„Vairāk nekā desmit Somālijas apmeklējuma reizēs esmu piedzīvojis, ko patiesībā nozīmē haoss,” tā žurnālā “Foreign Policy”raksta Džefrijs Džetlemens. „Līdz tam biju pieredzējis bīstamas situācijas gan Irākā, gan Afganistānā, tomēr nekur man nebija tik ļoti bail kā Somālijā – šajā vietā, kur jūs jebkurā brīdī varat tikt nolaupīts vai varat saņemt lodi galvā. Somālija vienkārši ir pasaules visbīstamākā vieta.”
Starptautiskās sabiedrības gandarījumam par Somālijā panākto pamieru, par kārtējās pārejas valdības izveidi janvārī un mērenā islāmista Šarifa Ahmeda stāšanos prezidenta amatā nav bijis lemts ilgs mūžs. Jau kopš maija islāma salafītu radikāļu grupējums Šabāb pārgājis ofensīvā un Somālijas nebeidzamais pilsoņu karš atsācies ar jaunu spēku. Vēl šā gada pavasarī radikālie kaujinieki bija atspiesti valsts dienvidos un pārvaldīja tikai nelielu teritoriju ap Kismaijo pilsētu. Tagad kaujas notiek jau Mogadišo ielās un mēreno islāmistu pārejas valdība nu kontrolē vairs tikai pāris galvaspilsētas rajonus.
Islāma radikāļu grupējums Šabāb vienīgais šajā karā aktīvi izmanto arī pašnāvniekus spridzinātājus. Jūnija vidū šādā uzbrukumā tika nogalināts pārejas valdības drošības ministrs Umārs Adans, kā arī vēl 18 citas dažāda ranga amatpersonas. Ar sprāgstvielām piekrautā automašīna ietriecās tieši cilvēku pūlī, kad ministrs ar pavadoņiem atstāja ēku, kurā bija notikušas sarunas par varbūtēju Etiopijas atkārtotu iesaistīšanos karā pret radikālajiem islāmistiem.
Pāris dienas vēlāk Somālijas pārejas valdība jau izplatīja izmisuma pilnu aicinājumu kaimiņos esošām Etiopijai un Kenijai militāri iesaistīties konfliktā. Pretējā gadījumā, teikts valdības paziņojumā, Somālija var krist ar Al-Qaeda saistītu islāma radikāļu rokās.
Vairums militāro ekspertu skeptiski vērtē valdības izredzes noturēties pretī islāmistu militārajam spiedienam. Pārejas valdības rīcībā ir nedaudz vairāk par trim tūkstošiem karavīru, Šabāb kaujinieku vairāk nekā seši tūkstoši. Tiesa gan, Mogadišo izvietoti arī gandrīz četri tūkstoši Āfrikas Savienības miera uzturētāju, kuriem ir ANO mandāts aizsargāt pārejas valdību. Tomēr šie Burundi un Ugandas karavīri ir salīdzinoši vāji bruņoti un maz motivēti iesaistīties kaujās.
Valsts, kuras nav
Kaut arī raksta sākumā minēti vārdi „valdība” un „valsts”, tie patieso Somālijas realitāti neatspoguļo. Somālija kā vienota valsts ar centrālo valdību un likuma varu jau sen kā nepastāv. Uz to pat grūti attiecināt labi zināmo terminu failed state (no angļu val. – ‘bankrotējusi, sabrukusi valsts’), ar kādu apzīmē valstis ar vāju vai ļoti vāju centrālo varu.
Jau astoņpadsmit gadus kopš postošā pilsoņu kara sākuma Somālijas valdība nav kontrolējusi vairāk par galvaspilsētu un atsevišķām tai tuvākajām teritorijām. Turklāt Somālijas ziemeļos atrodas reāliautonomā Puntlande, kā arī Somalilenda, kura jau sen ir deklarējusi savu neatkarību no Somālijas.
"Somālijas nebeidzamais pilsoņu karš atsācies ar jaunu spēku."
Pasaules mediju plaši atspoguļotā Somālijas pirātu darbība ir visredzamākais centrālās varas trūkuma piemērs. Starptautiskā sabiedrība ar Somālijas valdību par pirātu uzbrukumiem var runāt, cik vien vēlas. Tomēr visiem labi zināms, ka valdībai nav nekādas teikšanas Somālijas piekrastes teritorijās, no kurām savos sirojumos dodas šie 21. gadsimta pirāti. Visa vara tur ir klanu vecāko, dažādu kaujinieku grupējumu līderu un lielāko pirātu bandu vadoņu rokās. Tie gan iekasē nodokļus, gan “rūpējas par drošību” un veic citas funkcijas, kuras vājā centrālā vara nespēj.
Kaut arī Somālijā dzīvojošie cilvēki pieder vienai etniskai grupai, runā vienā valodā un pēc reliģiskās piederības absolūtais vairākums ir sunnītu musulmaņi, tomēr to vienotībai būtiski traucē sazarotā klanu sistēma. Somāļi ir ļoti lojāli to pārstāvētajiem klaniem vai subklaniem. Daudzo klanu savstarpējo attiecību kārtošana tad arī kļuvusi par galveno pilsoņu kara dzinējspēku pēc tam, kad 1991. gadā varu zaudēja Somālijas diktators Muhameds Siads Barre. Klanu intereses vienmēr jāņem vērā arī katrā pamiera noslēgšanas laikā, veidojot pagaidu vai pārejas valdības, kuras ātri vien atkal izjūk tieši klanu līderu nesaskaņu dēļ.
Jauno islāmistu ofensīva
Faktiski vienīgais spēks, kurš Somālijā spējis pacelties pāri klanu sistēmai, ir islāmisti. Tie balstās radikālā islāma salafītu virziena mācībā, kuras sludinātā militārā džihāda galvenais uzdevums ir islāma likumu – šariāta – ieviešana un visas musulmaņu kopienas jeb Ummas apvienošana vienotā islāma kalifātā. Līdz ar to islāmistu līderi pieder dažādiem somāļu klaniem un grupējumu kaujinieki tiek vervēti pēc lojalitātes salafītu islāma mācībai, nevis klanu interesēm.
Spilgtākais piemērs ir jau iepriekš minētais grupējums Šabāb, kura nosaukums tulkojumā nozīmē „jaunieši”. To tuvākie sabiedrotie karā pret Somālijas valdību ir cits salafītu grupējums Hizb al-Islām. ASV apsūdz Šabāb par aktīvu sadarbību ar Al-Qaeda un iekļāvusi savā teroristisko organizāciju sarakstā.
Abus grupējumus var uzskatīt par otrās paaudzes Somālijas islāmistiem, jo tie radušies uz 2006. gadā Etiopijas karaspēka padzīto Islāma tiesu savienības bāzes. Tā dēvētās Islāma tiesas savulaik izveidoja vairāku klanu līderi, lai ieviestu kaut nelielu likuma varu haosa pārņemtajā valstī.
Aptuveni sešus gadus Islāma tiesas nodrošināja pat zināmu stabilitāti Somālijā, līdz krita par upuri bijušā ASV prezidenta Džordža Buša “karam pret terorismu”. Pēc 11. septembra terora aktiem Buša administrācija ilgstoši baidījās, ka Somālija var kļūt par Al-Qaeda bāzes vietu, un tādēļ ar slepeno dienestu palīdzību dažādus kaujinieku grupējumus mudināja uz cīņu ar Islāma tiesu savienību un visbeidzot 2006. gadā pamudināja Etiopiju iebrukt Somālijā.
"Centrālā vara Somālijā ir klanu vecāko, dažādu kaujinieku grupējumu līderu un lielāko pirātu bandu vadoņu rokās."
“Šāda ASV politika bija kļūdaina,” “Foreign Policy”slejās norāda Dž. Džetlemens. No vilka bēgot, ASV aizskrēja pie lāča. Mēreno Islāma tiesu vietā nu ASV jārēķinās ar daudz radikālākiem Šabāb kaujiniekiem, kuri atšķirībā no Islāma tiesām patiešām ir salafītu, vahabītu un Al-Qaeda sludinātās ideoloģijas varā.
Šobrīd Šabāb grupējums iemantojis nedaudz noslēpumainu tēlu. Ar kalašņikoviem un granātmetējiem bruņotie kaujinieki apvidus automašīnās, kuru kravas kastēs nostiprināti lielkalibra ložmetēji, televīzijas kadros pārsvarā redzami ar aizsegtām sejām. Zināms, ka atbilstoši nosaukumam liela daļa kaujinieku patiešām ir jaunieši, tomēr par grupējuma līderiem nav tikpat kā nekādas informācijas. Vien medijos klīst nostāsti, ka pavēles kaujiniekiem tiekot dotas ar mobilo telefonu īsziņām un vidējā, zemākā līmeņa kaujinieki grupējuma līderus vaigā tā arī neredzot.
Šabāb mērķis ir pārejas valdības gāšana, Āfrikas Savienības miera uzturētāju un jebkāda citas valsts karaspēka padzīšana no Somālijas, kā arī šariāta likumu ieviešana visā valsts teritorijā. Tomēr savai militārā džihāda cīņai grupējums neredz ģeogrāfiskas robežas, un kāds komandieris norādījis, ka to mērķis ir „atbrīvot islāmu – no Aļaskas līdz Keiptaunai,” raksta “The Economist”. Saskaņā ar mediju sniegto informāciju Šabāb rindas pēdējā laikā arī papildinājuši vairāki simti arābu, puštunu, uzbeku un čečenu kaujinieku.
Mēreno islāmistu pārejas valdības martā ieviestos šariāta likumus Šabāb neuzskata par pietiekami stingriem un šos mērenos musulmaņus dēvē par atkritējiem. Savukārt Šabāb kontrolētajos Somālijas dienvidu un centrālajos rajonos vairākiem zagšanā pieķertiem cilvēkiem jau publiski nocirstas rokas, bet veikalos, kuros tiek tirgoti DVD diski ar filmām, kaujinieki iemetuši granātas, jo jebkāda veida publiskas izklaides, tostarp filmu skatīšanās, ir aizliegtas.
Neviens nevēlas iesaistīties
Lai arī pastāv reāls risks, ka Āfrikas austrumu krastā nostiprināsies ar Al-Qaeda saistīti islāma fundamentālisti, konfliktā tieši ieinteresētajām valstīm šobrīd nav skaidra situācijas risinājuma. Neskatoties uz Somālijas valdības lūgumu, kaimiņvalsts Kenija ļāvusi saprast, ka militāru palīdzību nav gatava sniegt. Lai arī islāma fundamentālistu nostiprināšanās Somālijā var radikalizēt un destabilizēt arī Kenijas musulmaņu minoritāti, Kenija, visticamāk, neriskēs ar savu ienesīgo tūrisma industriju. Jo Šabāb jau vairākkārt brīdinājis, ka Kenijas iesaistīšanās gadījumā tie ir gatavi uzspridzināt „Nairobi spožos stikla debesskrāpjus”.
Somālijas valdības lielākās cerības saistītas ar Etiopijas varbūtēju palīdzību. Etiopija sevi ilgstoši pozicionē kā galveno reģionālo cīnītāju pret radikālo islāmu. 2006.gadā Etiopijas karaspēks ātri sakāva un padzina Islāma tiesu kaujiniekus. Paradoksāli, ka šoreiz uz atkārtotu Etiopijas iejaukšanos cer arī Somālijas pašreizējais prezidents Šarifs Ahmeds, kurš toreiz bija viens no padzīto Islāma tiesu līderiem.
"Konfliktā tieši ieinteresētajām valstīm šobrīd nav skaidra situācijas risinājuma."
Iespējams, ka Etiopija varētu arī izšķirties par atkārtotu iejaukšanos Somālijas karā. Tādā gadījumā, ņemot vērā tās tanku un citas bruņutehnikas pārsvaru, Šabāb nāktos atkāpties un doties pagrīdē. Tomēr Etiopija labi saprot, ka somāļu acīs katram šādam iebrukumam ir ļoti negatīvs vērtējums. Abas valstis pagājušā gadsimta 60. un 70. gados vairākkārt karoja par Ogadenas reģiona piederību. Šobrīd šis somāļu apdzīvotais reģions ir Etiopijas sastāvā un tas tikai veicina Somālijā valdošo uzskatu par etiopiešiem kā ienaidniekiem. Līdz ar to Etiopijas atkārtots iebrukums varētu tikai veicināt tautas atbalstu Šabāb grupējumam.
Visbeidzot, Somālijas valdības cerības saistītas arī ar ASV, kura neapšaubāmi nav apmierināta ar islāmistu panākumiem. Tomēr ASV pašlaik ir ļoti sasaistīta kaujās ar talibiem Afganistānā, līdz ar to jebkāda tieša militāra iejaukšanās Somālijā būtu maz ticama. Baraka Obamas administrācija šādam solim noteikti vēlētos vispirms saņemt arī ANO un starptautiskās sabiedrības nedalītu atbalstu.
Turklāt ASV militārajā apziņā Somālijai ir nedaudz stigmatizēta pieskaņa. Tā labi atceras 1993. gada notikumus Mogadišo, kad īsā laikā tika notriekti divi Black Hawk helikopteri un nogalināti 18 ASV jūras kājnieki, kuru mirstīgās atliekas pēc tam tika vilktas aiz apvidus auto pa haosa pārņemtās Somālijas galvaspilsētas ielām.
