Pirmā tikšanās 23. jūlijā pilnum pilnā zālē notika Vidzemē, Cēsu novada pašvaldībā, bet jau nākamajā dienā ministrs devās pie Kurzemes reģiona pašvaldību vadītājiem. Šajā trešdienā ministrs tikās ar Rīgas, Latgales un Zemgales reģiona pašvaldību vadītājiem.
Kaut arī ministrijas interneta vietnē lasāms milzum daudz pamācību un norādījumu, kā rīkoties jauno novadu domēm, pat pa datumiem nosauktas ieteicamās darbības, neskaidrību ir gana – to apliecināja arī pirmā saruna vairāk nekā divu stundu garumā Cēsīs.
Atbildība ir, bet, ja nebūs naudas...
E. Zalāns pašvaldību vadītājus vispirms uzteica par spēju un vēlēšanos uzņemties atbildību, jo turpmāk vieglas dienas nav gaidāmas. “Bet labais ir tas, ka daudziem no jums ir iepriekšēja pieredze, līdz šim vai nu paši esat vadījuši pašvaldības, vai tam bijuši ļoti tuvu, un daudz kas jau ir zināms. Tomēr situācija ir jauna; kaut arī, ja kāds atceras sūros deviņdesmitos gadus, tad varēs izmantot arī šo pieredzi.”
Ņemot vērā ekonomisko situāciju, ir jāsamēro pašvaldību rīcībā esošie finanšu līdzekļi ar tiesību aktos pašvaldībām noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem, norādīja ministrs. Viņš informēja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi priekšlikumus īpašam likumam, kas noteiks kārtību, kādā pašvaldības varēs atteikties no atsevišķu pienākumu pildīšanas uz laiku, ja pašvaldību rīcībā tam nebūs pietiekami daudz finanšu līdzekļu. Vienlaikus pašvaldības saistošajos noteikumos varētu paredzēt brīvprātīgās iniciatīvas, lai tomēr nodrošinātu šo funkciju risināšanu vietējo iedzīvotāju interesēs.
"Jāsamēro pašvaldību rīcībā esošie finanšu līdzekļi ar tiesību aktos pašvaldībām noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem."
Plānots, ka tuvākajās nedēļās likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai valdībā.
Tātad jau tagad vairāk vai mazāk ir skaidrs, ka parādīsies pienākumu lauks, no kura pašvaldības naudas trūkuma dēļ atteiksies, neskaidras gan šķiet šīs brīvprātīgās iniciatīvas, kurām tad laikam gan bez naudas nāksies robus aizlāpīt. Protams, lielāku skaidrību, kas ar to domāts, viesīs gaidāmais likumprojekts.
Neuzņemties atbildību par nekorektiem priekšgājēju lēmumiem
Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Artis Stucka, pirms sāka skaidrot novada pašvaldības darbības uzsākšanas juridiskos aspektus, pašvaldību vadītājiem izteica līdzšinējos novērojumus: “Kad vēlamies dot savus padomus, mums jaunievēlētās domes saka – paši visu zinām, jūs labāk nejaucieties mūsu lietās! Protams, mēs nejauksimies, taču jau tagad jauno pašvaldību darbā parādās dažādas nianses, kolēģi pašvaldībās apmainās ar dažādām idejām, un ne vienmēr tās ved pareizā virzienā.” Šajā saistībā viņš pašvaldību vadītājiem deva ļoti konkrētu padomu: “Uzsākot darbu novadu pašvaldībā, noteikti vajag iepazīties ar aktuālo informāciju apvienotajās pašvaldībās (piemēram, ierosinātās tiesvedības, budžetu situācija apvienotajās pašvaldībās, noslēgtie ilgtermiņa līgumi utt.).” Ja redzams, ka kaut kas nav kārtībā, ieteicams risinājums ir audits. Starp citu, dažas pašvaldības to jau ierosinājušas. “Ja tikuši pieņemti juridiski nekorekti lēmumi, jāvēršas pret tām amatpersonām, kas šādus lēmumus pieņēmušas. Svarīgi ir neuzņemties atbildību par citu pieņemtiem lēmumiem,” norādīja A. Stucka un brīdināja – šīs nebūšanas tik un tā reiz nāks gaismā un tad gan var radīt nepatikšanas.
A. Stucka sīki skaidroja, kā veidojama pašvaldību administratīvā struktūra, un no pašvaldību vadītāju jautājumiem bija noprotams, ka netīkami pašlaik ir divi aspekti: tas, ka administratīvajā centrā vietējo pārvaldi veidot nav paredzēts un deputāti nedrīkst būt pārvalžu vadītāji. Kā zināms, vairāki deputāti mandātu jau nolikuši pārvaldnieka krēsla dēļ, bet tā vien šķiet, ka dažās pašvaldībās šobrīd notiek lielais “funktieris”, kā izdarīt, lai vilks paēdis un kaza dzīva.
Pašlaik, kā paredzēts Saistošo noteikumu likumā, pašvaldībām nekavējoties jāizstrādā pašvaldības nolikums, trīs mēnešu laikā – pašvaldības budžets, bet gada laikā jātop saistošajiem noteikumiem par administratīvajiem sodiem, pašvaldības nodevām, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem un citiem.
Pašvaldību budžeti – necaurskatāmi
RAPLM Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Draudiņš skaidroja par gaidāmajām finanšu lietām saistībā ar likumprojektu “Grozījumi likumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”.
“Sistēmā ir sajaukta vietējo pašvaldību izlīdzināšana un rajonu pašvaldību finansēšana, un ir jānovērš deformācija, kas izveidojusies saistībā ar ilgstoši nemainītajiem kritēriju svara koeficientiem,” norādīja A. Draudiņš.
Kā paredzēts likumprojektā, valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā paliek bez izmaiņām – 7,2 miljoni latu. Kaut arī saglabāts dalījums – pilsētas un novadi, finanšu sadalījums mainīts par labu 109 novadiem, kam projektā paredzēti 53% finansējuma, bet deviņām republikas pilsētām – 47%. Papildus paredzēta speciāla mērķdotācija bērniem bērnunamos un iemītniekiem pansionātos, kuri šajās iestādēs ievietoti līdz 1998. gadam (par tiem, kuri tur nonākuši vēlāk, finanšu lietas kārto ar pašvaldību savstarpējiem norēķiniem) – 3,3 miljoni latu. “Pašvaldību sektoram saistībā ar izlīdzināšanu finansējums nesamazinās, bet palielinās, pateicoties šai mērķdotācijai, savukārt rajonu dotācija “izšķīst”, pašvaldībām radītos finanšu apstākļus analizēja A. Draudiņš. “Ja salīdzina situāciju (iemaksas, dotāciju apjomu) individuālām pašvaldībām pie vienādiem pamatrādītājiem (pašvaldību vērtētie ieņēmumi, valsts budžeta dotācija), tad visiem novadiem situācija uzlabojas (samazinās iemaksa fondā vai palielinās dotācija). Savukārt dažām republikas pilsētām tā uzlabojas (piemēram, Rīgai iemaksa fondā samazinās par 4,2 miljoni latu, plus mērķdotācija 261 tūkstotis latu), bet citām (Daugavpilij, Jelgavai, Jūrmalai, Rēzeknei un Ventspilij) – pasliktinās.
"Cerības tikt pie valsts atbalsta ir lielajiem novadiem, tāda ir sūrā patiesība."
Aplūkojot pašvaldību budžetus, A. Draudiņš izteica izbrīnu par pāris skaitļiem – izdevumi darba algām šogad, kad esam nostājušies uz taupības ceļa, palielinājušies par 6,6 miljoniem latu, bet sociālajai palīdzībai, kad samazinātas algas un pieaudzis bezdarbs, samazinājušies par 3,5 miljoniem latu.
A. Draudiņš informēja, ka par šiem skaitļiem neizpratni pauduši arī Pasaules bankas eksperti. Īstenībā pašvaldību budžeti līdz šim bijuši ļoti necaurskatāmi, un ir jāatrod veids, kā šo sistēmu caurlūkot un sakārtot, – šādu viedokli pauda Pašvaldību attīstības departamenta direktors.
Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi šogad, salīdzinot ar 2009. gadu, ir plānoti par 20,54% (369 377 834 lati) mazāki. Vislielākais ienākumu kritums tiek prognozēts līdzšinējā Madonas rajona pašvaldībās – par 34,21% (13 860 843 lati). Vismazākais pašvaldību ienākumu samazinājums plānots Valmieras rajonā – par 9,19% (5 140 413 lati). Ienākumu pieaugumu gaida tikai Ventspils rajona pašvaldības, un arī tas ir visai pieticīgs – 0,09% jeb 40 197 lati.
Šādos apstākļos, protams, saasinās jautājums par pašvaldību administratīvajiem izdevumiem un pašvaldību vadītāju un deputātu algām. Sanāksmes dalībnieki paši norādīja, ka jau iepriekš bija izveidojusies situācija, ka dažās mazās pašvaldībās ar 500 iedzīvotājiem pagasta vadītāja alga bija noteikta tikpat liela kā pilsētas mēram. E. Zalāns uz to atbildēja, ka pašlaik nav likuma, kas algu jautājumu pašvaldībās regulētu, taču ir priekšlikums, ka domes priekšsēdētāja algai nevajadzētu pārsniegt augstāko līmeni, kas bijis kādā no jaunajā novadā iekļautajām pašvaldībām. Taču tā ir izstrādāts sabiedriskajā sektorā nodarbināto atalgojuma likums, RAPLM ir savi priekšlikumi saistībā ar atalgojuma līmeni pašvaldībās. Tomēr vēl jāsagaida arī sociālo partneru – jaunievēlētās Latvijas Pašvaldību savienības – viedoklis šajā jautājumā.
Mazajiem novadiem tikt pie projektu naudas cerības mazas
Runājot par ES fondiem, ministrs informēja pašvaldību vadītājus par valdībā panākto vienošanos ES fondu darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” izveidot pasākumu “Komplekss atbalsts novadu pašvaldību izaugsmes sekmēšanai” un aktivitāti “Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”, nosakot publisko finansējumu 9 484 399 latu apmērā (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 8 061 739 lati un nacionālais publiskais finansējums 1 422 660 lati).
Šīs aktivitātes mērķis ir veicināt novadu nostiprināšanos, saskaņā ar novadu attīstības programmām sniedzot atbalstu šo novadu attīstības centru konkurētspējas nostiprināšanai. Līdzīgi kā pilsētvides programmā arī jaunajā aktivitātē tiek plānots, ka pašvaldības pašas, balstoties uz izstrādātām un sabiedrībā apspriestām attīstības programmām, noteiks tās prioritātes, kurām novirzīt ES fondu atbalstu.
"Ja redzams, ka kaut kas nav kārtībā, ieteicams risinājums ir audits."
E. Zalāns pauda pārliecību, ka, turpinot pārskatīt ES fondu programmas, atbalstam novadu pašvaldību kompleksai attīstībai varētu rast vēl papildu finansējumu aptuveni 300 miljonu latu apmērā.
“Citas naudas, kā vien struktūrfondu, pašvaldībām nav un nebūs, tādēļ ir jādomā, kā piedalīties projektu konkursos,” aicināja ministrs. Bet arī brīdināja – kamēr ir tikai šie reāli piešķirtie deviņi miljoni, cerības tikt pie valsts atbalsta ir lielajiem novadiem, tāda ir sūrā patiesība. Sanāksmē tas izraisīja nelielo novadu vadītāju pārmetumus par mērķtiecīgu mazo teritoriāli administratīvo vienību diskrimināciju un nīdēšanu. To gan ministrs neatzina, bet norādīja, ka pašlaik pieejamais finansējums ir pārāk mazs, lai to sadalītu daudziem maza mēroga projektiem, bet jāpiešķir tiem, kuri nestu iespējami jūtamākus uzlabojumus un atdevi. “Ja dabūsim 300 miljonus, tad pie teikšanas tiks visas pašvaldības – ja vien būs labi projekti,” sašutušos mierināja E. Zalāns. Ministrs novadu vadītājus informēja arī par sarunām ar Pasaules banku par 200 miljonu latu aizdevumu, ko varētu novirzīt Latvijā veikto strukturālo reformu negatīvās ietekmes mazināšanai. Tostarp daļu finansējuma tiek plānots atvēlēt garantētā minimālā ienākuma saņēmēju loka paplašināšanai, samazinot pašvaldību maksājamo daļu.
Teritorijas plānojums un būvniecība
Ministrs vērsa pašvaldību vadītāju uzmanību uz teritorijas plānošanas jautājumiem. Atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam triju mēnešu laikā pēc pirmās novada domes sēdes nepieciešams pārapstiprināt novadā ietilpstošo bijušo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumus un detālplānojumus. Lai to izdarītu, jāapkopo informācija par situāciju (teritorijas plānojumi nav izstrādāti deviņiem bijušajiem pagastiem, kas šobrīd ietilpst sešos novados – Madonas, Gulbenes, Krāslavas, Dagdas, Priekules, Ventspils). Pagastos, kuros nav spēkā esoša teritorijas plānojuma, jebkura būvniecības iecere nododama būvniecības publiskajai apspriešanai, kā tas noteikts Būvniecības likumā.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs sarunā ar LV.LV bija optimistiski noskaņots: “Pašvaldībās strādāju jau no 1990. gada, un esmu pieredzējis dažādas pārmaiņas. Un domāju, ka visu veiksmīgi sakārtosim, kaut gan lielākā, manuprāt, būs izglītības problēma. Vispirms jātiek galā ar to, tad ķersimies pie pārējā. Lielākajā daļā skolu ir 60, 70 audzēkņu, taču tās neslēgsim. Bet jādomā vēl arī par mūzikas, sporta mākslas skolām, kur piešķirts vēl mazāk naudas. Ja tagad tās slēgsim, pēc tam desmit gadus nevarēsim atjaunot, jo vairs nebūs šo speciālistu – pedagogu. Rēķināsim un savilksim jostas visi reizē. Pašlaik esam noteikuši pašvaldības darbinieku algu, ja tā var teikt, hierarhiju, kad sarēķināsim budžetu, tad arī proporcionāli algas mazināsim. Vēl varu teikt vienu – ja pašvaldību rīcībā, kā deviņdesmito gadu vidū, atdotu to naudu, kas uz iedzīvotāju skaitu pienākas veselības aprūpei, mēs ar to tiktu galā bez grūtībām. Bet tagad viss ir tā sarežģīts un sapiņķerēts, ka šo vienkāršo sistēmu atjaunot būtu neiespējami.
Turpināsim atbalstīt arī uzņēmējdarbību. Iepriekš biznesa sācējus atbalstījām ar privatizācijas fonda palīdzību, dodot viņiem nelielus kredītus, tas nu ir atcelts. Bet šā budžetu grozījumu likumā ir viena sadaļa, ka privatizācijas fonda līdzekļus drīkst ieskaitīt uzņēmējdarbības veicināšanai. Esmu pārliecināts, ka mēs veidosim šādu atbalsta fondu, aizdevumus vairs nedrīkst dot, bet varētu būt tāda kā vietējā mazo grantu sistēma, ko administrētu līdzīgi kā Eiropas struktūrfondu grantus. Tas ir vajadzīgs, jo līdz šim jau vairāk nekā simt uzņēmējiem Valkas rajonā esam palīdzējuši veidot savus uzņēmumus, vairākus esam paglābuši no bankrota.” Protams, jaunā novada vadībai bažas dara lielais kredītportfeļa slogs, kas nu sasummējies no visām līdzšinējām pagastu pašvaldībām – vairāk nekā septiņi miljoni latu uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju.
