Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija liecina, ka jau 9654 bezdarbnieki, kas nesaņem pabalstu, ir uzsākuši dalību pasākumā "Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība". Kopumā darba praktizēšanā pašvaldībās vēlas iesaistīties 21 050 NVA reģistrēto bezdarbnieku.
Bezdarbniekam, kurš piedalās projektā "Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai", NVA finansiāli nodrošina 100 latu stipendiju (tā nav alga, jo par to netiek maksāti nodokļi) ik mēnesi un, ja ir nepieciešams, līdz 20 latiem vienas personas veselības pārbaudei pirms darba sākšanas. Pret nelaimes gadījumiem darbā katrs pasākumā iesaistītais bezdarbnieks tiek apdrošināts. Bezdarbniekam, kas atradis savu vietu šajā programmā, jāstrādā 8 stundas katru darbdienu. Persona šajā projektā drīkst iesaistīties no divām nedēļām līdz sešiem mēnešiem gada laikā.
Lai veicinātu darba praktizēšanas vietu izveidi pašvaldībās, pasākuma "Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība" ietvaros kopš oktobra vidus paplašināts objektu loks, kuros pašvaldības var veidot praktizēšanas vietas NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Tagad darba praktizēšanas vietas nekomerciāliem mērķiem pašvaldības var izveidot savā administratīvajā teritorijā esošajās
- pašvaldības struktūrvienībās, iestādēs un aģentūrās, izņemot pašvaldību komercsabiedrības;
- valsts sociālās aprūpes centros;
- valsts robežsardzes objektos iekšējās Eiropas Savienības robežu joslas labiekārtošanai;
- Dabas aizsardzības pārvaldes teritoriālo struktūrvienību atbildībā esošajos objektos;
- Latvijas Nacionālo bruņoto spēku objektos.
Visur ir – Babītē nav
Pasākuma ietvaros Latvijas pašvaldības 2009. gadam jau ir pieteikušas 13 427 praktizēšanas vietas. Visvairāk praktizēšanas vietu ir pieteikts NVA Rēzeknes filiāles (1689), Liepājas filiāles (1408), Ludzas filiāles (946), Rīgas reģionālās filiāles (891), Krāslavas filiāles (704), Balvu filiāles (659), Daugavpils filiāles (543), Kuldīgas filiāles (526), Jēkabpils filiāles (517) apkalpošanas teritorijā.
"Tas, kā katra pašvaldība prot atrast darbu bezdarbniekiem, atkarīgs no pašvaldībā strādājošo radošās pieejas."
Līgumus ar NVA noslēgušas visas Latvijas pašvaldības, izņemot vienu - Babītes pašvaldību. Babītes sociālajā dienestā gan atzīst – jā, bezdarbnieki nākot un prasot darbu, un pašvaldība palīdz, cik nu spēj. Praktizēšanas vietas NVA pašvaldība nav pieteikusi tādēļ, ka visus apkārtnes sakopšanas darbus Babītē paveic līgumuzņēmums, ar kuru pēc konkursa un cenu aptaujas noslēgts līgums par visu līdz sīkumam - gan par papīru salasīšanu, gan grāvju tīrīšanu. Ja pašvaldība to pašu darbu dotu darīt bezdarbniekiem, firmai nāktos maksāt par darbu, ko viņiem darīt nevajadzētu. Babītē mudina drīzāk padomāt par to, ka bezdarbnieki varētu sākt kopt ne tikai pašvaldības teritorijas, bet arī valstij piederošos mežus – tad gan darba netrūktu!
Latvija drīz spīdēs un laistīsies
„Tas, kā katra pašvaldība prot atrast darbu bezdarbniekiem, atkarīgs no pašvaldībā strādājošo radošās pieejas,” atzīst NVA Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Šindarjova. Viņa uzsver, ka programmai ir vairāki ieguvumi: cilvēkiem ir darbs un stipendija, bet pašvaldības ietaupa sociālo budžetu – agrāk vientuļniekiem deva pabalstu malkas iegādei, tagad viņiem aizved jau bezdarbnieku sagatavotu malku. Pats galvenais: nu ir iespēja iztīrīt un sakārtot tās vietas, kas laika vai darbaspēka trūkuma dēļ bija atstātas novārtā.
Rēzeknieši ļoti gaidījuši septembri, kad programma sāka darboties. Un jau pirmajā tās darbības dienā pie darba ķērās 625 cilvēki. Rēzeknes pusē simtlatnieki pārsvarā strādā labiekārtošanas darbos: kopj ceļmalas, grāvjus, gādā malku vientuļniekiem, palīdz skolu virtuvēs un pansionātos. „Bija iekrājies daudz nepadarītu darbu, un, ja grib, darbu vienmēr var atrast. Domāju, ka šīs programmas gaitā apkārtne tiks manāmi sakopta,” saka I. Šindarjova. Rudenim pašvaldības paredzējušas strādājošajiem iepirkt siltas virsjakas, gumijas zābakus, darba cimdus, kā arī darbarīkus – grābekļus, sniega lāpstas.
"Lai arī no šīs summas netiek maksātas sociālās iemaksas, cilvēkiem, kam nav nekādu iztikas līdzekļu, tā tomēr ir gaisma tuneļa galā."
Arī Liepājā bezdarbnieki galvenokārt strādās pilsētas labiekārtošanā un sakopšanā, kārtību ieviešot arī pašvaldībai piederošajā meža teritorijā un ezera piekrastē. Izveidotās darba prakses vietas dod iespēju cilvēkiem strādāt arī par audzinātāju palīgiem, dežurantiem, apkopējiem, palīgstrādniekiem, sargiem utt. Darba praksi var strādāt skolās un bērnudārzos, sociālajās mājās, patversmēs, labdarības zupas virtuvē, kapsētu teritoriju sakopšanā, sabiedrisko ēku remontdarbos, bet neredzīgo biedrība ir ieinteresēta bezdarbniekus nolīgt par asistentiem/pavadoņiem cilvēkiem ar invaliditāti.
Veidojot darba prakses vietas, galvenais nosacījums ir - tam jābūt vienkāršam, mazkvalificētam darbam, kam nevajag iepriekšējas zināšanas vai prasmes. Protams, izvēloties audzinātāju palīgus vai palīgstrādniekus aprūpes iestādēs, vērtē bezdarbnieku iepriekšējo nodarbinātības pieredzi.
Risinājums vēl tikai nākamajam gadam
Par valsts prioritāti izmaksāt cilvēkiem naudu par padarīto, nemaksājot nodokļus, galvu gan groza privātie darba devēji. Veidojot stipendiju programmu bezdarbnieku apmācībai, „Nordea” banka sprieda: redz, kā – valsts nosauc algu par stipendiju un izvairās no nodokļu maksāšanas, bet privātajam sektoram šādas iespējas nav...
"Līdz 2010. gada beigām darba prakses vietās Latvijā paredzēts iesaistīt ap 36 tūkstošiem bezdarbnieku."
„Neapšaubāmi – šāda veida programmas paredzētas valstīm, kas nonākušas krīzes situācijā, un tāda ir arī Latvija. Protams, par programmu var spriest divējādi. Lai arī no šīs summas netiek maksātas sociālās iemaksas, cilvēkiem, kam nav nekādu iztikas līdzekļu, tā tomēr ir gaisma tuneļa galā. Ziniet, kā dzīvo cilvēki, kam nekā nav? Grūti... Tāpēc 100 lati ir vairāk nekā nekas. Ja stipendiju saņem gan vīrs, gan sieva – tas šodienai tomēr ir labs ieguvums, lai arī nedod sociālās garantijas,” saka I. Šindarjova.
Līdz 2010. gada beigām darba prakses vietās Latvijā paredzēts iesaistīt ap 36 tūkstošiem bezdarbnieku, taču, iespējams, šis skaits būs lielāks. Kopumā tiks izmantoti 24 miljoni latu no Eiropas Sociālā fonda.
Tā kā katrs bezdarbnieks darba praksē šīs programmas ietvaros nedrīkst strādāt ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā, Rēzeknes filiāles vadītāja rēķina: tur, kur programmu sāka īstenot ātrāk, cilvēki iegūs vairāk. Ja kāds sāka strādāt septembrī, tad līdz gada beigām būs nostrādājis četrus mēnešus un nākamajā gadā var paspēt nostrādāt vēl sešus mēnešus: kas pirmais brauc, tas pirmais maļ! Kas būs pēc tam? „Cerēsim, ka tad situācija valstī būs uzlabojusies un cilvēkiem būs atkal darbs,” teic I. Šindarjova.
