NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
24. aprīlī, 2010
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Vide

Tikai auksta zeme glābj no ugunsgrēkiem

Ja pļava vai neapstrādātā zeme atrodas attālāk no apdzīvotas vietas, degošo platību tik ātri neievēro.

FOTO: Ansis Starks, A.F.I

Pavasaris Lietuvā ierodas ne tikai ar saulainām dienām, pārplūdušām upēm, pūpoliem un pirmo zaļo plīvuriņu bērzu zaros. Pie pavasara smaržām piederas arī dūmu smārds – par to liecina, diemžēl kā jau ierasts, arī gadskārtējā kūlas dedzināšana. Tautai taisni vai nagi niez palaist ugunīgu liesmu! Vecuma cenza šai ziņā nav – dedzinātāju pulkā ir gan puišeļi, gan jau cienījama vecuma vīri un sievas.

No visas Lietuvas tieši Viļņas apgabalā šogad reģistrēts visvairāk kūlas dedzināšanas gadījumu – līdz 15. aprīlim jau 382. Viļņas apgabalā, kas ir viens no lielākajiem apgabaliem valstī, ir daudz neapsaimniekotas un nekoptas teritorijas. Ja pļava vai neapstrādātā zeme atrodas attālāk no apdzīvotas vietas, degošo platību tik ātri neievēro.

Daudz ugunsgrēku reģistrēts arī Molētu rajonā, kur vienkopus atrodas liels skaits vientuļu viensētu un vasarnīcu, kuru īpašnieki savu mantību aplūkot ierodas tikai vasaras sākumā. Šeit jau sadegusi ne viena vien ēka.

"Vismazāk kūlas dedzināšanas gadījumu reģistrēts Lietuvas austrumu daļā. Tur zeme esot auksta."

Vismazāk kūlas dedzināšanas gadījumu reģistrēts Lietuvas austrumu daļā. Tas jau esot tradicionāli, jo, kā veci ļaudis sen teikuši, – Austrumlietuvā esot auksta zeme.

Tautai savi varoņi jāpazīst, bet...

Jo laiks paliek siltāks, jo vairāk pieaug ugunsgrēku. Piemēram, aprīlī trīs dienu laikā atklātās teritorijās fiksēti 132, 165 un 180 kūlas ugunsgrēku – pieaugums proporcionāli ir liels. Ugunsdzēsēji teic, ka bieži vien ugunsgrēki rodas neuzmanības dēļ (cilvēks iecerējis tā drusciņ padedzināt, bet nespēj vairs liesmu savaldīt), bet esot arī ļaunprātīgi dedzinātāji. Molētu rajonā nesen aizturēti četri dedzinātāji. Ja vaina tiks pierādīta, viņiem draud sods.

Soda nauda par kūlas dedzināšanu noteikta no 25 līdz 1000 litiem (no nedaudz vairāk par 5 latiem līdz 205 latiem). Tas attiecas uz ierindas pilsoņiem. Valsts amatpersonām par nodarījumu nāktos maksāt vairāk - no 100 līdz 2000 litiem (no 21 līdz 410 latiem), turklāt nākas atlīdzināt arī dabai nodarītos zaudējumus. Atbildība paredzēta arī zemes īpašniekiem un zemes apsaimniekotājiem, ja viņi neuzsāk dzēšanas darbus vai arī par uguns nelaimi neinformē ugunsdzēsējus. Pļavu īpašniekus, kas saņem ES maksājumus par deklarētām platībām, var sodīt, samazinot atbalsta maksājumu.

"Aprīļa sākumā nospriests, ka vajadzētu ar žurnālistiem kopīgi publiski „izziņot”, kura īpašnieka zemē deg kūla, un nosaukt dedzinātāju vārdus."

Lietuvas Nacionālās maksājumu aģentūras vecākā speciāliste Aiste Meleikaite teic, ka par šādu pārkāpumu maksājumi varot būt samazināti līdz pat 20 procentiem. Cik tādu gadījumu bijis 2009. gadā, aģentūra vēl neesot noskaidrojusi.

Līdz šā gada aprīļa vidum atklātās teritorijās valstī jau konstatēti vairāk nekā 1300 ugunsgrēku, izdeguši 3000 hektāru pļavu. Dedzinot kūlu, sadegušas 16 ēkas. Vēl 23 ēkas ugunsdzēsēji izglābuši. 2009. gadā atklātā platībā reģistrēti 7233 ugunsgrēki.

Aprīļa sākumā Lietuvas Vides ministrijas un Ugunsdzēsības un glābšanas darbu departamenta darbinieku sanāksmē nospriests, ka vajadzētu kopīgi ar žurnālistiem publiski „izziņot”, kura īpašnieka zemē deg kūla, un nosaukt dedzinātāju vārdus. Tautai savi varoņi būtu jāpazīst.

Pagaidām gan neesmu dzirdējusi neviena „varoņa” vārdu un uzvārdu - nav ziņots ne pa radio, ne pa televizoru. Arī laikrakstu pirmajās lappusēs nav manīti dedzinātāju portreti. Iespējams tādēļ, ka tam nepieciešami ļoti konkrēti pierādījumi, bet ar to neveicas tik vienkārši.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU