Somālijas pirātu pārdrošo uzbrukumu skaits Indijas okeānā pie Āfrikas krastiem un Adenas līcī pēdējā gada laikā pieaudzis tik būtiski, ka no atsevišķu kuģniecības un apdrošināšanas kompāniju bieda šie modernie pirāti kļuvuši par īstām galvassāpēm nu jau teju visām pasaules lielvarām.
No zvejniekiem par pirātiem
Pēdējā gada laikā Somālijas pirāti sagūstījuši vairāk nekā 60 dažāda lieluma kuģus, par kuriem kā izpirkuma maksu saņēmuši aptuveni 30–50 miljonus ASV dolāru, liecina britu Chatam House apkopotā informācija. Arī šobrīd Somālijas piekrastē noenkuroti vēl desmit nolaupīti kuģi ar sagūstītiem vismaz 250 jūrniekiem, par kuriem pirāti vēl nav saņēmuši izpirkuma naudu. Pirātisms Somālijā kļuvis par labi organizētu un ienesīgu biznesu.
Somālijas pirātu pieaugošā aktivitāte ir likumsakarīgas sekas pašā Somālijā valdošajam varas vakuumam. Jau kopš 1991.gada, kad apvērsumā tika gāzts diktatora Siada Barres režīms, Somālija dzīvojusi nepārejoša pilsoņu kara atmosfērā, bez spēcīgas centrālās varas, kura ar mainīgām sekmēm spēj kontrolēt tikai nelielu daļu valsts teritorijas. Līdz ar to šajā „no man’s land”(nevienam nepiederošajā zemē) nav tāda politiska un militāra spēka, kas centralizēti varētu apkarot Indijas okeānā sirojošos pirātus.
Absolūtais vairākums pirātu ir bijušie piekrastes zvejnieki, kuru dzīves radikāli ietekmējis pagājušā gadsimta beigās piedzīvotais Somālijas centrālās varas sabrukums. Tolaik Somālijas valsts vājumu aktīvi sāka izmantot ārvalstu zvejas kuģi, kuri aizvien biežāk nelikumīgi zvejoja tunčus Somālijas teritoriālajos ūdeņos. Saniknoti par šādu nekaunību, somāliešu zvejnieki organizēja bruņotas patruļas, kuras nelūgtos viesus vai nu padzina, vai arī iekasēja pašnoteiktu „nodokli”.
Tomēr ar laiku kuģošana piekrastes ūdeņos ar ieročiem rokās somāliešu zvejniekiem sāka šķist pat daudz pievilcīgāka par zvejas tīklu vilkšanu. Tie ātri vien aptvēra, ka daudz ienesīgāk par „zvejas nodokļa” iekasēšanu no ārvalstu zvejas kuģiem ir pašu kuģu nolaupīšana, to īpašniekiem vēlāk pieprasot izpirkuma maksu.
Gadu no gada par pirātiem kļuva aizvien jauni somāliešu zvejnieki, un šīs kriminālās nodarbes izplatība Somālijā auga milzīgā ātrumā. Šobrīd visā Somālijas piekrastes teritorijā darbojas aptuveni 2000 pirātu, kuri sadalījušies četros lielos grupējumos. Ņemot vērā faktu, ka pa noslogoto jūras ceļu garām Somālijas krastiem no Suecas kanāla vai uz to gadā dodas vairāk kā 20 tūkstoši kuģu, pirātiem nav grūti izvēlēties piemērotu laupījumu.
Kriminālais bizness izrādījies patiešām ienesīgs – ja pirms vairākiem gadiem par kuģa un apkalpes atbrīvošanu pirāti prasīja tikai pāris desmitus tūkstošus ASV dolāru, tad tagad standarta izpirkuma maksa jau sasniegusi miljonu dolāru. Pirāti tradicionāli pieprasot maksāt tikai ASV dolāros, tikai skaidrā naudā un vēlams 100 dolāru banknotēs.
"Tā pa īstam pasaules politiķu un mediju uzmanības centrā Somālijas pirātisma problēma nokļuva pavisam nesen – 25.septembrī, kad pirāti sagrāba Ukrainas kravas kuģi Faina."
Iegūtā nauda tiek tērēta grupējuma locekļu ģimeņu uzturēšanai, kā arī dāsni ieguldīta noziedzīgā biznesa attīstībā. Pirātu vieglās ātrlaivas apgādātas ar jaudīgiem motoriem, GPS iekārtām un satelīttelefoniem, iepirkti jauni ieroči. Pēdējā laikā pirāti iegādājušies arī vairākus kuģus, ar kuru palīdzību laivas var nogādāt daudz dziļāk okeānā, tā paplašinot uzbrukumu areālu vairāk par simts kilometriem no krasta.
Protams, ne vienmēr pirātiem visi uzbrukumi izdodas, kā plānots, un nereti tie tiek arī apmānīti, norāda laikraksts International Herald Tribune. Tā pavisam nesen sagūstīto vācu un franču kuģu īpašnieki prasītos miljonus samaksājuši viltotos ASV dolāros, kā rezultātā Somālijas naudas mijēji šobrīd atsakoties mainīt pirātu 100 dolāru banknotes.
Pirātus gandrīz nekad neinteresē nolaupīto kuģu vestā krava, jo to mērķis ir izpirkuma maksa. Tādēļ arī pret sagūstīto komandu pirāti vairumā gadījumu izturoties labi. Britu laikraksts The Independent pat raksta, ka pirāti vadoties pēc kādām speciālām vienotām instrukcijām, kas aizliedzot vardarbības lietošanu pret gūstekņiem un seksuālu uzmākšanos kuģa apkalpē esošajām sievietēm.
Tomēr, visticamākais, ka tas ir mazs mierinājums kārtējā kuģa apkalpei, kura redz pret sevi pavērstus automātus un saprot, ka to nākotne pilnībā atkarīga no kuģa īpašnieka naudas. Sarunas par izpirkuma naudas piegādi parasti ilgst no divām nedēļām līdz mēnesim. Tiešā komunikācija ar pirātiem notiek ar satelīttelefona palīdzību. Tomēr krastā Somālijā un kaimiņos esošajā Kenijā darbojas arī labi informētu un organizētu starpnieku tīkls, kuri kuģniecības kompānijām palīdz atrast „īstos cilvēkus”.
Pirāti un politika
Somālijas pirāti parasti distancējas no lielās politikas, uzsverot, ka tos interesē tikai nauda. Somālijas politiskā sašķeltība un vājums ir to biznesa galvenais priekšnoteikums. Šobrīd Somālijas prezidents Abdulla Jusufs un federālā pārejas valdība kontrolē labi ja tikai valsts galvaspilsētu Mogadišo. Un arī tas ir tikai, pateicoties Somālijā izvietotajiem septiņiem tūkstošiem etiopiešu karavīru.
Tikai ar kaimiņvalsts Etiopijas karaspēka atbalstu Somālijas pārejas valdībai 2006.gada beigās izdevās atspiest uzbrūkošos radikālos Islāma Tiesu savienības islāmistu kaujiniekus. Tomēr šobrīd ar Al Qaeda saistītie islāmisti ir sekmīgi pārgrupējušies un joprojām kontrolē teritorijas ap Somālijas dienvidu piekrastes ostas pilsētu Kismaijo. Ņemot vērā, ka Somālijas vājo centrālo valdību atbalsta Etiopija, tad Somālijas dienvidos izvietotos islāma kaujiniekus atbalsta Etiopijas lielākais ienaidnieks – Eritreja.
Pirātiem ar Somālijas islāmistiem no aktīvākā grupējuma „Šabab” ir neviennozīmīgas attiecības. 2006.gadā, kad islāmistiem uz pāris mēnešiem izdevās pārņemt kontroli pār daļu valsts, pirātu kriminālā aktivitāte tika pilnībā aizliegta un apturēta. Pēc islāma kaujinieku atkāpšanās uz dienvidiem pirāti ar jaunu sparu metās pie agrākā rūpala. Masu informācijas līdzekļos pieejamā informācija liecina, ka šobrīd islāmisti mīkstinājuši savu negatīvo nostāju pret pirātu aktivitātēm un kļuvuši tiem par sava veida „jumtu”, pieprasot aptuveni 5% no katras saņemtās izpirkuma maksas.
Lielākā daļa pirātu bāzējušies nevis islāmistu kontrolētajos Somālijas dienvidos vai valdības kontrolē esošajā valsts vidienē, bet gan ziemeļu piekrastē. Tur oficiālās Somālijas robežās viena otrai blakus atrodas divas de facto neatkarīgas teritorijas: Puntlande un Somalilenda.
Līdz ar kriminālo aktivitāšu būtisku palielinājumu pēdējā pusgada laikā Somālijas pirāti no reģionālas parādības kļuvuši jau par starptautisku problēmu. Pa Suecas kanālu un garām Somālijas krastiem tiek vesta aptuveni viena trešdaļa no pasaules naftas tranzīta. Pirātu aktivitāšu dēļ aizvien vairāk kuģniecības kompāniju apsver iespēju mainīt maršrutu un Suecas kanāla vietā doties daudzkārt ilgākā un ekonomiski neizdevīgākā kuģojumā apkārt visai Āfrikai.
Tomēr tā pa īstam pasaules politiķu un mediju uzmanības centrā Somālijas pirātisma problēma nokļuva pavisam nesen – 25.septembrī, kad pirāti sagrāba Ukrainas kravas kuģi Faina. Sev par lielu pārsteigumu kuģa divos kravas klājos pirāti ieraudzīja izvietotus 33 krievu ražojuma tankus T-72, 150 granātmetējus, vairākus pretgaisa aizsardzības ieročus, kā arī lielu daudzumu munīcijas.
Oficiāli ieroču krava bija paredzēta Kenijai. Tomēr jau pašās pirmajās BBC pārraidītajās sateltelīttelefona sarunās pirāti, kas sagūstījuši Fainu, apgalvoja, ka apjomīgā ieroču krava patiesībā paredzēta Dienvidsudānas nemierniekiem, jo par to liecinot uz kuģa atrastie dokumenti.
Šobrīd informāciju, ka pirātu rokās nejauši nonākusi ieroču kontrabandas krava, pasaules masu informācijas līdzekļiem apstiprinājis ne viens vien kompetents avots. Vācu žurnāls Der Spiegel, atsaucoties uz Ukrainas parlamenta ombudu Ņinu Karpačevu, nosauc ieroču kontrabandas sūtītāju – kādu ietekmīgu Odesas biznesmeni Vadimu A. Pirāti izjauca apjomīgu kontrabandas darījumu – situācija ir līdzīga it kā zaglēnu rokās nejauši būtu nonācis mafijas krusttēva čemodāns ar naudu, secina Der Spiegel.
Kuģa Faina sagrābšana nu likusi sarosīties arī starptautiskajai sabiedrībai. Jau kopš pirmās dienas pie Somālijas krastiem noenkuroto kuģi ar sagūstīto 21 apkalpes locekli (ukraiņi, krievi un viens Latvijas iedzīvotājs) aplenkuši seši ASV karakuģi. ASV galvenais mērķis ir nepieļaut, lai kontrabandas tanki nonāktu Somālijas islāmistu rokās, jo 33 tanku iesaistīšanās cīņās pret Somālijas centrālo valdību varētu tai izrādīties liktenīga. Izskanējusi informācija, ka islāmisti jau izteikuši vēlmi iegūt tankus, tomēr pirāti esot atteikuši.
Ar mērķi aizstāvēt Fainas apkalpē esošos Krievijas pilsoņus uz Somālijas piekrasti devies arī krievu karakuģis Ņeustrašimij. Somālijas centrālā valdība arī oficiāli lūgusi Krieviju aktīvāk iesaistīties tās piekrastes ūdeņu attīrīšanā no pirātiem. Ņemot vērā pēdējā laika neslēptos centienus atgūt Padomju Savienības laika ietekmes sfēras, Krievija nekavējas izmantot iespēju atgriezties Adenas līcī, kas savulaik bija viens no Aukstā kara spriedzes placdarmiem.
Par gatavību uz reģionu nosūtīt papildu karakuģus vienojušās arī NATO dalībvalstis. Arī Eiropas Savienība nolēmusi veidot īpašu jūras kaujas vienību cīņai ar Somālijas pirātiem. Eiropas Savienības karakuģu flotilē būs trīs karakuģi, visticamāk, no Francijas, Lielbritānijas un Vācijas, kā arī vairāki atbalsta kuģi.
Līdz šim tieši Francijai izdevusies visefektīvākā cīņa ar pirātiem. Šā gada aprīlī un septembrī Francijas speciālo uzdevumu kaujiniekiem izdevās atbrīvot divu sagūstītu franču jahtu apkalpes. Cilpa ap somāliešu pirātu ienesīgo un nekaunīgo biznesu savelkas aizvien ciešāk.
