Līdz 25. oktobrim ideju vērtēs pieredzes bagāta un kompetenta žūrija. Novembrī otrajā kārtā iekļuvušo darbu autoriem sāksies zināšanu uzkrāšanas laiks: semināri par biznesa plānu izstrādi, finanšu analīzi un plānošanu, tirgzinībām, kā arī komercdarbībā pieredzējušu kolēģu (mentoru) konsultācijas. Tās palīdzēs no idejas raudzēt konkrētāku produkta veidolu, ko reiz varētu pārdot un pelnīt.
Idejas raudzē jau trešo gadu
Arī pats konkurss „Ideju kauss” īstenībā Latvijā ir inovatīvs pasākums – vismaz 2007. gadā, kad notika pirmo reizi, tas bija kaut kas gluži jauns un mūszemē neredzēts. Pasākuma ideja ir pārņemta no ziemeļvalstīs rīkotā „Venture Cup”, kas jau vienpadsmit gadus ar panākumiem norisinās Dānijā, Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā.
„Ideju kauss” ir biznesa ideju konkurss, kura nolūks ir veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos, tādējādi sekmējot ekonomisko izaugsmi. Tas, protams, ir tālākais, vēlamais iznākums, bet sākuma graudiņš ir jebkuram pilngadīgam mūsu valsts iedzīvotājam dotā iespēja nākt klajā ar savu biznesa ideju, iegūt uzņēmējdarbības sākšanai nepieciešamās zināšanas, kontaktus un arī naudu. Tas ir ļoti daudz.
"Pasākuma ideja ir pārņemta no ziemeļvalstīs rīkotā „Venture Cup”, kas jau vienpadsmit gadus ar panākumiem norisinās Dānijā, Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā."
Konkursa rosinātāja, tāpat kā citkārt, ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tās rīkotājpartnere šoreiz ir biznesa izglītības organizācija „Junior Achievement–Latvija”. Pasākuma stratēģisko partneru lokā šogad vairs neredzam Rīgas domes, a/s „Hansabanka” un vēl dažus logo. Arī pats pasākums nenotika gada sākumā, bet tā otrajā pusē, liekot domāt, ka krīzes apstākļos arī „Ideju kauss” nācis daudz smagāk. Stratēģiskais partneris 2009. gadā ir Biznesa augstskola „Turība”, atbalstītāju un kompetences partneru joprojām ir gana daudz: Latvijas Darba devēju konfederācija, Nodarbinātības valsts aģentūra, biedrība „Līdere”, a/s „Eko investors”, „Connect Latvija”, Jelgavas Inovāciju centrs, draugiem.lv un vēl citi.
Šā gada konkursa tēma – „Biznesa idejas tautsaimniecībai”. Konkursa dalībniekam ir iespējams brīvi izvēlēties konkursa darba nosaukumu, kas saistīts ar konkrēto konkursa tematiku. Arī šogad uzvarētāji tiks pie vērtīgām naudas balvām: 1. vieta - 5000, 2. vieta - 3000 un 3. vieta - 1000 latu, ko varēs izlietot komercdarbības pamatu likšanai. Tālāko četru vietu ieguvēji saņems vērtīgas balvas no konkursa atbalstītājiem.
Galvenais – modināt radošai domai
Nauda un zināšanas idejas īstenošanai, protams, noderēs. Bet galvenais tomēr ir jauniešu radošās domas modināšana biznesam. „Ideju kausa” atklāšanas dienā LIAA direktors Andris Ozols sacīja: „Visi zina mūsu aģentūras darbību saistībā ar struktūrfondu apgūšanu, bet tās ēnā paliek cita misija – veicināt uzņēmējdarbības garu. Bet tas ir ļoti svarīgi! Jaunieši beidz augstskolas, meklē labu darbu, bet negrib paši būt par uzņēmējiem. Mūsu uzdevums ir pārliecināt, ka Latvijai nav jābūt citu uzdotā izpildītājiem. Mēs šujam svešu zīmolu apģērbu, saņemot par to grašus, farmācijā arī mēdzam lēti pārdot pašu izgudroto, bet izgatavot citu pasūtīto. Bet lielu naudu var nopelnīt, ražojot un pārdodot pašu izgudroto. Šis konkurss ir pirmais solis šajā virzienā. Jo vairāk tādēļ, ka atšķirībā no citiem atbalsta projektiem šajā nav jāiesniedz biznesa plāns, bet ideja. Ja tā būs laba, turpmāk strādāsim visi kopīgi.”
"Šā gada konkursa tēma – „Biznesa idejas tautsaimniecībai”."
Arī Ekonomikas ministrijas Rūpniecības departamenta Inovāciju nodaļas vadītāja Astrīda Burka uzsvēra: īpaši šā brīža situācijā ļoti svarīga ir radoša, zinātņu ietilpīga domāšana. „Statistikas dati liecina, ka Latvijā no visiem uzņēmumiem 19,5 procenti ir inovatīvi, tātad ražo kaut ko jaunu vai būtiski uzlabotu. Sevišķi iepriecina, ka inovatīvo uzņēmumu īpatsvars strauji palielinās rūpniecībā – pēdējos gados no 14,6 līdz 26,2 procentiem.” Viņa norādīja: arī šis ir viens no pasākumiem, kurš mudina iet inovāciju virzienā, platforma, kas palīdz idejām materializēties. Savukārt tādējādi iespējams palielināt ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitu.
Biznesa augstskolas „Turība” valdes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Baumanis pauda viedokli: „Radošā doma ir jātrenē. Tas jādara arī izglītības iestādēs. Nevis prasot zinības iegaumēt un atstāstīt, bet dodot iespēju studentiem radoši domāt, darboties un izmantot savas zināšanas nestandarta situācijās. Piedalīšanās šajā konkursā arī ir viena no nestandarta situācijām.”
Kāds ir „sausais atlikums”
Lielākā konkursa dalībnieku daļa līdz šim bijuši augstskolu studenti. Pirmajā konkursa gadā tika iesniegtas 269 inovatīvas biznesa idejas, no kurām 127 idejas konkursa žūrija izvirzīja otrajai kārtai, bet iznākumā tapa 56 biznesa plāni. Pērn to bija par 40% vairāk, un šī statistika liecina, ka šogad ideju birums gaidāms gana prāvs. Turklāt, kā liecina pieredze, tās kļūst arvien reālākas, perspektīvākas īstenošanai.
Protams, rodas jautājums – kāds ir konkursa „sausais atlikums”? Cik daudz radošo ideju ir cerību pārtapt to autoriem peļņu un valstij nodokļus nesošos projektos?
No pirmā konkursa dzīvotspēju apliecinājuši pirmo un otro vietu ieguvušie projekti. SIA „AdCopy”, kuru tolaik jau bija nodibinājuši latviešu studenti kopā ar igauņu un lietuviešu partneriem, nodarbojas ar reklāmas laukumu pārdošanu uz kopējamā papīra, kas augstskolu studentiem dod iespēju bez maksas pavairot mācību materiālus.
"No desmit gramiem dzintara iespējams iegūt trīs kilogramus antibakteriāla un siltumu nesoša pavediena."
Rīgas Tehniskās universitātes studenti savukārt izgudrojuši „mobilo auto skolu” – datorprogrammu, kurā iekļauts mācību apjoms, kas nepieciešams teorijas eksāmena kārtošanai, lai iegūtu autovadītāja apliecību. Šo programmu par maksu var ielādēt mobilajā tālrunī tāpat kā, piemēram, izvēlētu melodiju.
Taču ir vēl arī citi projekti, kuri pamazām tiek īstenoti ar biznesa pirmssēklas atbalsta programmas palīdzību, un gan jau dzirdēsim arī par tiem.
Pērn konkursā uzvarēja projekts „Dzintara pavediens tekstilam”, kura autore ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūta vadošā speciāliste inženierzinātņu doktore Inga Ļašenko. Projekta būtība - no desmit gramiem dzintara iespējams iegūt trīs kilogramus antibakteriāla un siltumu nesoša pavediena, kas izmantojams medicīnas, kosmētikas, kā arī aktīvās atpūtas preču ražošanai. Tas patiešām ir pasaules mēroga izgudrojums, kura ieviešanai ražošanā nepieciešamas ļoti lielas investīcijas, tādēļ arī projekts uz priekšu virzās smagnēji.
Jāapbruņojas ar pacietību
Komercializācijas virzienā dodas arī pērnā gada otrās un trešās vietas ieguvēji – projekts „Automātiskais kokosriekstu atvērējs CocoCut” (autori Armands Mucenieks, Linda Arone-Krūmiņa, Dace Beļicka un Ingūna Šmite) un „Trakais rotors” (autori Gints Šāvējs un Inese Suija-Markova).
Ar kokosriekstu atvērēju ir amizanti: tas izgudrots zemē, kur tie nemaz neaug. Taču tapis tepat Rīgā, Tehniskajā universitātē. SIA „Cococut” tagad darbojas Ogres Biznesa inkubatorā, un viens no uzņēmuma īpašniekiem Roberts Brīvlauks stāsta: „Ideja par kokosriekstu atvērēju tās autoriem bija jau vairākus gadus, bet to publiskot un virzīt īstenošanai rosināja tieši konkurss „Ideju kauss”. Es gan 2007. gadā, gan 2008. gadā biju konkursa dalībnieku mentors, konsultēju arī CocoCut un „Trakā rotora” izgudrotāju komandas. Dibinot uzņēmumus, viņi mani uzaicināja tajos iekļauties. Tā nu strādājam kopā.”
Tuvu gatava izstrādājuma pārdošanai ir CocoCut. Kā joko R. Brīvlauks, ar šo rīku jeb instrumenta prototipu veiksmīgi atvērts jau pustūkstotis kokosriekstu, tas prezentēts jau piecās starptautiskās izstādēs, bijušas vairākas vizītes pie iespējamiem tā pircējiem gan Vācijā, gan Lielbritānijā. Taču jāatzīst arī tas, ka sākotnējā riekstu atvērēja konstrukcija pārveidota par „180 grādiem” atbilstoši iespējamo klientu prasībām. Jaunā izstrādājuma tapšanā ievērojamu atspaidu devusi gan biznesa inkubatora pajumte, gan LIAA „izstāžu programmas” līdzfinansējums, kas sedz pusi tēriņu, taču nauda biznesa braucieniem arvien vēl jāmeklē pašiem. Protams, grūtības pārvarēt palīdz cerība par veiksmīgu biznesu iznākumā. Līdzīgi pašlaik ir ar otru projektu – „Trako rotoru” – ietaisi, ar kuru asu izjūtu tīkotāji varēs ripot lejā no kalna. Arī tās konstrukcija jau piedzīvojusi neskaitāmas izmaiņas. Toties, kā stāsta R. Brīvlauks, iespējamie pircēji ārzemēs jau gaida pilnveidoto variantu. Šos inovatīvos izstrādājumus paredzēts ražot tepat, Latvijā. Tātad – jaunas ražotnes, jaunas darbavietas.
Kā redzams no iepriekš minētā, no ideju simtiem izsijājas daži desmiti lietā liekamu, bet līdz reālam tirgum tiek tikai daži, turklāt vairāku gadu garumā. Izgudrotājiem ir vajadzīga liela pacietība, neatlaidība un milzīga ticība savas idejas dzīvotspējai. Ne velti LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle saistībā ar konkursu teic: vērtēsim ne tikai to, cik lielā mērā ideja ir orientēta uz tirgu, bet arī to, cik saliedēta un mērķtiecīga būs projekta īstenošanas komanda.
