par tūkstoš kubikmetriem robežās," norāda A. Siksnis.
Šeit gan būtu jāpiemin, ka „Latvenergo” peļņa pagājušajā gadā bija 10,1 miljons latu, kas, pat neskatoties uz 2,7 miljonus latu lielajiem iedzīvotāju parādiem, bija lielāka nekā 2007. gadā, kad uzņēmuma kasē ieripoja 9,4 miljoni.
Ir iespējas izvēlēties
Tiesa, panikai nav pamata. Jau kopš 2007. gada 1. jūlija visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji, ieskaitot mājsaimniecības, var izvēlēties sev tīkamāko elektroenerģijas tirgotāju. Savukārt no 2008. gada 15. maija Latvijā stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz elektroenerģijas tirgū obligātā kārtā iesaistīt lielos elektroenerģijas lietotājus – uzņēmumus, kuros strādā 50 un vairāk darbinieku vai kuru gada apgrozījums ir septiņi miljoni latu un vairāk. Uz šiem uzņēmumiem neattiecas regulētie tarifi, un elektroenerģija tiem jāpērk par vienošanās jeb tirgus cenu. Līdz ar to tiem ir iespēja izvēlēties labāko un izdevīgāko piedāvājuma sniedzēju.
Šobrīd Latvijas klientu vienīgā alternatīva "Latvenergo" ir Igaunijas uzņēmums „Enfinit”. Jau pirmajā savā aktīvā darbības gadā Latvijā igauņu uzņēmums bija spējis iekarot 5% Latvijas tirgus un 2009. gada pirmajā pusgadā „Enefit” kontā bija ap 120 Latvijas uzņēmumu jeb gandrīz 6% no kopējā patēriņa. Uzņēmums jau paziņojis, ka līdz šī finanšu gada beigām tā mērķis ir 10% Latvijas tirgus, turklāt nākamā gada beigās tiek plānots piedāvāt elektroenerģijas tirgotāja maiņu arī mājsaimniecībām.
