Plaši iecerētā akcija varētu kalpot Krievijas labklājībai
Jau sākumā, izvērtējot šīs KF valdības ierosmes, ir jāuzsver, ka minētajai valsts programmai piemīt juridisks lietišķums un konkrētība, tajā nav ne miņas no populisma vai politizējuma par tautiešu stāvokli postpadomju telpā.
Programmas teksts nepārprotami liecina par KF vēlmēm racionāli pārvērtēt gadu desmitiem pastāvējušo, padomju valdību īstenoto tautsaimniecības ekstensīvās attīstīšanas politiku, kurai kā būtiskas sekas izpaudās lielu cilvēku masu pārmētāšana no vienām komunisma „triecienceltnēm” uz citām.
Tomēr tikai KF valdības ziņā ir tas, vai dokuments nepaliks vienīgi ārpolitikā tēmēts racionālo nodomu signāls, kurš mērķa valstīm patiešām nav jāsaprot tikai kā rūpju imitācija par tautiešu stāvokli ārvalstīs.
Par programmā deklarētajiem nodomu mērogiem liecina fakts, ka tās ietvaros pie KF vēstniecībām daudzās neatkarību ieguvušo valstu galvaspilsētās ir izveidoti Krievijas migrācijas dienesta (KMD) pārstāvniecību biroji. Patlaban tie ir iekārtoti Armēnijā, Kirgizstānā, Moldovā, Tadžikistānā, Turkmenistānā, Uzbekijā, bet tādās teritoriāli lielās valstīs kā Kazahstāna un Ukraina programmas īstenošanā ir uzdots piedalīties ne tikai vēstniecību konsulārajām nodaļām galvaspilsētās, bet papildus arī ģenerālkonsulātiem katrā no šo valstu trim lielākajām pilsētām. Programmā pieminēta iespēja arī Baltkrievijas iedzīvotājiem pārcelties uz dzīvi Krievijā."Valsts programmai, kas ir visnotaļ plašs dokuments, piemīt juridisks lietišķums un konkrētība."
Repatriantus aicina uz dažādiem Krievijas reģioniem
„Ja jūsu izcelsmes zeme ir Krievija un jūs vēlaties piedalīties valsts repatriācijas programmā, tad jums ir jāvēršas KF Migrācijas dienesta pārstāvniecībā Latvijas Republikā, kur ir iespējas jūsu ģimenei pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Krievijā,” bija teikts pērnā gada decembrī publicētajā KF vēstniecības Latvijā un KMD paziņojumā krieviskajai auditorijai Latvijā. Dokumentā skaidrots, ka repatriantiem ir tiesības izvēlēties, kurā no Krievijas apvidiem viņi vēlas apmesties. Tomēr Krievija pati ir norādījusi vairākus apgabalus, kuros tā vēlas izmitināt jaunatnācējus. Tie ir novadi Tālajos Austrumos, Sibīrijas vidienē, Krievijas nemelnzemes joslā... Pēc administratīvā dalījuma - Amūras, Habarovskas, Irkutskas, Kaļiņingradas un Kalugas apgabals, Krasnojarskas novads, Ļipeckas un Novosibirskas apgabals, Primorskas novads, Tambovas, Tjumeņas un Tveras apgabals.
Ģeogrāfiski, klimatiski un pēc saimnieciskās attīstības līmeņa šīs Krievijas valsts teritorijas būtiski atšķiras. Laba slava pašu krievzemiešu vidū ir Sibīrijas apgabaliem, kurus, viņuprāt, apdzīvojot labsirdīgākie, godīgākie un lēnprātīgākie cilvēki."Pie KF vēstniecībām virknē neatkarību ieguvušo un NVS apvienoto valstu galvaspilsētu ir izveidoti Krievijas migrācijas dienesta pārstāvniecību biroji."
Kaļiņingradas apgabals - īpaša „sala” ārpus vecās Krievijas
Šī teritorija PSRS jurisdikcijā nonāca pēc fašistiskās Vācijas sagrāves. Eiropā atbilstoši uzvarētāju vēlmēm voluntāri tika pārzīmētas vairāku valstu robežas četros rupjos segmentos: Vācijas Kēnigsbergas (senāk - Karaļauču) nogabals ar stratēģiski svarīgu ostu tika PSRS, aptuveni viena ceturtdaļa vācu austrumu nogabalu līdz ar Dancigu (Gdaņsku) tika piešķirta poļiem, no kurienes tika izslaucīti ne tikai vēl aizbēgt nepaguvušie vācu civiliedzīvotāji, bet pilnībā viss vāciskais – pilsētu, upju un jebkuri citi vēsturiskie nosaukumi utt. Vēl kādā pāršķeltās Vācijas daļā PSRS uzraudzībā tika nolemts selekcionēt padomju cilvēku „tīršķirnes” vācisko klonu, to nosaucot par Vācijas Demokrātisko Republiku. Atlikušajā Vācijas daļā jeb amerikāņu, angļu un franču okupētajā zonā, ieskaitot tajā atbilstošu sektoru Rietumberlīnē, tika iedibināta kārtība pēc Rietumu demokrātijas parauga.
Visbeidzot, arī trīs Baltijas valstis vairāk nekā uz 60 gadiem tika izdzēstas no Eiropas kartes.
Kaļiņingradas apgabals patiešām ir īpašs, jo no cilvēkiem un jebkādas civilizācijas izdedzinātajam Karaļauču – Kēnigsbergas – Kaļiņingradas apgabalam padomju laikā nācās pārdzīvot dažādu Krievijas sociālo slāņu migrācijas viļņus. Te bija gan daļēji sekmīgi mēģinājumi uz dzīvi izmitināt kā izdienējušus padomju militāristus, tā arī nometināt uz palikšanu par dažāda smaguma likumpārkāpumiem notiesātas personas. Apgabalā atsūtītajiem partijas aktīvistiem tika uzdots uz kaila lauka organizēt pirmos kolhozus. Gadsimtiem vecie vācu un prūšu iedzīvotāju senie un visjaunākie kapi tika pārsijāti laupījuma meklējumos no žoga līdz žogam. Par to dokumentāli vēstījumi vēl pirms „perestroikas” atrodami PSRS Rakstnieku savienības izdotā avīzē „Literaturnaja Gazeta”.
No tumši brūnajiem ķieģeļiem celtās vācu mazpilsētiņas kopš to cēlāju prombūtnes tā arī nav atguvušas bijušo savdabību, pat vācu ciematu ielu bruģis vēl šobrīd daudzviet atrodoties zem juku laikos saaugušās un tā arī neaizvāktās dubļu kārtas dažviet pat metra biezumā – tā stāsta aculiecinieki jeb bijušie apgabala iedzīvotāji."Krievija tomēr pati ir norādījusi vairākus apgabalus, kuros tā vēlas izmitināt jaunatnācējus."
Šim, vēsturiski visjaunākajam Krievijas apgabalam raksta autors pievērsies ar nolūku aprakstīt bijušo rīdzinieku ģimenes gaitas, kura iekārtojusies uz pastāvīgu dzīvi vienā no Kaļiņingradas apgabala rajoniem.
