"Kauno holdingo kompanija” bija viena no juridiski nereģistrētiem EBSW koncerna uzņēmumiem, kas pieņēma iedzīvotāju noguldījumus, sākumā par tiem maksājot visai pieklājīgus procentus, kas savukārt veicināja strauju noguldītāju skaita pieaugumu. Par saņemtajiem līdzekļiem kompānijas vadītāji kreditēja citus koncerna uzņēmumus. Kad "Kauno holdingo kompanija” bankrotēja, tā 15 tūkstošiem noguldītāju palika parādā vairāk nekā 80 miljonus litu (16,32 miljoni latu). Izmeklēšana par "Kauno holdingo kompanija” darbiem, pareizāk – nedarbiem, tika sākta pirms trīspadsmit gadiem, Kauņas apgabaltiesā lietas izskatīšana ievilkās piecu gadu garumā.
Parādi miljonos, tiesa – vēlīga
G. Petriks no Lietuvas aizbēga 1997. gadā. ASV dzīvoja ar svešu uzvārdu un pelnīja ar saulesbriļļu tirdzniecību. Pēc Lietuvas Republikas pieprasījuma viņu 2004. gadā ASV aizturēja Federālās izmeklēšanas biroja darbinieki. Kādu laiku lietuvietis tiesājās pret ekstradīciju (personas izdošanu), rakstīja sūdzības, tomēr vēlāk piekrita, ka viņu izdod Lietuvai. G. Petriku 2007. gada 20. septembrī atveda uz Lietuvu.
Līdztekus Viļņas apgabaltiesā tiek izskatīta Lietuvas Komercbankas līdzekļu izšķērdēšanas lieta, kur no G. Petrika tiek mēģināts pietiesāt 18 miljonus litu (3,67 miljonus latu). Šajā lietā prokurori pieprasa G. Petrikam sešu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanas sodu. Jūlija sākumā Viļņas apgabaltiesa arestēja visus zināmos G. Petrika kontus, kā arī vērtspapīrus, mednieku bisi, televizoru, videomagnetofonu utt. Pēc tiesas ziņām, bijušajā Rīgas "Saules bankā” (ko 2001. gadā pārpirka "Rietumu banka”) G. Petrikam esot vairāk nekā 150 tūkstoši dolāru, "Nordea”bankā Kopenhāgenā – 17 tūkstoši dolāru, tiek minētas mazākas summas arī citās bankās.
"Kādā avīzē bija karikatūra, kur jautā, vai Petrikam neesot kauns saņemt tik mazu sodu. Viņš atbild – nē, lai kaunoties Lietuvas tiesu sistēma."
Prasības par desmitiem miljoniem dolāru un arī arestētā manta, salīdzinot ar parāda summām, ir graši. Kaut kā dīvaini: par nesamērīgi zemu cenu savā laikā G. Petrika savrupmāju, pareizāk – pili, nopirka viņa tēvs. Neesot bijis citu pircēju. Kādreiz jau to pircēju trūkst...
Tiesas procesu vēroja arī bijušie noguldītāji. Cerību atgūt kaut daļu no zaudētas naudas – maz. Daudzi cietušie tā arī nesagaidīja ne tiesas procesu, ne tiesas spriedumu.
Kādā avīzē bija karikatūra, kur jautā, vai Petrikam neesot kauns saņemt tik mazu sodu. Viņš atbild – nē, lai kaunoties Lietuvas tiesu sistēma.