Latvijā ir trīs dalītas varas: tiesu vara, likumdevēja vara un izpildvara. Pašvaldības ir iekļautas izpildvaras atzarā, kas var darboties savas šaurās kompetences robežās. Vietējās izpildvaras lēmumus kontrolē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Savukārt Saeimas lēmumus nevar kontrolēt neviens, jo Latvijā nav nevienas par Saeimu augstākas institūcijas, Saeima lemj plašā kontekstā par visu valsti.
Otrs iemesls, kāpēc ieslodzītajiem netiek piešķirtas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās – viņi atrodas slēgta tipa iestādē un viņiem vairs nav reālas saistības ar norisēm viņu pašvaldībā. Vietējo pašvaldību deputātiem ir pat neiespējami ietekmēt ieslodzītā likteni, jo pārsvarā viņš sodu izcieš citas pašvaldības teritorijā. (Tas, protams, ieslodzītajam neliedz iespēju vērsties rakstiski pie tās pašvaldības deputātiem, kurā viņš dzīvojis pirms apcietinājuma, un mēģināt saņemt kādu palīdzību vai atbalstu.)
"Ieslodzītajiem tomēr netiek piešķirtas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās."
Tieslietu ministrijas Valsts tiesību departamenta direktore Sanita Mertena norāda, ka ieslodzījumā atrodošos vēlētāju balsu ietekme uz EP vēlēšanu rezultātiem to mazā skaita dēļ ir niecīga (nesanākot pat viens procents), jo visa Latvijas valsts EP vēlēšanās ir tikai viens vēlēšanu apgabals, kur ieslodzīto nodotās balsis tiek iekļautas vēlēšanās piedalījušos LR pilsoņu kopskaitā. TM darbinieku apkopotajos datos informatīvajam ziņojumam valdībai (kas tika pieņemts un apstiprināts Ministru kabinetā) par pamatu tika ņemti skaitļi, ka 2007. gada 1. janvārī ieslodzījuma vietās atradās 4777 LR pilsoņi. Tādēļ priekšvēlēšanu diskusijās izteiktajām bažām par to, ka ieslodzītie uz savu roku EP būtu varējuši iebalsot, piemēram, kādu Latvijā reiz slavenu bijušo ieslodzīto, nav pamata. To varēja likumīgi izdarīt pārējais plašais vēlētāju loks.
Tieslietu ministrija ir iedibinājusi pozitīvu praksi
Varētu tomēr vaicāt: vai, izvēloties likumpārkāpumu ceļu un ieslodzījumu, notiesātie jau nav sevi paši taisnīgi sodījuši ar šo pilsoņtiesības izpausmes – vēlēšanu iespēju - atņemšanu? S. Mertena uzsver, ka vēlēšanas neklājas uzskatīt ne par izpriecu, ne greznību, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nepārprotami norāda: nedrīkst atņemt tiesības vēlēt parlamentu tikai tāpēc, ka pilsonis izdarījis kādu pārkāpumu un tādēļ izcieš sodu. Tiesības vēlēt nav saistāmas ar jebkuru nodarījumu un tā smagumu, lai varētu pateikt – vēlēšanu tiesības tagad būs liegtas līdz soda izciešanas beigām. Ja tiesai ir dibināti iemesli apšaubīt konkrēta notiesātā līdzdalības iespēju vēlēšanās, tad tiesa, protams, šo viedokli var pamatot savā lēmumā. Tomēr šāda precedenta Eiropas Savienības dalībvalstīs nav bijis, un tikai dažas no tām liedz notiesātajiem pilsoņiem vēlēšanu tiesības. Toties, piemēram, Krievijas likumdošanā, kas nav ES dalībvalsts, bet ietilpst Eiropas Padomē, pat nav minēts, ka šādas tiesības liedz vai atļauj. Krievijā šāda procedūra netiek nodrošināta tehniski, tāpēc jautājums līdz ar to nav aktuāls.
S. Mertena atzīst, ka, rakstot ziņojumu valdībai, TM darbinieki nebija padziļināti pētījuši jautājumu par Latvijas sabiedrības iespējamo negatīvo reakciju uz vēlēšanu tiesību piešķiršanu notiesātajiem, bet tikai hipotētiski pieskārās šādas reakcijas iespējai. Taču atbilstoši viņu pieņēmumiem nozīmīgas diskusijas plašsaziņas līdzekļos patiešām neparādījās.
"Vēlmi balsot Eiropas Parlamentu izteikuši 3005 vēlētāji cietumos – 0,38% no EP vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaita."
Ziņojumā arī atzīmēts, ka 9. Saeimas vēlēšanās, lai pārvarētu 5% barjeru, vienam kandidātu sarakstam bija jāsaņem vismaz 45 400 balsu, savukārt Latvijas cietumos ieslodzītajiem pilsoņiem ir aptuveni 4000 balsu, turklāt aptuveni puse no šiem pilsoņiem vēlēšanu tiesības neizmanto. Tāpēc iespējamo ietekmi uz vēlēšanu politisko rezultātu varēja vērtēt kā niecīgu, teic S. Mertena.
Tajā pašā laikā ja Saeima šo normu nebūtu ieviesusi, tad Satversmes tiesa, iespējams, nāktu klajā ar spriedumu, ka šādas tiesības vēlēt tomēr piešķiramas. Vai arī ieslodzīto sūdzību ietekmē ECT varētu pasludināt savu spriedumu, turklāt pēc šāda sprieduma Latvijas valsts sūdzības iesniedzējiem būtu spiesta izmaksāt kompensāciju par tiesību ierobežojumu. Patlaban Latvijas TM ir iedibinājusi pozitīvu praksi operatīvi izvērtēt ECT lēmumus un, vadoties pēc tiem, rosina Saeimu ar tiem saskaņot mūsu valsts likumus.
CVK guvusi vērtīgu pieredzi
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars informējis, ka ieslodzījuma vietās atrodošies vēlētāji EP vēlēšanās varēja piedalīties, balsojot pa pastu. Vēlmi balsot izteica 3005 vēlētāji, tas ir, 0,38% no EP vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaita. (Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtajām ziņām šā gada maijā ieslodzījuma vietās Latvijā bija 5077 notiesātas personas un 2085 apcietinātas personas, kurām bija tiesības piedalīties EP vēlēšanās.) Šis vēlētāju kontingents nevarēja krasi ietekmēt vēlēšanu rezultātus par labu kādam atsevišķam politiskajam spēkam. Tomēr, kā uzsvēra CVK priekšsēdētājs, vēlēšanu administratoru skatījumā katra balss ir nozīmīga, jo katra balss veido vēlēšanu rezultātu.
Izdevumi, kurus no valsts budžeta vēlētāju apkalpošanai ieslodzījuma vietās izlietoja CVK, bija aptuveni 1,50 latu vienam vēlētājam. Šajās izmaksās ietilpa izdevumi par balsošanas un informatīvajiem materiāliem, kā arī balsošanai pa pastu izmaksas. Vēlēšanu materiālu piegādi un vēlētāju apkalpošanu ieslodzījuma vietās no sava budžeta līdzekļiem nodrošināja Ieslodzījuma vietu pārvalde.
Uz jautājumu par to, vai politiskajām partijām ir bijušas tiešās aģitācijas iespējas ieslodzījuma vietās un vai kādas no tām šādas iespējas izmantoja, A. Cimdars precizēja, ka Latvijā priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumi nav vēlēšanu administratoru pārraudzībā. Viņa skatījumā jautājums par partiju tiešo aģitāciju ieslodzījuma vietās neesot vienkāršs. Pirmkārt, ir jāņem vērā ieslodzījuma vietu īpašais režīms, kas šādu aģitācijas veidu ievērojami sarežģītu. Otrkārt, Latvijā tiesību akti neparedz, ka kādi priekšvēlēšanu aģitācijas veidi būtu obligāti. Līdz ar to vēlētājiem ieslodzījuma vietās šajās vēlēšanās bija pieejami CVK sagatavotie informatīvie materiāli – kandidātu saraksti, ziņas par kandidātiem un priekšvēlēšanu programmas, kā arī tie priekšvēlēšanu materiāli, kas pirms vēlēšanām ir pieejami plašsaziņas līdzekļos.
"Pirmajā reizē, organizējot vēlēšanas pa pastu ieslodzījuma vietās, viss izdevies labi."
Tas, ka šoreiz EP vēlēšanās CVK bija jāorganizē balsošana ieslodzījuma vietās, noteikti vairoja tās darbinieku pieredzi, jo nekad agrāk Latvijā balsošana pa pastu nav tikusi organizēta. A. Cimdars uzskata, ka pirmajā reizē viss izdevies labi, jo nekādi nepārvarami šķēršļi neradās. Nelielu sajukumu vēlētājiem radīja tas, ka vienlaikus notika gan EP, gan pašvaldību vēlēšanas, bet balsošana ieslodzījuma vietās iespējama tikai nacionālas nozīmes vēlēšanās.
Pēc vēlēšanām kāds vēlētājs no ārvalstīm CVK paudis sašutumu par to, ka valsts vēlētājus ārvalstīs it kā necienot, viņi tiekot pielīdzināti vēlētājiem ieslodzījuma vietās, jo vēlēšanu iecirknis, kas apkalpo vēlētājus ārvalstīs, nodrošina arī balsošanu ieslodzījuma vietās. Viens no racionālākajiem argumentiem šajā citādi diskriminējošajā viedoklī bija tāds, ka šajā gadījumā visas pa pastu saņemtās balsis tiek skaitītas kopā un nav iespējams pateikt, kā balsojuši vēlētāji ārvalstīs.
Līdz ar to CVK priekšsēdētājs saredz iespēju diskusijai par to, cik nepieciešams sabiedrībai tomēr būtu zināt, kā balsojuši vēlētāji ārvalstīs un vai nākamajās vēlēšanās būtu tērējami papildu līdzekļi, lai atsevišķi organizētu balsošanu ārvalstīs un ieslodzījuma vietās. A. Cimdars uzskata, ka, gatavojoties nākamajām vēlēšanām, EP vēlēšanu likumā vajadzētu saskaņot termiņu, līdz kuram vēlētāji ieslodzījuma vietās var pieteikties balsošanai pa pastu, ar termiņu Vēlētāju reģistra likumā, kad izdrukājami vēlētāju saraksti. Šajās vēlēšanās šie termiņi atšķīrās un tas sarežģīja vēlētāju sarakstu sagatavošanu.
