Viens no būtiskākajiem ziņojuma momentiem bija Ekonomikas ministrijas viedoklis par prioritārajām tautsaimniecības nozarēm, uz kurām tuvākajos gados valsts gatava likt „lielo likmi”. Diemžēl no visa lielā lauksaimnieku, ražotāju un pakalpojumu sniedzēju klāsta saulītē plānots izcelt tikai dažas: kokapstrādi, pārtikas ražošanu, ķīmisko rūpniecību, kā arī elektrisko un optisko iekārtu ražošanu. Taču vēl būtiskāk par jautājumu – kādēļ tieši šīs un ne citas nozares? – ir saprast, vai formāliem valdības solījumiem sniegt atbalstu uzņēmējiem sekos arī reāli darbi.
Nepieciešamas kardinālas reformas
Šobrīd kā valsts atbalsta galvenie virzieni definēti finanšu instrumenti, nodokļu stimuli, valsts atbalsta programmas, izglītība un zinātne un nodarbinātības pasākumi.
EM uzsver, ka veiktā tautsaimniecības nozaru analīze un Latvijas Bankas pētījumi ir izkristalizējuši prioritāros segmentus jeb nozares ar nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības un eksporta pieaugumā, ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu, kā arī uzņēmumi ar augstu potenciālu, bet kuri nav iepriekš minēto prioritāro nozaru sarakstā. Šādu uzņēmumu noteikšanai tiks izstrādāti kritēriji, piemēram, projekta izmaksu efektivitāte, konkurētspēja, produktivitātes palielināšana, nozares eksporta potenciāls, nodrošināta ilgtspējīga attīstība un ietekme uz citu nozaru attīstību.
Vairākkārt tiek uzsvērts, ka ekonomiskās krīzes saknes Latvijā meklējamas nesabalansētā attīstībā tā dēvētajos treknajos gados. Pašlaik Latvijas ekonomikas struktūra neesot ilgtspējīga, tā esot ar zemu rūpniecības īpatsvaru un neefektīvu valsts pārvaldi, izglītības un veselības sistēmu. Tāpēc krīzes pārvarēšana un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās nav iespējama bez kardinālām reformām, tādām kā budžeta konsolidācija, finanšu sektora stabilizācija un tautsaimniecības restrukturizācija.
Vai vārdiem sekos darbi?
Tiesa, Ekonomikas ministrijas redzējums pēdējo nedēļu laikā radījis plašas diskusijas gan ekspertu, gan valsts pārvaldes, gan, protams, pašu uzņēmēju vidē.
Ekonomikas ministrija uzsver: principi, uz kuriem balstīta prioritāro nozaru saraksta izveide, ir augsta pievienotā vērtība, orientācija uz eksportu, izglītību un uz cilvēkresursu izaugsmi balstītu nozaru attīstība. Taču eksperti ceļ trauksmi – līdzšinējā pieredze ar valsts pārvaldes radītajiem stratēģiskajiem dokumentiem, plāniem un prognozēm visbiežāk rezumējas biezās papīru kaudzēs un neskaitāmās apspriedēs, taču reāla rīcība tam visam parasti neseko.
"Ekonomiskās krīzes saknes Latvijā ir meklējamas nesabalansētā attīstībā tā dēvētajos treknajos gados."
Finanšu sektora eksperts Vadims Jerošenko oponē: būtiskākais jautājums šobrīd ir, vai šoreiz sekos reāli atbalsta un veicināšanas mehānismi, vai arī tie būs tikai tukši vārdi? Vai ministrija šo nozaru labā atcels citu jomu atbalsta mehānismus un novirzīs tos konkrēti šīm tautsaimniecības nozarēm? Vai tiks veiktas izmaiņas izglītības sistēmā, lai nodrošinātu atbilstoši kvalificētu speciālistu pieplūdumu minētajās nozarēs? Vai tiks piešķirts kāds papildu valsts atbalsts subsīdiju, nodokļu atlaižu vai citā veidā?
Tikmēr pati Ekonomikas ministrija taisnojas — konkrēts rīcības plāns un piedāvājumi prioritāro nozaru atbalstam būšot! Taču šos dokumentus varēšot ieraudzīt tikai septembra beigās pēc iecerētās konferences, kurā pieaicināti eksperti, nozaru pārstāvji, sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas un pārējie interesenti.
Var pārmest nekonsekvenci
Paralēli bažām par to, vai atbalsts vien nepaliks fiksēts vienīgi uz papīra, neuzticību Ekonomikas ministrijas vīzijai rada vēl viens aspekts – apbrīnojama nekonsekvence. Proti, definētās prioritārās nozares atšķiras no iepriekšējos gados minētajām. Piemēram, 2008. gadā Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija īpaši atbalstāmo nozaru vidū nosauca farmāciju, medicīnas instrumentu un iekārtu ražošanu un eksportu. Arī pati Ekonomikas ministrija iepriekš minējusi citas nozares. Tieši tādēļ rodas jautājums: kādēļ brīdī, kad valsts budžets ir pustukšs un būtu jāmēģina pēc iespējas efektīvāk izmantot iepriekšējos gados ieliktie pamati, pēkšņi tiek mainīts valsts ekonomiskās virzības kurss?
"Pašlaik Latvijas ekonomikas struktūra neesot ilgtspējīga - ar zemu rūpniecības īpatsvaru un neefektīvu valsts pārvaldi, izglītības un veselības sistēmu."
Tiesa, ekonomiste Raita Karnīte līdz šim jau vairākkārt ir apšaubījusi valsts atbalsta pasākumu īstenošanas iespējamību kā tādu, jo tie ir ļoti naudietilpīgi, bet esošajos apstākļos valstij šādu līdzekļu neesot. Tāpat nav īsti skaidrs, kā notiks to uzņēmumu atlase, kuri saņems valsts atbalstu, jo nozares var būt ar tik dažādu iekšējo sastāvu, ka atbalstu nebūs iespējams vērst nozarei kopumā, uzsvērusi ekonomiste.
Apšauba, vai pietiks naudas
Otrs būtisks aspekts, ko Ekonomikas ministrijai pārmet tieši uzņēmēji, ir īpaši atbalstāmo nozaru izvēles kritēriji. Jau vairākkārt medijos izskanējis viedoklis, ka, lai arī pārtikas ražošana vai ķīmiskā rūpniecība ir būtiski uzņēmējdarbības segmenti, Latvijā ir arī citas svarīgas jomas, kam būtu nepieciešams valsts atbalsts. Sociālie partneri kā tautsaimniecībai nozīmīgas nozares min finanšu starpniecību un tūrismu. Tāpat par valsts atbalstu uzstājīgi runā zivrūpnieki, būvniecības sektors, lauksaimnieki, transporta un sakaru nozares pārstāvji.
Arī R. Karnīte norādījusi uz to, ka nozaru izvēle izskatoties nepamatota un ļoti subjektīva. Viņasprāt, koks ir vienmēr bijusi viena no galvenajām Latvijas eksportprecēm, taču koksnes eksports ir tā nozare, kas ir ar zemu pievienoto vērtību, tāpēc nav saprotams, kāpēc pēkšņi tiek sacīts, ka nozarei ir augsta pievienotā vērtība. Tāpat viņa atzīmē, ka zāļu industrijā pasaulē pastāvot mežonīga konkurence, inovācijas ir ļoti dārgas, notiek straujas izmaiņas, bet Latvijas uzņēmumi ir spējīgi tikai atražot.
Arī paši „atbalstāmie” nav pārlieku optimistiski
Varētu šķist, ka vienīgie, kurus esošajā situācijā viss apmierina, ir paši potenciālā atbalsta saņēmēji, taču arī viņu teiktajā pārlieks optimisms šobrīd nav saklausāms.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzsver: valdības solījumi pagaidām ir iluzori, tie vēl neko nav devuši, tādēļ par to, kas nozarē varētu mainīties līdz ar īpaši atbalstāmā sektora statusa iegūšanu, vēl esot pāragri runāt. „Pagaidām mēs šo Ekonomikas ministrijas žestu uztveram vairāk kā simbolisku apliecinājumu biežāk ar mums konsultēties, vairāk ieklausīties nozares ekspertu komentāros, nopietnāk iedziļināties mūsu problēmās,” pauž K. Klauss. Tāpat viņš apliecināja, ka konkrēti pasākumi, kas kokrūpniecības nozarei reāli palīdzētu pārvarēt krīzi un veicināt eksportspēju, būs zināmi tikai tuvāko mēnešu laikā, kad diskusija par šo jautājumu noritēs pašu nozares uzņēmumu vidē. „Mums pašiem būs jānāk klajā ar iniciatīvām, ierosinājumiem un jāspēj pierādīt, ko mūsu piedāvātie pasākumi dos Latvijas tautsaimniecībai kopumā,” norādīja K. Klauss.
"Koks vienmēr ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksportprecēm, taču ar zemu pievienoto vērtību. Kāpēc pēkšņi tiek sacīts, ka nozarei ir augsta pievienotā vērtība?"
R. Karnīte
Tikmēr Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektors Noris Krūzītis sarunā ar LV.LV uzsvēra: protams, ir patīkami, ja valdība kādu nozari nosauc par prioritāru, taču līdzšinējā valsts attieksme neesot liecinājusi par vēlmi atbalstīt pārtikas ražotājus. Tā, piemēram, nodokļu politika, tostarp pievienotās vērtības nodokļa piemērošana, neesot veicinājusi iekšējo tirgu. „Cerēsim, ka valdība izdarīs pareizos secinājumus un sapratīs, kas mūsu pārstāvētās nozares attīstībai tiešām ir vitāli svarīgi. Ir jādara viss, lai stimulētu vietējo patērētāju pirktspēju. Tāpat mūsu nozares uzņēmumiem ir svarīga finanšu resursu pieejamība,” komentē N. Krūzītis.
Viņš piebilda, ka pārtikas ražotāji no valdības cer sagaidīt ne tikai prioritāro nozaru nosaukšanu, bet arī konkrētus pasākumus nozares attīstībai. "Pagaidām šajā dokumentā mēs neredzam konkrētus priekšlikumus nodokļu jautājumos, ne eksporta atbalstā, ne valsts iepirkumā iekšējam tirgum," uzsvēra N. Krūzītis.
Cer uz precizēto ziņojuma variantu
Lielas cerības atbalstāmo nozaru pārstāvji liek uz šodien, 26. augustā, notiekošo konferenci, kuru rīko Ekonomikas ministrija, lai plašā uzņēmēju, ekspertu un valsts pārvaldes pārstāvju lokā beidzot diskutētu par ministrijas izstrādāto ekonomikas atveseļošanas plānu un tā iedzīvināšanas instrumentiem.
Ekonomikas ministrs Atis Kampars norāda: septembra beigās pēc konferences rezultātu apkopošanas Ekonomikas ministrija valdībai iesniegs atjaunotu ziņojumu par ekonomikas atveseļošanas plānu ar normatīvo aktu grozījumu paketi minētā plāna īstenošanai. „Tā būs valdības politiska izšķiršanās, jo šo plānu veiksmīgi iespējams īstenot tikai tādā gadījumā, ja valdība strādā kā vienota komanda un ekonomikas atveseļošanas plāns kļūst par visas valdības turpmākās rīcības plānu.”
