Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām ģimenēm, lai nodrošinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo cilvēku līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā. Ja ģimene vai cilvēks ir atzīts par trūcīgu, viņš var saņemt GMI pabalstu un dzīvokļa pabalstu. Tie ir galvenie pašvaldības materiālā atbalsta veidi iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem vai vispār bez tiem. GMI līmeņa nodrošināšanai Latvijas pašvaldības 2007. gadā izlietoja 1,7 milj. latu, 2008. gadā – 2 milj. latu, 2009. gadā izlietos ap 5 milj. latu, bet 2010.–2012. gadā – ap 9,5 milj. latu.
Mazāk pensionāru un invalīdu
Rīgas domes Labklājības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Lita Brice informē, ka galvaspilsētā 2009. gada pirmajos septiņos mēnešos sociālos pabalstus saņēma 41 280 personas, pieaugums attiecībā pret iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem ir 5 procenti. Vislielākais personu skaita pieaugums vērojams GMI līmeņa pabalsta saņemšanai – 51%, bet dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaita pieaugums ir 5 procenti. Jauno klientu skaits, kas vērsušies pēc sociālās palīdzības Rīgas priekšpilsētas vai rajona sociālajos dienestos 2009. gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2008. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, pieaudzis par 56 procentiem. No 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. jūlijam jauno klientu pabalstu saņēmēju skaits bija 1812, bet 2009. gadā tai pašā laikposmā – 2833 personas.
Vērojama tendence, ka klientu vidū palielinās ģimeņu ar bērniem un darbspējīgo personu skaits, savukārt samazinās pensionāru un invalīdu skaits. Ģimenes ar bērniem ir 42% no visiem jaunajiem klientiem, kas saņem sociālās palīdzības pabalstus, pensionāri un invalīdi -14%, darbspējīgās personas – 44 procenti.
2009. gada septiņos mēnešos Rīgā pabalstus saņēmusi 4461 darbspējīga nestrādājoša persona. Jūlijā pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus saņēma 2724 darbspējīgas nestrādājošas personas jeb 7,3% no jūlijā Rīgā reģistrēto bezdarbnieku skaita. Salīdzinājumā ar šā gada janvāri tas ir par 1059 personām vairāk.
Kredītņēmēju nav daudz
Maijā galvaspilsētas pašvaldība lēma, ka uz dzīvokļa pabalstiem var pretendēt arī kredītņēmēji, taču L. Brice skaidro, ka šajā gadījumā pabalsts paredzēts kārtējo dzīvokļa rēķinu apmaksai, nevis kredīta vai kredītprocentu dzēšanai. Šo pabalstu var saņemt, ja ģimenei ar bērniem ir parādsaistības – viens hipotekārais kredīts, kas ņemts vienīgā dzīvokļa, kurā ģimene dzīvo, iegādei, kredītiestāde kredītņēmējam ir piešķīrusi kredītbrīvdienas un ģimenes ienākumi atbilst normatīvajos aktos norādītajam ienākumu līmenim par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu. Lēmumu par ģimenes atzīšanu par trūcīgu un pabalstu piešķiršanu un apmēru pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darba speciālista sniegto atzinumu pēc klienta sociālās situācijas izvērtēšanas.
"Ja persona pabalstu izmanto kredīta dzēšanai, viņš pats sev izrok bedri, jo dzīvokļa parāds aug."
„Ja cilvēkam banka ir izsniegusi izziņu, ka viņam piešķirtas kredītbrīvdienas, viņš nes izziņu, kvītis par dzīvokļa izmaksām, aizpilda izziņu par ienākumiem un tad Sociālais dienests izvērtē,” skaidro L. Brice. Tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kas deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas, dzīvo norādītajā adresē un kam vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 200 latu katram ģimenes loceklim mēnesī un 250 latu – atsevišķi dzīvojošai personai mēnesī.
„Nezinām, kam cilvēks saņemto naudu izmanto, bet noteikumos ir teikts, ka pabalsts jāizmanto norādītajiem mērķiem, tātad - komunālajiem maksājumiem. Ja persona pabalstu izmanto kredīta dzēšanai, viņš pats sev izrok bedri, jo dzīvokļa parāds aug un gadījumā, ja blēdība atklāsies, uz vēl vienu pabalstu persona vairs pretendēt nevar,” atklāj L. Brice.
Nosacījumi visiem vienādi
Arī Liepājas domes Sociālā dienesta vadītāja Iveta Pūķe stāsta, ka sociālo pabalstu saņēmēju skaits, salīdzinot ar 2008. gadu, ir pieaudzis. „Pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai 2009. gada janvārī izmaksāts 109 personām, jūnijā – jau 469 personām. Savukārt dzīvokļa pabalstu 2009. gada pirmajā pusgadā pieprasījušas jau gandrīz tikpat ģimenes, cik visā 2008. gadā: pērn 4795 ģimenes, 2009. gada pirmajos sešos mēnešos – 4154,” informē I. Pūķe. Viņa uzsver: nosacījumi sociālās palīdzības saņemšanai ir vienādi gan nelabvēlīgām ģimenēm, gan „parastajiem” cilvēkiem. „Iespējams, nelabvēlīgās ģimenes ir biežāki sociālo dienestu apmeklētāji un labāk zina, kādi dokumenti jāsagatavo, tādēļ izskatās, ka viņi pabalstus saņem vieglāk un ātrāk,” skaidro Liepājas pašvaldības pārstāve.
Arī Liepājas pašvaldība, lemjot par dzīvokļa pabalsta izmaksu, izmanto Ministru kabineta noteikumos doto deleģējumu un noteikusi papildu atvieglojumus iedzīvotājiem. Piemēram, pabalstu saņēmējiem ir pieļaujamas parādsaistības, kas radušās vienīgā dzīvokļa iegādei un remontam. Taču I. Pūķe uzsver, ka tieša palīdzība kredītu apmaksai ir organizējama caur kredītiestādēm vai citādi, bet tā nebūtu attiecināma uz sociālo palīdzību tās klasiskajā izpratnē.
"Jāizveido tāda politika, lai trūcīgo skaits nepalielinās, nevis jādomā tikai par to, kā atbalstīt mazturīgos."
Limbažu novadā pieredzes ar kredītņēmējiem pagaidām nav, taču, kā atklāj Sociālā dienesta vadītāja Ilga Bērziņa, sociālo pabalstu pieprasītāju skaits pieaug proporcionāli pieaugošajam bezdarbnieku skaitam.
Arī Latgalē situācija ir ļoti līdzīga. Piemēram, Kārsavā šā gada janvārī GMI pabalstu saņēma 46 personas, jūlijā – jau 95. Savukārt dzīvokļa pabalstu gada pirmajā mēnesī izmaksāja vienam pilsētas iedzīvotājam, jūlijā – jau četriem.
Atbalstīt, bet nevairot
Pēdējos mēnešos dzirdams par arvien plašākiem atbalsta veidiem maznodrošinātajiem: viņiem palīdzēs tikt galā ar siltumenerģijas un elektroenerģijas rēķinu apmaksu, samazināsies izdevumi medicīniskajai palīdzībai, NVA sadarbībā ar pašvaldībām piedāvā strādāt un saņemt 100 latu stipendiju, pirms mācību gada sākuma sabiedrību mudināja iesaistīties labdarības akcijās, dāvinot grāmatas un skolas piederumus.
Ar 2009. gada 1. jūliju atcelts ierobežojums izmaksāt GMI pabalstu ne ilgāk par deviņiem mēnešiem, tādējādi paredzot, ka mājsaimniecībai (personai) būs iespēja saņemt sociālo palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Tiek prognozēts, ka 2009. gadā trūcīgo personu skaits varētu sasniegt 144 376 personas (6,4% no iedzīvotāju skaita) un GMI pabalsta saņēmēju skaits – 57 750 personas (2,5% no iedzīvotāju skaita) gadā. Pēc aptuvenām aplēsēm, 2010. gadā atbilstību trūcīgas personas statusam varētu noteikt aptuveni 200 000 personām (8,8% no iedzīvotāju skaita) un GMI pabalstu varētu saņemt 100 000 personas (4,4% no iedzīvotāju skaita) gadā.
Jā, valsts domā par saviem iedzīvotājiem. Tomēr maznodrošināto skaits palielinās un palīdzību vajadzēs arvien vairāk. „Latvijā nav noteikts oficiālais nabadzības riska slieksnis vai nabadzības līnija. Eiropas Komisija 2010. gadu ir pasludinājusi par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Mums jāizveido tāda politika, lai trūcīgo skaits nepalielinās, nevis jādomā tikai par to, kā atbalstīt mazturīgos. Latvijā dzīvojošo mentalitātes dēļ ne katrs saņemsies un ar izstieptu roku ies lūgt pabalstu,” saka Irina Homko, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte sociālajos jautājumos.
