Šādas prognozes ilgtermiņā ir visai pārsteidzīgas, jo Krievija ir bijusi un paliek pasaules lielvalsts gan teritorijas, gan pārvaldāmo resursu, gan saglabāto ambīciju dēļ. Savukārt tās lielvaras interesi par tautiešu atgriešanos dzimtenē (Krievijas valdības dokumentos konsekventi netiek lietots vārds „repatriācija”) pavada vairāki nelabvēlīgi procesi valsts iekšienē. Protams, ka šo politiku ar ieinteresētību vēro Krievijas kaimiņvalstis.
Bažas par Krievijas demogrāfisko stāvokli
Pastiprinātas bažas par Krievijas demogrāfisko stāvokli šīs valsts zinātnieku un speciālistu aprindās izskan jau ilgstoši. Šai problēmai ir veltīti neskaitāmi pētījumi un lietišķas publikācijas, kurās vīd dramatiski apzīmējumi: „bēdīgs, katastrofāls stāvoklis”, „ilgstošs populācijas stress” un tamlīdzīgi. Iedzīvotāju skaita pieauguma Krievijā nav kopš 1991. gada. Dzimstība nenodrošina tautas atražošanu - katru minūti šajā valstī piedzimst trīs cilvēki, bet nomirst četri. Pasaulē vidējā tendence ir pretēja – vienā minūtē piedzimst 2,6 reizes vairāk cilvēku nekā nomirst.
Fatāla ietekme uz Krievijas iedzīvotāju likteņiem ir valsts ilgstoši atbalstītajai alkohola pieejamības politikai, jo alkohola ražošana vienmēr ir bijusi viens no valsts monopoliem, kam līdz ar padomju režīma noārdīšanos ir sparīgi pievienojies privātais lielkapitāls, spēcīgi attīstot gan reibinošo dzērienu ražošanu iekšzemē, gan paplašinot to importu.
Ik gadus no pārmērīgas stiprā alkohola marku un surogātu lietošanas Krievijā mirst 600-700 tūkstoši cilvēku. Krievu demogrāfi kopā ar ārstiem ir oficiāli formulējuši savas tautas „mentalitātes īpatnību – izteiktu nerūpēšanos par personisko veselību”. Ar to domāta sadzīviska nevērība pret nelaimes gadījumu profilaksi, ieskaitot dzērumā izraisītus ceļu satiksmes negadījumus un slepkavības. Plaši izplatītas ir vairākas slimības, tostarp visdažādāko infekciju izraisītas, kur liela negatīva ietekme ir alkoholismam."Pastiprinātas bažas par Krievijas demogrāfisko stāvokli šīs valsts zinātnieku un speciālistu aprindās tiek paustas jau ilgi."
Sevišķi apdraudēta ir vīriešu veselība – viņu vidējais dzīves ilgums ir 61,4 gadi; sievietes nodzīvo vidēji 73,9 gadus. Dažādi avoti par KF iedzīvotāju iespējamo daudzumu 2020. gadā nosauc aptuveno skaitli – 120 miljonus cilvēku, bet 2050. gadā Krievijā būšot no 85 līdz 115 miljoniem iedzīvotāju. Pesimistiskākais no visiem ir Krievijas ZA Sociāli politisko prognožu institūta ziņojums – 2050. gadā Krievijā no pašreizējiem 127 miljoniem būs atlikuši vien 83 miljoni iedzīvotāju.
Izvērtējot pagātni, mēģina projektēt nākotni
Nav noslēpums, ka tieši komunistiskās ideoloģijas iedvesmotais sociālistiskās saimniekošanas veids padomju impēriju noveda gan pie politiskā, gan saimnieciskā sabrukuma, jo ražošana dažādās nozarēs bija tiktāl degradējusi, ka pat visvienkāršāko plaša patēriņa pārtikas produktu krājumus (labība, gaļa, piens) valstij nācās gādāt, ar plašu vērienu Rietumu valstīm izpārdodot naftas, gāzes un citu fosilo izrakteņu jeb neatjaunojamos dabas krājumus, kuriem faktiski bez to pašvērtības piemīt arī pieaugoša politiski stratēģisku resursu vērtība. Kaut kādā mērā šī bezrūpīgā saimniekošana joprojām turpinās, tomēr jaunā KF vadītāju paaudze arvien labāk izprot tieši cilvēcisko resursu svarīgo nozīmi valsts nākotnē.
Krievija ir pasaulē unikāla valsts ar to, ka viena gadsimta laikā tā ir piedzīvojusi divu impēriju – cariskās un padomju – sabrukumu. Krievijas teritorija ir milzīga, tajā ir ne mazums ekonomiski depresīvu zonu, kaut savulaik Krievija bija spējīga ar labību nodrošināt ne tikai savus iedzīvotājus, ka to pat mēdza dēvēt par „Eiropas maizes klēti”. Ar carisma valsts augstākajiem sasniegumiem hrestomātiskajā 1913. gadā atklāti lepojās un uz to fona spoguļojās PSRS."Krievija ir pasaulē unikāla valsts ar to, ka viena gadsimta laikā tā ir piedzīvojusi divu impēriju – cariskās un padomju – sabrukumu."
Tāpēc Krievijai tagad beidzot ir kļuvuši vajadzīgi savi nacionālās apspiestības nomalēs reiz izkaisītie etniski lojāli cilvēki, kas līdz ar atgriešanos senču dzimtenē šurp atvestu arī citās valstīs aizgūtu progresīvāku saimniekošanas pieredzi, spēju jaunā vidē saskatīt saimnieciskās attīstības iespējas un līdz ar sevi importētu arī kādu sociālā optimisma devu, kas dotu pozitīvus impulsus gadu desmitos kolhozu sistēmas izsūktajiem lauku apvidiem un pamazām mainītu cilvēku domāšanu arvien sovjetizētajā vidē.
Iekšpolitiskie un ārpolitiskie motīvi cilvēku resursu papildināšanai
Iespējams, pastāv arī citi – iekšpolitiski un ārpolitiski motīvi cilvēku resursu papildināšanai Krievijā uz repatriācijas rēķina. Proti, valsts iekšienē pastāv citu tautību administratīvie anklāvi, kuri pārstāv citu reliģiju – musulmanismu, un šīm tautām tradicionāli ir pozitīva demogrāfiskā pieauguma līkne. Šie nacionālie apgabali savulaik – lielo politisko pārmaiņu griežos – ar Maskavu ilgi diskutēja par tiem nepieciešamās suverenitātes pakāpi. Turklāt Krievijai ir simtiem kilometru gara valsts robeža ar dinamiskā attīstībā pulsējošo Ķīnu, kas neizjūt dzīvā spēka trūkumu. Tās pilsoņi, ekonomisko interešu vadīti, Krievijas Tālo Austrumu dabas resursiem bagātajos apgabalos aktīvi nodarbojas galvenokārt ar pierobežas tirdzniecību, izrakteņu un koksnes izvešanu uz savu dzimteni milzīgos apjomos, un viņu pastāvīgi augošais skaits Krievijas pusē jau sasniedzis vairākus miljonus.
Krievija līdztekus Eiropas demokrātisko valstu savienībai droši vien vēlētos būt dinamiska un konkurētspējīga sabiedrība. Un atsevišķi iedzīvotāju slāņi šajā valstī zināmā mērā atbilst šiem nosacījumiem. Taču galvenās pārmaiņas, kuras beidzot būtu sagaidāmas no Krievijas, ir tādas, ka šīs valsts varai konkrētos darbos vienkāršais cilvēks varētu sākt būt nozīmīgs, vajadzīgs un atbalstāms.
Jācer, ka tās varētu kļūt pašas galvenās un svarīgākās pārmaiņas laikā, ko Krievija sāk piedzīvot šajā postpadomju periodā, kad tās pirmā, atšķirīgu demokrātisma pakāpi baudījusī cilvēku paaudze ieiet pieaugušo, lemt spējīgo un par lēmumu sekām atbildīgo nāciju kārtā. Drīz vien šai paaudzei būs jālemj Krievijas turpmākais liktenis."Drīz vien pašreizējā, jaunākā paaudze lems Krievijas turpmāko likteni."
