Ja veselības aprūpe notiek mājās, paaugstinās risks, ka piesārņojums vai infekciju izplatība notiek iedzīvotāju dzīvesvietā. “Pasaules pieredze ir tāda, ka medicīnas personāls, kas pie cilvēka ierodas mājās, ir atbildīgs par veselības aprūpes atkritumu savākšanu. Tāds pats princips būtu jāievēro arī veterinārārstiem,” uzsver Jūlija Gušča, ANO un Pasaules Vides fonda projekta „Labāko metožu un paraugprakses demonstrēšana un veicināšana veselības aprūpes iestāžu atkritumu samazināšanai, lai izvairītos no dioksīnu un dzīvsudraba nonākšanas apkārtējā vidē” koordinatore.
Atbildība par veselības aprūpes atkritumu savākšanu jāuzņemas arī sociālās aprūpes darbiniekiem, zobārstiem, ginekologiem, kosmētisko kabinetu (tajos notiek, piemēram, ausu caurduršana) darbiniekiem un citiem speciālistiem, kuru profesijā notiek saskare ar veselības aprūpes priekšmetiem. Ikvienam no šiem speciālistiem ir jānoslēdz līgums ar veselības aprūpes atkritumu apsaimniekotāju, kas noteiktā periodā tos savāc.
Atkritumu apsaimniekotāju pieredze liecina, ka kopumā sabiedrība nezina, kur nogādāt medikamentus pēc to derīguma termiņa beigām, saka J. Gušča. Tikai daļa apzinās, ka tos nedrīkst mest kopējā atkritumu tvertnē. Pirms pāris gadiem tika īstenots projekts, kura ietvaros farmācijas atkritumus, piemēram, nederīgas zāles, bija iespējams nodot aptiekās. Šobrīd gan šāda kārtība vairs nepastāv. Jaunā projekta mērķi ir tematiski tuvi.
Lai nav slepus jādedzina
Šis projekts, kas sākts 2008. gada vasarā un turpināsies līdz 2011. gada nogalei, ir ANO un Pasaules vides fonda projekts, tajā ir iesaistīta arī Pasaules Veselības organizācija. “ Projekta galvenais mērķis ir samazināt dioksīnu un dažādu piesārņojošu vielu nonākšanu vidē. Tas panākams, pārejot uz labākām tehnoloģijām, lai veselības aprūpes iestādēs to atkritumus nevajadzētu dedzināt vai mest kopā ar sadzīves atkritumiem,” projekta būtību skaidro tā koordinatore. Jau pirms pāris gadiem ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu palīdzību vairākās slimnīcās tika iegādātas atkritumu pārstrādes tehnoloģijas, kurās tie tiek dezinficēti un nonāk atkritumu poligonos videi un sabiedrībai nekaitīgi.
Projekta ietvaros Rēzeknes un Ventspils slimnīcās, kuras projekta organizētāji no citām Latvijas slimnīcām izraudzījās pēc vairākiem kritērijiem, piemēram, ieinteresētības, gultasvietu skaita un citiem, tiks pilnveidota veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas shēma, kā arī uzlabota esošo atkritumu pārstrādes tehnoloģiju darbība.
"Projektā bez Latvijas vēl piedalās Filipīnas, Senegāla, Libāna, Argentīna, Indija un Vjetnama."
Veselības aprūpes atkritumus var iedalīt humānos un veterināros. Cimdi, leikoplasti, šļirces un adatas nav vienīgie atkritumi veselības aprūpes iestādēs. Tie ir daudzveidīgi – sadzīves atkritumi, infekciozie atkritumi, kas satur asinis, asie atkritumi (adatas, stikla pudelīšu lauskas un citi), kā arī patogēnie un organiskie atkritumi pēc operācijām.
“Ja šķirošanas laikā tiek atdalīti infekciozie, asie, patogēnie atkritumi no sadzīves atkritumiem, tad pēdējos var izvest uz atkritumu poligonu, taču praksē atkritumu šķirošana slimnīcās nenotiek priekšzīmīgi un tiešais piesārņojums un infekciju avots var nonākt tālāk poligonos,” skaidro J. Gušča.
Pasaules pieredze
Projekta iniciators ir ANO Attīstības programma. Tajā bez Latvijas vēl piedalās Filipīnas, Senegāla, Libāna, Latvija, Argentīna, Indija un Vjetnama.
Latvija ir vienīgā no Eiropas reģiona, un, kā atzīst J. Gušča, vairākās pozīcijās priekšgalā citām projekta dalībniecēm. Visticamāk, tāpēc, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, daļa tās labākās prakses vides aizsardzībā jau tika pārņemta. Tā kā no visām valstīm Latvija pirmā uzsāka šo projektu, tieši mūsu valsts dalās pieredzē ar citām, arī abas pilotslimnīcas Ventspilī un Rēzeknē nodos pieredzi citām Latvijas slimnīcām.
Projekts tiek īstenots ar Pasaules Vides fonda finansiālu atbalstu. Tā vadību un īstenošanu uzņemas ANO Attīstības programma. Jautāta par finansējumu, J. Gušča atzīst, ka projekta īstenošanā bija nepieciešams arī Latvijas valsts atbalsts, taču tas lielākoties esot cilvēkresursu un telpu ieguldījums (no Vides un Veselības ministriju puses).
Nomainīs dzīvsudraba termometrus
Projekta ietvaros jau ir sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos, ko paredzēts iesniegt saskaņošanai ministrijās. Ekspertu darba grupu priekšlikumi ir par atkritumu uzglabāšanas prakses nosacījumu pārveidi, prasībām slimnīcas infrastruktūrai un citiem jautājumiem.
Tāpat esošajos normatīvajos aktos tiek integrētas Eiropas Savienības prasības par dzīvsudraba izmantošanu veselības aprūpes ierīcēs. Tā kā ES direktīva nosaka, ka nedrīkst izmantot termometrus, kas satur dzīvsudrabu, Ventspils un Rēzeknes slimnīcās projekts paredz nomainīt dzīvsudrabu saturošās iekārtas. Galvenokārt termometrus, jo asinsspiediena mērītāji, kuros izmantots dzīvsudrabs, Latvijā pāris gadu desmitus vairs netiek izmantoti, skaidro J. Gušča. Lai ieviestu izmaiņas pilotiestādēs, strādā tehniskais eksperts, kas veic esošās situācijas novērtējumu. Ventspils slimnīcā tas ir jau gandrīz pabeigts, Rēzeknē – tiks uzsākts. “Dzīvsudrabu saturošie stikla termometri nereti saplīst un izgaro dzīvsudrabs. Šajās slimnīcās šāds risks tiks novērsts, ieviešot elektroniskos termometrus,” skaidro J. Gušča.
Ieguvumi graudā, nevis naudā
Ventspils slimnīcas ekonomiste Inese Akeldama-Krūmiņa norāda, ka slimnīcas lielākais ieguvums no dalības projektā būs sakārtota veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošana, turklāt slimnīcai pašai sava nauda nebūs jāiegulda. Projekts paredz pārstrādes iekārtu un tehnoloģiju uzlabošanu, lai samazinātu slimnīcas iespējamo piesārņojumu, kas nonāk vidē. Ventspils slimnīcā jau patlaban ir aparatūra, kas, sarunvalodā dēvēta par mikrovilni, medicīniskos atkritumus pārstrādā videi nekaitīgos, taču tiks iegādātas citas iekārtas. Piemēram, slimnīcā ļoti gaida papīra smalcināšanas iekārtu, kurā pārstrādāt kartona kastes un citu makulatūru.
Pašreizējo atkritumu pārnēsāšanu slimnīcas teritorijā slēgtos bunduļos nomainīs to pārvietošana speciālos slēgtos atkritumu pārvadāšanas ratos, kas samazinās risku personālam saskarties ar infekciozajiem atkritumiem.
Tiks piegādātas speciālās atkritumu šķirošanas tvertnes, kas paredzētas veselības aprūpes atkritumu šķirošanai un savākšanai. Slimnīcās īstenos arī darbinieku apmācības programmu, lai mediķiem paaugstinātu zināšanas par atkritumu šķirošanu, novērstu iespējamo risku sadurties ar asiem atkritumiem.
"Galvenais, lai cimdu, leikoplastu, vates vai tamlīdzīgu lietu iespējamā taupība valsts budžeta „apcirpšanas” rezultātā nav pretrunā ar sanitārām un higiēnas normām."
Svarīgi, ka slimnīcām visa minētā realizēšanai savi finanšu līdzekļi nebūs jāinvestē – naudu nodrošina ANO Attīstības programma. Jāpiebilst, ka tās šos ieguvumus saņems “graudā” – ekspertu palīdzības un jaunu iekārtu, ierīču veidā.
Paredzēts, ka no projekta labumu “graudā” iegūs arī divi centralizētie veselības aprūpes iestāžu atkritumu apsaimniekotāji – SIA “Lautus” un a/s “Bao”, kas no veselības aprūpes iestādēm šos atkritumus savāc centralizēti, ja tām nav savu atkritumu pārstrādes iekārtu. Pēc projekta koordinatores teiktā, šie uzņēmumi ir lielākie savā uzņēmējdarbības vidē Latvijā.
Veselība izdevīgāka nekā taupība
Ventspils slimnīca Latvijā un projektā kopumā ir pirmā, kurā sākta projekta īstenošana. I. Akeldama-Krūmiņa saka, ka tāpēc slimnīca jūtas pagodināta, bet reizē apzinās, ka būt celmlaužiem nav viegli, jo trūkst pieredzes, kā labāk rīkoties.
Slimnīcām, kas nepiedalās pilotprojektā, J. Gušča iesaka pievērst uzmanību telpām, kas saistītas ar atkritumu apsaimniekošanu: “Vairākas slimnīcas pieteikušās uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem telpu modernizācijai un remontiem. Ja tiks ieviesti mūsu izstrādātie normatīvo aktu grozījumi, ieteiktu tās laikus iekārtot atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas prasībām, piemēram, par atkritumu īstermiņa uzglabāšanu. Tāpat jācenšas saviem spēkiem uzlabot atkritumu šķirošanu.”
J. Gušča skaidro, ka ANO projektam līdzekļi ir iedalīti, un krīze projekta īstenošanu traucē vien tādējādi, ka slimnīcu medicīniskais personāls ir ļoti noslogots, tāpēc, iespējams, nāksies pielāgot šai situācijai apmācību un tamlīdzīgas projekta sadaļas. Iepriekš bija plānots vairāk iesaistīt procesā pašus slimnīcu darbiniekus.
Varbūt slimnīcu darbinieki rada nepamatoti daudz veselības aprūpes atkritumu? J. Guščas nostāja ir stingra: “Mēs skaidrosim, kā uzlabot atkritumu apsaimniekošanas procesu, taču cilvēku veselības aprūpe ir prioritāte. Galvenais, lai cimdu, leikoplastu, vates vai tamlīdzīgu lietu iespējamā taupība valsts budžeta „apcirpšanas” rezultātā nav pretrunā ar sanitārām un higiēnas normām.”
