Uzticas Eiropas institūcijām
Latvijā, tāpat kā Eiropā, iedzīvotāji vairāk uzticas Apvienoto Nāciju Organizācijai un Eiropas Savienībai (ES) nekā vietējām varas institūcijām. Uzticēšanās Eiropas Savienībai Latvijā saglabājas samērā augstā līmenī – to apliecinājuši 44% pētījuma dalībnieku, tomēr tas ir nedaudz zemāks radītājs nekā vidēji Eiropā.
Līdzīgi kā 27 ES valstu, arī Latvijas iedzīvotāji atbalsta lielāku ES politikas vienotību – viņi uzskata, ka jautājumi vairāk jārisina tieši Eiropas līmenī. Eiropas līmenī vairāk jāpieņem lēmumi, kas saistīti ar cīņu pret terorismu (85%), demokrātijas un miera veicināšanu pasaulē (81%), sadarbību pētījumu un jaunievedumu jomā (79%), cīņu pret organizēto noziedzību (76%), kā arī nepārtrauktas enerģijas apgādes nodrošināšanu (75%). Lielāku ES iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā viņi sagaida tautsaimniecības (57%), sociālās un veselības aizsardzības (40%) un iekšējā tirgus (30%) jautājumu risināšanā.
Latvijā pieaug eiroskeptiķu skaits
Baltijas valstu iedzīvotāju viedoklis par dalību ES kopš pērnā gada rudens būtiski nav mainījies. Joprojām vērojamas lielas atšķirības starp valstīm. Latvijā ir vismazāk atbalstītāju valsts dalībai ES gan Baltijas valstu vidū, gan Eiropā kopumā – tikai ceturtā daļa Latvijas pilsoņu (25%) Latvijas dalību ES vērtē pozitīvi. Latvijā biežāk dominē neitrāls viedoklis – aptuveni puse iedzīvotāju (49%) uzskata, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā nav ne laba, ne slikta.
Latvijā ir vislielākais eiroskeptiķu skaits Baltijas valstīs (23%), un tas turpina pieaugt – gada laikā tas palielinājies par 7 procentiem. Mūsu valstī kopš pagājušā gada rudens ievērojami (par 12%) palielinājies arī to iedzīvotāju skaits, kuri valsts ieguvumus no dalības ES vērtē negatīvi, un šobrīd tā ir lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (55%). Mēs šajā jautājumā esam visskeptiskākie gan Baltijas valstu vidū, gan Eiropā kopumā.
"Latvijā ir vismazāk atbalstītāju valsts dalībai ES gan Baltijas valstu vidū, gan Eiropā kopumā."
Turpretī eiropiešu attieksme pret savas valsts dalību savienībā kopš pērnā gada rudens nav mainījusies. Puse eiropiešu (53%) uzskata, ka dalība tajā vērtējama pozitīvi. Visaugstākais atbalsts dalībai ES saglabājas Luksemburgā (79%) un Nīderlandē (72%), savukārt visskeptiskāk pret dalību savienībā joprojām noskaņoti briti – trešā daļa Lielbritānijas iedzīvotāju (32%) to vērtē negatīvi. Salīdzinoši liels eiroskeptiķu skaits ir arī Latvijā (23%), Ungārijā (23%), Somijā (20%), Austrijā (19%) un Zviedrijā (19%).
Kopumā nedaudz vairāk nekā puse (56%) ES dalībvalstu iedzīvotāju uzskata, ka viņu valsts ir ieguvusi, kļūstot par ES dalībvalsti, bet gandrīz trešā daļa (31%) ir pretējās domās.
Kritizē valsts attīstības virzienu
Vēl lielāku skepsi Latvijas iedzīvotāji pauž par valsts attīstības virzienu – tikai 9% pētījuma dalībnieku uzskata, ka procesi valstī notiek pareizajā virzienā. Lielākā daļa (78%) norises Latvijā vērtē negatīvi, ko varētu skaidrot ar lielo neuzticību valdībai un valsts pārvaldei, kā arī ekonomiskās situācijas straujo pasliktināšanos.
“Latvijas iedzīvotāju viedoklis par ekonomisko situāciju valstī un savu personīgo stāvokli ir kritisks un pesimistisks,” secina “TNS Latvia” vecākā projektu vadītāja Inta Priedola. “Tomēr kopumā nākamos 12 mēnešus iedzīvotāji vērtē optimistiskāk nekā 2008. gada rudenī. Tajā pašā laikā iedzīvotāju neuzticēšanās valdībai un Saeimai saglabājas augsta, kamēr ES iedzīvotāji uzticas ievērojami biežāk un šobrīd sagaida lielāku atbalstu no ES ne tikai dažādu valstisku lēmumu pieņemšanā, bet arī ekonomikas stabilizēšanā un krīzes pārvarēšanā.”
"Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka procesi valstī virzās nepareizā virzienā."
Attiecībā uz ES attīstības virzienu gan 27 ES valstu, gan Latvijas pilsoņi ir pozitīvāk noskaņoti. 35% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka procesi ES attīstās pareizā virzienā, turklāt salīdzinājumā ar 2008. gada rudeni šo iedzīvotāju īpatsvars pieaudzis par 8 procentiem.
“Krīzes skartie Latvijas iedzīvotāji sākuši pesimistiskāk raudzīties uz visām norisēm ap viņiem, arī uz ES,” pētījuma rezultātus komentē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca. “Iedomāsimies, ka laika mašīna mūs atmestu atpakaļ 2004. gadā un vēlreiz dotu iespēju vai nu palikt tajā, vai tomēr labāk pārcelties uz 2009. gadu. Esmu droša, ka lielākā daļa no tiem 83% iedzīvotāju, kas uzskata – Latvijas kā ES dalībvalsts ekonomika nav ieguvusi –, tomēr izvēlētos dzīvot šodien. Protams, vēl labāk būtu uzreiz pārcelties uz 2014. gadu, kad krīze būs pārvarēta un Latvijā ieviests eiro.”
Izeja no krīzes – atbalsts tautsaimniecībai
Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi pēdējā pusgada laikā samazinājusies par 8%, un šobrīd aptuveni puse iedzīvotāju (54%) ar dzīvi kopumā ir apmierināti, otra puse (46%) nav apmierināta. Latvija pašlaik ir viena no tām Eiropas valstīm, kur iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir krietni zem vidējā Eiropas rādītāja (-23%). No visām trim Baltijas valstīm visvairāk ar dzīvi apmierināti ir Igaunijā – 73%. Tas faktiski atbilst vidējam Eiropas rādītājam. Lielākā daļa ES dalībvalstu iedzīvotāju kopumā ar savu dzīvi ir apmierināti – ļoti apmierināti un diezgan apmierināti ir 77%.
Latvijas iedzīvotāji pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, kā arī savu personīgo situāciju vērtē krietni skeptiskāk nekā eiropieši kopumā. Latvijā kopš 2008. gada rudens izteikti palielinājies negatīvais noskaņojums attiecībā uz nodarbinātību valstī – negatīvais vērtējums pieaudzis par 17%. Kritiskāki Latvijas iedzīvotāji kļuvuši arī attiecībā uz personīgo nodarbinātību un mājsaimniecības finansiālo situāciju – negatīvais vērtējums katrā jomā palielinājies par 12%.
"Latvija pašlaik ir viena no tām Eiropas valstīm, kur iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir krietni zem vidējā Eiropas rādītāja."
Par svarīgākajām problēmām valstī Latvijas, tāpat kā pārējo ES valstu, iedzīvotāji uzskata bezdarbu un pašreizējo ekonomisko situāciju. Trešā svarīgākā problēma minēta cenu pieaugums un inflācija.
Trīs biežāk atzīmētās personīgās problēmas ES valstu iedzīvotāju vidū ir inflācija un cenu pieaugums (38%), ekonomiskā situācija (26%) un bezdarbs (21%). Savukārt Latvijas iedzīvotāji svarīgākās problēmas personiskajā līmenī minējuši šādā secībā: ekonomiskā situācija (45%), bezdarbs (35%) un inflācija (27%).
Pētījuma dalībnieki izeju no krīzes visbiežāk saskata atbalstā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (49%) un atbalstā bezdarbniekiem (26%). Vienlaikus Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka ir svarīgi sniegt atbalstu arī lielajiem uzņēmumiem un ražošanai (23%). Visretāk kā krīzes pārvarēšanas paņēmiens tiek minēti ar enerģiju un vides aizsardzību saistīti pasākumi – tikai 4%.
Atbildot uz jautājumu par to, kādas problēmas turpmāk būtu jārisina ES mērogā, Latvijas iedzīvotāji akcentē trīs galvenos aspektus. Vissvarīgākie, viņuprāt, ir ekonomikas jautājumi, ko uzsvēruši 57% Latvijas iedzīvotāju – par 24% vairāk nekā vidēji 27 ES valstīs. Nākamās svarīgās lietas, kam turpmāk jāpievērš lielāka uzmanība, ir sociālie un veselības jautājumi (40%) un iekšējais tirgus (30%).
