Prasības uztur spēkā, atbalstu liedz
Īstenojot ar starptautiskajiem aizdevējiem panāktās vienošanās, valsts plāno būtiski atteikties no savas līdzdalības lauksaimnieku atbalstīšanā, apdraudot Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā – “Zemnieku saeimas” bažas pauž tās priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Ar 2010. gadu plānots atcelt akcīzes nodokļa kompensācijas lauksaimniekiem un samazināt subsīdijas, ir apdraudēts līdzfinansējums ES struktūrfondu projektiem. Vienlaikus paredzēts ieviest vairākus jaunus apgrūtinājumus: nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) zemei palielināt līdz 3%, ieviest dzīvojamo telpu nodokli un palielināt PVN līdz 23 procentiem.
Kopumā atbalsta samazinājums un atsevišķu nodokļu palielinājums uz nozari atsauksies ļoti smagi, jo Latvijas lauksaimnieki šobrīd saņem vismazākos tiešos maksājumus ES par lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru – vidēji tikai 63 eiro pretstatā, piemēram, Nīderlandei vai Grieķijai, kas saņem attiecīgi 405 un 441 eiro par hektāru. Bet mūsu valstij ar šādiem nosacījumiem jāspēj konkurēt ES kopējā tirgū un vēl jānodrošina visu ES prasību izpilde attiecībā uz produkcijas kvalitāti, lopu labturību, higiēnu, vidi.
"Kontrole un sankcijas pret tiem, kas aktīvi nodarbojas ar biznesu, aizvien pastiprinās."
Gan Eiropas inspektori, gan vietējās kontroles institūcijas stingri pārbauda, kā daudzās ES prasības tiek ievērotas ražošanas procesā, un tās neviens negrasās atcelt. Tas viss sadārdzina produkcijas pašizmaksu. Turklāt kontrole un sankcijas pret tiem, kas aktīvi nodarbojas ar biznesu, aizvien pastiprinās. Tādējādi izvērst lauksaimniecisko ražošanu kļūst aizvien grūtāk. Ja valsts turpinās šādu politiku, pieaugs vietējās produkcijas pašizmaksa, samazināsies Latvijas spēja konkurēt starptautiskajā tirgū, iedzīvotāji vairs nevarēs atļauties Latvijas produktus, palielināsies to imports un vēl vairāk sašaurināsies ražošana, prognozē M. Dzelzkalēja.
Nodokļi nevis jāceļ, bet jāsamazina
Lai pašreizējās ierobežotās pirktspējas apstākļos nodrošinātu iedzīvotājus ar pārtiku, jāsamazina PVN pārtikas precēm, uzsver “Zemnieku saeimas” pārstāve. “Nekavējoties jāsamazina birokrātija un jāveic strukturālās reformas valsts pārvaldē. Nekādā gadījumā nedrīkst palielināt nodokļu slogu ražošanas nozarēm. Ja tomēr valsts veiks izmaiņas nodokļu politikā, tās zemniekus ietekmēs divējādi – no vienas puses, viņiem palielināsies izdevumi, lai samaksātu paaugstinātos nodokļus valstij, bet, no otras puses, samazināsies iedzīvotāju pirktspēja un līdz ar to arī pieprasījums pēc zemnieku saražotās produkcijas.”
Tā kā Latvijas lauksaimnieki saņem vismazāko finansējumu ES, mūsu zemniekiem jau tagad ir grūti konkurēt ar citām ES dalībvalstīm, jo viņu produkcija ir dārgāka. “Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš prognozē, ka Latvijas pārtikas ražošanas nozare šādos apstākļos vienkārši izzudīs: “Latvijas lauksaimnieku produkcija ir tik dārga, ka no tās nav iespējams saražot konkurētspējīgu pārtiku, ko piedāvāt vietējiem patērētājiem vai eksportēt. Mēs uzskatām, ka vairs nevaram atļauties nekādas politikas izmaiņas attiecībā uz nodokļiem un mehānismiem, kas nodrošina atbalsta maksājumus. Ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas un atceļot akcīzes nodokļa kompensāciju, mūsu produkcijas pašizmaksa pieaugs par 20 procentiem. Vai pārstrādātājs būs gatavs pirkt par 20% dārgāku izejvielu, un vai patērētājs būs gatavs pirkt par 20% dārgāku produkciju veikalā?”
Arī zemnieku saimniecības “Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis akcīzes nodokļa kompensācijas atcelšanā un NĪN paaugstināšanā saskata divus būtiskus faktorus, kas var apdraudēt lauksaimnieku darbību. Lai arī sākotnēji bija uzstādījums veikt strukturālas reformas valsts pārvaldē, tas netiek darīts, sašutumu pauž lauksaimnieks. “Šo milzīgi lielo aparātu mēs nezin kāpēc nemainām, mēs ķeramies pie tā, kas vēl spirinās, - pie ražotāja. Tas ir absurds. Mēs esam kā izmēģinājuma trusīši, jo nekur citur pasaulē nekas tāds nenotiek. Šobrīd vēl viss ir mierīgi, jo vīri strādā uz lauka, bet tiklīdz viņi noliks savus arklus un redzēs, ka makā nav naudas, neviens nevar pateikt, kas notiks,” brīdina J. Cīrulis.
"Mēs esam kā izmēģinājuma trusīši, jo nekur citur pasaulē nekas tāds nenotiek."
NĪN likmes palielināšana zemei līdz 3% no īpašuma kadastrālās vērtības nozīmēs ievērojamu izmaksu palielināšanos lauku saimniecībām, piemēram, no 10 līdz 30 latiem par hektāru. Zemniekiem šīs izmaiņas nozīmēs nodokļa palielināšanu trīs līdz sešas reizes. Turpretī Vācijā ar izcili auglīgu zemi nodoklis veido tikai 0,01% no zemes vērtības, stāsta M. Dzelzkalēja.
“Mežacīruļu” saimnieks kategoriski iebilst pret nodokļa likmes palielināšanu zemei. “Jautājums ir par to, kas ir un kas nav ražotājs. Ja manu ražošanas līdzekli – zemi – apliek ar nodokli un tajā pašā laikā šo nodokli administrē simtiem cilvēku, tas nav normāli. Šobrīd Latvijas lauksaimniecībai ir izšķirošs brīdis.”
Reizē ar nodokļa palielināšanu zemei plānots ieviest dzīvojamo telpu nodokli, kas būtiski ietekmēs tās saimniecības, kas savulaik paplašināja platības, pārpērkot zemes kopā ar mājām, kuras pametuši iedzīvotāji. Nu arī par tām būs jāmaksā nodoklis, lai gan šajās mājās dzīvot gribētāju nav un nebūs.
J. Cīrulis savulaik nopircis un renovējis bezsaimnieka mājas, lai varētu tur izmitināt savus strādniekus. Viņš pauž sašutumu par ieceri aplikt dzīvojamās telpas ar nekustamā īpašuma nodokli, uzsverot, ka pildījis sociālās funkcijas, turklāt valsts nekādu atbalstu šo māju iegādē, renovācijā un infrastruktūras izveidē nav sniegusi, bet tagad izsaka savu “pateicību”, palielinot nodokļu slogu.
Jāievieš marķētā dīzeļdegviela
Atsakoties no akcīzes nodokļa apmaksas lauksaimniekiem, valdībai ar nākamā gada 1. janvāri jāievieš marķētā jeb iekrāsotā dīzeļdegviela lauksaimniecības transportam, kas ļautu degvielu ražošanas vajadzībām nopirkt uzreiz bez akcīzes nodokļa, uzskata “Zemnieku saeima”. Citās valstīs šāda sistēma pastāv jau gadu desmitiem. Pretējā gadījumā kompensācijas atcelšana produkcijas ražošanas izmaksas palielinās līdz pat 23 latiem par hektāru, aprēķinājis Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs.
Zemkopības ministrijas speciālisti ir sazinājušies ar saviem kolēģiem Igaunijā, kur jau tiek izmantota marķētā dīzeļdegviela, un iepazinušies ar igauņu pieredzi tās ieviešanā, turpretī mūsu Finanšu ministrija joprojām gatavo dažādus dokumentus, lai nodotu akcīzes nodokļa atmaksas administrēšanu Lauku atbalsta dienestam, stāsta J. Lazdiņš. Tādējādi abas ministrijas katra strādā savā virzienā.
Pēc J. Lazdiņa domām, ieviešot marķēto dīzeļdegvielu, administrēšanas process vispār vairs nebūs vajadzīgs. ES izstrādāti mehānismi, kā to kontrolēt uz ceļiem, un soda nauda ir gana iespaidīga.
Mazie ES maksājumi - vēl vismaz četrus gadus
Ar vismazākajiem ES tiešajiem maksājumiem Latvijai būs jāsamierinās vēl vismaz četrus gadus. Aprēķinot mūsu valstij minētos maksājumus, par pamatu tika ņemti deviņdesmito gadu beigu sliktie rādītāji – tolaik Latvijā ražošanas apjoms bija neliels un arī vidējā ražība bija zema, stāsta M. Dzelzkalēja. Tagad, kad ES politika ir mainījusies un naudu dala uz visu lauksaimniecības zemi, un arī ražošana Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi, summa, sadalot uz hektāriem, iznāk maza.
Izmaiņas šai ziņā varēs panākt tikai tad, ja mainīsies ES lauksaimniecības politika, un arī tad tikai pēc 2013. gada, kad beigsies kārtējais septiņu gadu plānošanas periods. Šobrīd sarunas ir sākušās, rudenī tās turpināsies vēl intensīvāk. “Principā pati ES lauksaimniecības politikas formula, paši pamati ir greizi. Nosacījumi, pēc kuriem tika aprēķināti tiešie maksājumi, veidojušies deviņdesmito gadu sākumā, kad strauji kritās graudu cenas,” skaidro M. Dzelzkalēja. “Lai saglabātu graudu audzēšanas nozari, tika pieņemts lēmums piešķirt šādas subsīdijas. Tagad tas jau sen ir mainījies.”
"Latvijas lauksaimnieki šobrīd saņem vismazākos tiešos maksājumus ES par lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru."
Ja stāsies spēkā Lisabonas līgums, par šiem jautājumiem spriedīs Eiropas Parlaments, kur Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā Latviju šobrīd pārstāv Alfrēds Rubiks.
ES kopējā lauksaimniecības politika nodrošina lauksaimniecības nozares dzīvotspēju visā ES, ar struktūrfondu līdzekļiem un tiešajiem maksājumiem atbalsta lauksaimnieku ienākumu stabilitāti, nodrošinot iedzīvotājus ar pārtiku par pieņemamām cenām. Tā darbojas vienoti visās ES dalībvalstīs kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. ES kopējā lauksaimniecības politika sastāv no tiešajiem maksājumiem, lauku attīstības programmas un tirgu regulējošiem pasākumiem.
Iestājoties ES, Latvija pievienojās tās kopējai lauksaimniecības politikai, kas nodrošināja finansiālu atbalstu lauksaimniekiem, palielinot viņu konkurētspēju, un vienlaikus paredzēja ES direktīvu un regulu ieviešanu, kas ļauj nodrošināt iedzīvotājus ar augstākajiem kvalitātes standartiem atbilstošu pārtiku. Viens no mūsu valsts ieguvumiem – struktūrfondi, tiešie maksājumi, subsīdijas, nodokļu atvieglojumi un dažādi tirgus aizsardzības pasākumi, kas dod iespēju patērētājiem iegādāties zemnieku saražoto produkciju par zemāku cenu.
