Depozīta sistēma paredz, ka pircējs samaksā dzēriena cenā iekļautu nodevu par plastmasa, skārda vai stikla pudeli, bet vēlāk šo naudu saņem atpakaļ, aiznesos pudeli uz īpašu automātu. Latvijā šo sistēmu varētu ieviest nākamgad.
Ved pudeles pat uz Igauniju
Depozīta sistēma veiksmīgi darbojas daudzās Eiropas valstīs, arī kaimiņos Igaunijā. Tur tirdzniecības centros izvietoti PET pudeļu pieņemšanas automāti. Iedzīvotāji, atnesot izlietotās pudeles un ievietojot tās automātā, pretī saņem čeku, kuru var atprečot tirdzniecības centrā vai saņemt skaidru naudu veikala kasē.
Līdzīgi automāti izvietoti arī Rīgā, tirdzniecības centros „Alfa” un „Origo”, tiesa, tie ne vienmēr strādā. Rīgas domes Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš atklāj, ka, izvietojot šādus automātus daudz plašāk, daļa naudas, kas tiek iekasēta par dabas resursu izmantošanu, atgriežas pie iedzīvotājiem un stimulē viņus PET pudeles savākt un nodot šajos automātos. „Man ir zināms, ka arī Latvijas iedzīvotāji, īpaši pierobežā dzīvojošie, ved savas tukšās pudeles uz Igauniju, lai tās nodotu, jo tas viņiem ir izdevīgi,” stāsta A. Kļaviņš.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes studente Inga Rode no Valkas atklāj, ka daudzi pilsētas iedzīvotāji tiešām vāc pudeles un nodod tās kaimiņvalstī. „Taču neiztiek arī bez konfliktiem – daudzi apzinīgie igauņi, izdzirdot, ka mūsējie runā latviski, pārmet viņiem šo nodarbi, jo Igaunijas dzērienu cenā ir iekļauta nodeva, ko pēc nodošanas saņem atpakaļ, bet mūsu valstī pārdotajiem dzērieniem šādas nodevas nav,” nianses atklāj jauniete."Latvijas iedzīvotāji, īpaši pierobežā dzīvojošie, savas tukšās pudeles ved uz Igauniju, lai tās nodotu."
Atkritumus šķiro ne visi
Viens no veiksmīgākiem soļiem vides saglabāšanā un aizsardzībā, kas jau ir veikts, ir atkritumu konteineru izvietošana dalītajiem atkritumiem. Taču ne visi iedzīvotāji izprot šo konteineru nozīmi.
„Tas, cik aktīvi iedzīvotāji izmanto dalīto atkritumu savākšanas sistēmu, ir atkarīgs no viņu izglītības un kultūras līmeņa. Ir iedzīvotāji, kas paši lūdz, lai viņu dzīvesvietu tuvumā novieto konteinerus dalītai atkritumu savākšanai, bet ir arī tādas vietas, kur šī sistēma nedod gaidīto efektu, jo atkritumus vienkārši nešķiro. Mums galvenokārt ir jācenšas palielināt cilvēku izpratni par šo lietu un jāizglīto viņi jau no bērnības. Latvijā sekmīgi darbojas ražotāju atbildības sistēma. „Zaļais punkts” nodarbojas ar izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku un galda piederumu, kā arī elektrisko un elektronisko un videi kaitīgo preču apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu un koordinēšanu Latvijā. Tāpat aktīvi darbojas arī uzņēmums „Zaļā josta”, kas strādā divos virzienos: organizē iedzīvotāju un uzņēmumu izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo trauku, galda piederumu, videi kaitīgo preču, elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanu un īsteno vides izglītības pasākumus,” stāsta Rīgas pašvaldības pārstāvis.
Īpaši veiksmīgi atkritumu šķirošanas process norit Bauskā. Uzņēmuma „Vides serviss”, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, finanšu ekonomiste Linda Tijone-Kļaviņa atklāj, ka Bauskā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ir iesaistījušies 99% iedzīvotāju. „Lielākas problēmas ir ar lauku iedzīvotājiem. Ir daļa privātmāju, kuras nav noslēgušas līgumu par nešķiroto atkritumu izvešanu. Situācija ar katru gadu uzlabojas un samazinās apkārtējās vides piesārņojums. Pilsētā ir izveidoti 55 dalīto atkritumu laukumi – viens laukums uz 200 iedzīvotājiem. Pilsētnieki ir aktīvi iesaistījušies izlietotā iepakojuma šķirošanā,” atklāj L. Tijone-Kļaviņa, piebilstot, ka 66% atkritumu, kas tiek mesti dalīto atkritumu konteineros, tiek sagatavoti pārstrādei. Bauskas pilsēta piedalījās Zemgales reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāna ieviešanā, kura ietvaros ar pašvaldības līdzfinansējumu pilsēta izveidoja dalīto atkritumu savākšanas laukumus. Ņemot vērā ieguldījumus laukumu izbūvē, Bauskā nav plānots ieviest citādāku izlietotā iepakojuma savākšanas sistēmu.
Arī Rēzeknes domes vides pārvaldības speciāliste Ilona Stankeviča atzīst, ka līdz ar dalīto atkritumu laukumu izveidošanu pilsētā piesārņoto vietu kļuvis mazāk. „Atlikušas kādas sešas septiņas vietas, kur iedzīvotāji regulāri izmet sadzīves atkritumus un būvgružus, ar šiem pārkāpējiem mēģinām cīnīties,” skaidro I. Stankeviča, piebilstot, ka ne pašvaldība, ne tirdzniecības centri vai citi privātuzņēmēji neplāno izvietot pilsētā pudeļu savākšanas automātus."Patērētājiem jārēķinās, ka jaunā sistēma paaugstinās dzērienu cenas."
Pieaugs dzērienu cenas
Vides ministrijas (VM) Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Rudīte Vesere uzskata, ka iedzīvotāju attieksme pret atkritumu apsaimniekošanu pēdējos gados ir mainījusies uz labo pusi. „Arvien vairāk cilvēku piedalās talkās, taču tie, kas met pudeles sabiedriskajās vietās, darīs to arī turpmāk, jo viņu domāšanu parasti mainīt nav iespējams. Liela loma sabiedrības izglītošanā ir arī pašvaldībai,” uzskata R. Vesere.
Speciāliste atklāj, ka Latvijā depozītu sistēmu plānots ieviest visiem vienreiz lietojamajiem un atkārtoti lietojamajiem dzērienu iepakojumiem – gan PET pudelēm, gan stikla pudelēm un skārdenēm. Taču patērētājiem jārēķinās, ka jaunā sistēma paaugstinās dzērienu cenas. „Tas varētu neattiekties tikai uz stikla pudelēm, jo šobrīd to cenā jau iekļauta nodeva par nodošanu atkārtotai lietošanai,” skaidro VM pārstāve. Ministrijai pieejamie dati liecina, ka Igaunijā, kur depozīta sistēma veiksmīgi darbojas jau trīs gadus, pagājušajā gadā depozīta automātos nodoti pat līdz 86% no patērētajām plastmasas un 90% no patērētajām stikla pudelēm.
Ministrija nodarbojas ar sistēmas normatīvās bāzes izstrādāšanu un operatora, kas atbildēs par sistēmas ieviešanu un naudas plūsmu, izvēli. Normatīvo aktu izstrādē piedalās gan dzērienu ražotāji, gan tirgotāji, gan atkārtoti lietojamā iepakojuma pārstrādātāji un iepakojuma ražotāji, arī nevalstiskās organizācijas, jo katrs no minētajiem ir iesaistīts depozīta sistēmas īstenošanā.
Tātad shēma ir tāda: iepakotājs par vietējā tirgū realizēto produkciju veic depozīta maksājumu operatoram, kā arī depozīta iepakojuma atpakaļ savākšanas pakalpojuma maksu. Iegādājoties produkciju no ražotāja, tirgotājs tam maksā depozīta maksājumu atbilstoši piegādātajam produkcijas daudzumam. Pērkot preci, patērētājs bez dzēriena cenas veic arī depozīta maksājumu tirgotājam. Izlietotās preces iepakojumu patērētājs nodod atpakaļ, izmantojot pudeļu savākšanas automātu, vai arī iepakojums tiek atdots tirgotājam manuāli preces pārdošanas vietā vai tās tuvumā. Par atpakaļ nodoto iepakojumu pircējs pretī saņem depozīta maksu. Tirgotājs, saņemot iepakojumu, to sašķiro pa veidiem, uzskaita un uzglabā, līdz to transportē uz operatora skaitīšanas un dalīšanas centru. Savukārt operators organizē savāktā tukšā iepakojuma transportēšanu no tirdzniecības vietām, to saskaita un sašķiro, un veic depozīta maksas atmaksu tirgotājam. Visbeidzot iepakojums tiek nosūtīts atkārtotai pārstrādei."Vidējā samaksa, ko varētu saņemt par nodoto pudeli, varētu būt seši santīmi."
Iespējams – jau nākamgad
Ministrija lēš, ka vidējā samaksa, ko varētu saņemt par nodoto pudeli, varētu būt seši santīmi. „Taču tas būs atkarīgs gan no materiāla, gan tilpuma. Stikla pudelēm šī maksa būs augstāka, bet skārdenēm un PET pudelēm – no viena līdz četriem santīmiem,” skaidro R. Vesere.
Tiesa, jaunā sistēma varētu sagādāt problēmas mazākiem veikaliem, kuru platība neatļauj izvietot automātus. Iespējams, pudeļu saņemšanu varētu nodrošināt arī manuāli, līdzīgi kā tas notiek stikla pudeļu pieņemšanas punktos pašlaik. Depozīta sistēmu atkārtoti izmantojamam iepakojumam – stikla pudelēm – plāno ieviest jau nākamajā gadā, bet PET pudelēm un skārdenēm – 2011. gadā. Protams, ekonomiskā situācija valstī var ieviest savas korekcijas.
