Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lielākā daļa pašvaldību atbalstu skolēniem ir izvirzījusi par prioritāti.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības jautājumos Olga Kokāne norāda, ka pašlaik savienība apseko skolas, lai iepazītos ar esošo situāciju. „Priecē, ka lielākā daļa pašvaldību atbalstu skolēniem ir izvirzījusi par prioritāti, un man nav informācijas par to, ka kādā novadā skolēni paliktu bez palīdzības. Ir pašvaldības, kuras rīko speciālas akcijas, un bērnus var atbalstīt citi pašvaldības iedzīvotāji, dāvinot mācību līdzekļus un apģērbu,” situāciju raksturo O. Kokāne.
LPS pārstāve atzīst, ka pabalstu apmērs skolēniem atkarīgs no tā, cik ātri novadi spēs vienoties par skolu reformu. „Ir vietas, kurās skolas slēdz, tāpēc skolēniem būs nodrošināts transports uz citu skolu. Zinu, ka daudzos novados skolās plānots izveidot internātus, lai bērni visu nedēļu pavadītu skolā un nerastos papildu izdevumi. Dažos novados, kā, piemēram, Ventspils, iedzīvotāju blīvums nav liels, taču teritorija gana plaša, tāpēc izdevumi transportam būs ļoti lieli,” rezumē O. Kokāne.
Atbalsta gan novadi, gan pagasti
Ventspils novada domes Izglītības pārvaldes ekonomiste Ilze Ramane stāsta, ka katra pašvaldība savus skolēnus ir atbalstījusi vienmēr, bet situācijā, kāda ir izveidojusies tagad, dažu pagastu skolēni saņems pat lielāku atbalstu. „Līdz šā gada beigām katrs pagasts strādās pēc saviem saistošajiem noteikumiem, tāpēc papildu mācību grāmatām un transportam, ko nodrošinās novads, katrs pagasts var palīdzēt arī citādi. Piemēram, skolēniem ir iespēja saņemt brīvpusdienas, dažos pagastos īpašas dāvanas saņem pirmklasnieki,” skaidro I. Ramane un piebilst, ka dažādu pabalstu apjomu ietekmē nevis apvienošanās novados, bet kopējā situācija valstī un līdzekļu samazināšanās.
Arī Balvu novada domes Sociālās pārvaldes Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Lolita Laicāne atzīst, ka pagasti spēj finansiāli atbalstīt skolēnus papildus. „Novads piešķir 20 līdz 45 latu pabalstu skolēniem, kas nāk no maznodrošinātām ģimenēm, taču skolēniem un vecākiem pašiem jābūt aktīviem un jāpiesakās, lai gan, protams, lielākoties situāciju pārzinām. Pēc līdzīgas shēmas piešķiram arī brīvpusdienas. Skolēni, kas vecāki par 13 gadiem, tās atstrādā, veicot kādus darbus sabiedriskajās vietās,” stāsta L. Laicāne.
Arī sociālās akcijas
Ozolnieku novadā, kas ir viens no attīstītākajiem Latvijā un ir izveidots jau pirms sešiem gadiem, katru gadu, uzsākot skolu, apmēram 20 skolēnu saņem dāvanu kartes kancelejas preču un mācību līdzekļu iegādei. „Dāvanu kartes saņems maznodrošināto ģimeņu bērni. Parasti izdalījām 20 kartes, kā būs šogad, nevaram paredzēt, taču neatteiksim nevienam, kurš pieteiksies un atbildīs visiem kritērijiem dāvanas saņemšanai,” skaidro Ozolnieku novada Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Strode. Novada priekšsēdētājs Māris Ainārs piebilst, ka katram skolēnam tiek nodrošinātas mācību grāmatas un transports. „Novads vienmēr nāk pretī iedzīvotājiem, visu informāciju publicē savā avīzē. Pieteikumus no mazāk apzinīgākajiem vecākiem dāvanu kartes saņemšanai gaidīsim līdz oktobrim, arī sociālie pedagogi skolās dos ziņu, ja redzēs, ka kādam nepieciešams atbalsts,” teic S. Strode.
"Dažādu pabalstu apjomu ietekmē nevis apvienošanās novados, bet kopējā situācija valstī un līdzekļu samazināšanās."
Savukārt Lubānas novada Sociālā dienesta vadītāja Andra Pliča stāsta, ka līdz 14. augustam turpinās akcija „Palīdzi skolēnam!”, kuras laikā iedzīvotāji aicināti ziedot apģērbu un skolā noderīgas mantas. „Visi palikuši taupīgāki, daudzi lasa ogas un sēnes, lai nopelnītu sev iztiku, tāpēc atbalsts akcijai ir samērā zems, taču priecājamies par visu, ko mums atnes. Starp ziedojumiem ir pat gulta un rakstāmgalds,” stāsta A. Pliča. Novadā ietilpst tikai Lubānas pilsēta un Indrānu pagasts, tāpēc palīdzība divu novada skolu skolēniem tiek dalīta centralizēti – maznodrošinātie var pieteikties desmit latu pabalstam skolas preču iegādei, tāpat skolēniem nodrošina transportu līdz skolai. „Šāds atbalsts ir pašvaldības labā griba, jo likums nosaka, ka mums jānodrošina tikai dzīvokļa pabalsts un garantētais minimālais ienākums. Domāju, ka iedzīvotājiem šāda palīdzība būtu jānovērtē. Uzskatu, ka labākais atbalsts ir brīvpusdienas skolēniem, jo tad līdzekļi neaiziet citiem mērķiem un bērns ir paēdis,” savu viedokli pauž A. Pliča, tomēr piebilst, ka ekonomiskās situācijas dēļ šogad novads brīvpusdienu piešķiršanu katram skolēnam no maznodrošinātām ģimenēm izvērtēs katru mēnesi no jauna.
Arī labdarības portāls „Ziedot.lv” sadarbībā ar citām labdarības organizācijām un pašvaldībām jau ceturto gadu rīko akciju „Skolas soma”, līdz 31. augustam aicinot ziedot skolēniem, īpaši pirmklasniekiem, nepieciešamās mantas.
Rīgā – palīdzība tūkstošiem
Galvaspilsētā tiesības saņemt pabalstu mācību līdzekļu iegādei ir ģimenēm, kuras deklarējušas savu pamata dzīvesvietu Rīgas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas un kuru ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 135 latus katram ģimenes loceklim. Kā informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Dzintars Zaļūksnis, pabalstu piešķir vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādes audzēknim, kurš nav sasniedzis 20 gadu vecumu un nav stājies laulībā, un sociālās korekcijas klašu audzēkņiem. Bērnam no ģimenes, kurai piešķirts trūcīgas ģimenes statuss un ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu katram ģimenes loceklim, pabalsta apmērs ir 40 latu, bet skolēnam no ģimenes, kurā ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 135 latus katram ģimenes loceklim, pabalsta apmērs ir 30 latu. Pieteikties atbalstam var vēl līdz 31. oktobrim.
„2008. gadā pabalstu mācību līdzekļu iegādei saņēma 3121 cilvēks. Kopumā 2008. gadā pabalstam mācību līdzekļu iegādei izlietoti 112 650 latu no Rīgas domes budžeta līdzekļiem. Savukārt līdz 2009. gada 1. augustam pabalsts mācību līdzekļu iegādei izmaksāts 422 cilvēkiem 16 090 latu apmērā kopsummā,” atklāj D. Zaļūksnis.
Rūpes par izglītību ir pašvaldības funkcija
Neskatoties uz smago situāciju valstī, lielākā daļa jaunizveidoto novadu atbalsta skolēnus, kas pēc trīs nedēļām atsāks vai tikai sāks savas skolas gaitas. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere atgādina, ka likums „Par pašvaldībām” nosaka: pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas autonomi un patstāvīgi. Pašvaldības darba organizāciju reglamentē saistošie noteikumi, kas nosaka pašvaldības pārvaldes organizāciju, lēmumu pieņemšanas kārtību, iedzīvotāju tiesības un pienākumus vietējā pārvaldē, kā arī citus pašvaldības darba organizācijas jautājumus.
„Viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, līdz ar to novadu pašvaldību uzdevums ir nodrošināt pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanu, pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšanu ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs. Pašvaldības funkcija ir arī nodrošināt organizatorisku un finansiālu palīdzību ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm,” tā I. Dišlere.
Jāsecina, ka katra pašvaldība, izvērtējot savas finansiālās un administratīvās iespējas, savas autonomijas funkcijas interpretē citādāk, tomēr - par labu iedzīvotājiem.
