Būvniecības uzņēmumu vadītāji paredz, ka pēdējos pasūtījumus izpildīs šā gada pirmajos mēnešos, bet, sākoties vasarai, darba vairs nebūs. Vienīgā izeja - jāmeklē jauni pakalpojumu tirgi.
Lai informētu mūsu būvniekus par biznesa iespējām Skandināvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (LIAA) rīkoja semināru „Būvniecības tirgus Skandināvijā”, kas bija jo kupli apmeklēts.
Arī citviet Eiropā būvē mazāk
Arī Norvēģijā un Zviedrijā būvniecības apmērs salīdzinājumā ar pērno gadu pasaules krīzes ietekmē samazinājies par aptuveni diviem līdz pieciem procentiem. Šis kritums ir ievērojami mazāks nekā Latvijā. Līdzīga situācija izveidojusies arī Dānijā un Somijā. Visdramatiskāk sarukuši dzīvojamo māju būvniecības apjomi. Toties sekmīgāk šo grūto laiku pārdzīvo Vācija, kur celtniecības kritums ir minimāls.
Pirms diviem trim gadiem Skandināvijā, tāpat kā pie mums, bija vērojams dzīvojamo māju celtniecības „bums”. Taču atbilstoši teicienam „Kas augstu kāpj, tas zemu krīt” arī šajā būvniecības laukā vērojams vislielākais apmēra sarukums. Līdzīgi Latvijai, arī Skandināvijā dzīvokļu cena ievērojami slīdējusi lejup.
"Pērnā gada beigās Norvēģijā gandrīz vai pie katras mājas bija redzams uzraksts „Pārdod dzīvokļus”, pašlaik mājokļu tirgus ir nedaudz atdzīvojies."
Pērnā gada beigās Norvēģijā gandrīz vai pie katras mājas bija redzams uzraksts „Pārdod dzīvokļus”, turpretī pašlaik mājokļu tirgus nedaudz atdzīvojies, saka LIAA pārstāvniecības Norvēģijā vadītāja Dina Grūbe. Pieaugums gan nav liels – ap diviem procentiem. Taču tā ir pozitīva iezīme.
Norvēģija būvmateriāli vienmēr bijuši dārgi. Tas it kā varētu likt sasparoties mūsu būvmateriālu ražotājiem. Taču krīzes ietekmē to cena šobrīd ir kritusies ievērojami straujāk nekā celtniecības kopējās izmaksas, kas, salīdzinot ar aizvadīto gadu, samazinājušās par diviem trim procentiem. Savukārt ceļu būvniecības izmaksas samazinājušās vēl vairāk – par pieciem procentiem.
Norvēģija silda savu ekonomiku
Kad Norvēģijā parādījās krīzes pirmās pazīmes, tās iedzīvotājiem un valdībai šķita, ka no šīs ķibeles izdosies izkļūt „sausām kājām”, balstoties uz uzkrājumiem (naftas fondu). Taču jau 2008. gada oktobrī valdība apstiprināja pirmo krīzes seku mazināšanas paketi, bet šā gada janvārī - nākamo. Norvēģijā banku pamatkapitālā tika iepludināti 360 miljardi Norvēģijas kronu. Rezultātā, piemēram, Centrālas bankas refinansēšanas likmi varēja samazināt līdz 2,5 procentiem, lai „eļļotu” tautsaimniecības mehānismu un patēriņu. Tātad uzņēmējs kredītu var iegūt ar 4–4,5% likmi.
Papildus šiem pasākumiem Norvēģija izveidojusi virkni no valsts budžeta finansētu atbalsta programmu. Līdzīgi pasākumi tiek veikti arī Dānijā un Zviedrijā.
Pirmā krīzes pakete cita starpā ietvēra studentu mājokļu, valsts autoceļu, sabiedrisko ēku un tā dēvētā pirmā ģimenes mājokļa būvniecības programmas. Otrās pretkrīzes paketes īstenošanai valdība atvēlēja 20 miljardus kronu (apmēram 1,6 miljardus latu). Arī šīs programmas ietvaros galvenā uzmanība pievērsta pašvaldību ēku renovācijai un uzturēšanai. Kopumā Norvēģijā ir 430 pašvaldību. Savukārt 3,8 miljardi kronu (0,3 miljardi latu) tiks novirzīti autoceļu un dzelzceļa attīstībai.
"Jau 2008. gada oktobrī valdība apstiprināja pirmo krīzes seku mazināšanas paketi, bet šā gada janvārī - nākamo."
Taču krīzes laikā ir arī ieguvēji. Tās galvenokārt ir lielās norvēģu būvniecības kompānijas, piemēram, „Veidekke AS”, kas no krīzes paketes cer saņemt pasūtījumus par 5 miljardiem kronu (0,4 miljardi latu). Mazāk problēmu šajos grūtajos laikos ir daudznozaru uzņēmumiem, kas darbojas gan ceļu, gan ēku būvniecībā, gan pašas ražo būvniecības materiālus.
Protams, ir arī zaudētāji. Katru nedēļu Norvēģijā bankrotē aptuveni 30 mazu būvniecības uzņēmumu, kuros ir tikai daži, nereti pat tikai viens strādājošais. Šo nelaimes putnu vidū ir īpaši daudz poļu uzņēmumu, kas Norvēģijas tirgū ienāca labvēlīgajos gados.
Būvniecības prognoze liecina, ka šogad Skandināvijā samazināsies dzīvojamo māju, biroja ēku celtniecības apjoms, bet vērsīsies plašumā infrastruktūras objektu būvniecība, kā arī ar ēku renovāciju saistītie darbi. Taču kopējais būvniecības kritums tik un tā sasniegs aptuveni trīs un vairāk procentus.
Kā nokost gabaliņu no norvēģu pīrāga
Šajā situācijā rodas dabisks jautājums: kā Latvijas būvniekiem nokost gabaliņu no kaimiņzemēs celtniecībai atvēlētā pīrāga? Vispirms labs stimuls ieiet Norvēģijas tirgū ir šīs zemes ģeogrāfiskais tuvums, uzsver D. Grūbe. Ceļam nenāktos tērēt pārlieku ilgu laiku. Zināms morāls atbalsts ir arī tur mītošā latviešu diaspora. Kopumā latvieši šajā zemē pazīstami kā pakalpojumu sniedzēji, kas iemantojuši labu slavu. Arī norvēģu attieksme pret mūsu tautiešiem ir pozitīva. Domājot par darba iespējām, tomēr jāņem vērā, ka Norvēģijā ir ļoti augstas uzturēšanās izmaksas. Piemēram, par trūcīga dzīvoklīša īri mēnesī nākas maksāt ap 500 latu.
Lai uz ilgāku laiku ieietu šīs valsts būvniecības tirgū, vispirms jāreģistrē uzņēmums, kura pamatkapitāls ir 20 000 norvēģu kronu (aptuveni 1600 latu). Jāņem vērā arī norvēģu viedoklis, ka sadarbībai ar ārvalstu uzņēmumu ir visai augsts riska faktors.
Izdevīgus pasūtījumus Norvēģijā varētu atrast ceļu būvnieki. Taču, salīdzinot ar Latviju, šajā zemē ir atšķirīgi grunts ģeoloģiskie apstākļi un darbos izmantojamās tehnoloģijas. Piemēram, divus procentus no būvniecības tāmes parasti veido izdevumi par sprāgstvielām. Turklāt arvien biežāk tiek pieprasītas norvēģu valodas zināšanas, ko krīzes apstākļos gan vairāk varētu uzskatīt par mākslīgu barjeru.
Kā jau minēts, ik nedēļu Norvēģijā bankrotē daži desmiti uzņēmumu. Taču katram no tiem bijusi kaut neliela, taču sava darbības niša, kas pilnībā neiet zudībā. Šāda situācija jaunatnācējiem rada iespējas. Visai plašu darba lauku veido arī pieaugošie pašvaldību pasūtījumi.
Bet šajā biznesā ir arī zemūdens akmeņi. Norvēģi pirms līguma slēgšanas sīki interesējas par iespējamā sadarbības partnera finansiālo stāvokli Latvijā. Šī interese saprotama: ja pievils kāds no būvniecības procesa posmiem, „krahu” var ciest viss projekts.
Norvēģijā, tāpat kā citās Skandināvijas valstīs, krasi pieaugusi konkurence ne tikai no pašmāju, bet galvenokārt ārvalstu (Ķīnas, Brazīlijas, Kanādas un citu) būvniecības uzņēmumu puses. Tātad cīkstēšanās ap pasūtījumiem būs nežēlīga.
Pašlaik no būvniekiem tiek prasīti arī vietējo asociāciju sertifikāti. Piemēram, lai Oslo vai kādā citā pilsētā renovētu ēku, strādniekam no Latvijas vajadzēs uzrādīt Norvēģijas Logu un durvju asociācijas izsniegtu sertifikātu.
Lai iekļūtu skandināvu tirgū, nepieciešami resursi, pacietība un laiks. Cerības, ka tur jau šīs vasaras vidū Latvijas uzņēmēji varētu attīstīt savu biznesu, ir apšaubāmas. Lielākas iespējas var pavērties tiem, kas spēj piedāvāt novatoriskas idejas vai produkciju.
Nav viegli arī Zviedrijā
Būvniecības tirgus problēmas Zviedrijā kopumā ir līdzīgas kaimiņvalstij Norvēģijai, informēja LIAA pārstāvniecības vadītājs Zviedrijā Guntis Rubīns. Šīs valsts būvniecības tirgus patlaban ir ievērojamākais Skandināvijā - tā apgrozījums pārsniedz 30 miljardus eiro un šajā tautsaimniecības sektorā darbojas ap piecsimt tūkstoš strādājošo. Tāpat kā Norvēģijā, arī Zviedrijā būvniecības tirgū dominē lielās kompānijas, piemēram, mums pazīstamā „Skanska”, „NCC”, „PEAB” un citas.
Taču ir kāda īpatnība: šobrīd Zviedrijā lielu uzmanību pievērš dažādiem vides aspektiem. Tāpēc būvniecībā īpaši tiek uzsvērta ēku energoefektivitāte, to ilgtspēja, draudzīgums videi. Pēdējos gados, strauji attīstoties zaļajai būvniecībai, uzcelta virkne pasīvo māju. Šo procesu veicina īpaša padome, kurā darbojas gan būvnieku asociācijas, gan attīstītāji un apsaimniekotāji.
"Šobrīd Zviedrijā lielu uzmanību pievērš dažādiem vides aspektiem. Tāpēc būvniecībā īpaši tiek uzsvērta ēku energoefektivitāte, to ilgtspēja, draudzīgums videi."
Tajā pašā laikā Zviedrijas Būvniecības federācija prognozē, ka šogad dzīvojamo māju būvniecība samazināsies apmēram par 50 procentiem. Šo kritumu zviedri cenšas neitralizēt ar investīcijām infrastruktūrā. Visvairāk projektu tiek realizēti lielās pilsētās un to tuvumā. Celtnieku uzmanības centrā galvenokārt atrodas Stokholma, Upsala, Malme, Gēteborga un šīm pilsētām pieguļošie reģioni. Savukārt Gotlandē un Kristianstādē pasūtījumus atrast nav iespējams. Tomēr zviedri ir optimisti un izaugsmi gaida jau nākamgad.
Kopumā Zviedrijas būvniecības tirgus pēdējos gados ārvalstu kompānijām kļuvis daudz pieejamāks. Tas gan saasinājis konkurenci uz šobrīd tik populārajiem valsts pasūtījumiem. Lai samazinātu izdevumus, Zviedrijas celtniecības uzņēmumi izrāda arvien lielāku interesi par būvmateriālu importu. Piemēram, lielajām kompānijām izveidota standartizēta programma, kas ļauj iekļūt šo uzņēmumu piegādātāju sarakstā. Taču šis process ir visai garš un sarežģīts. Tātad uz ātru biznesu īpaši nevajadzētu cerēt, jo Zviedrijas būvniecības milzeņi savus darbus plāno gadu uz priekšu. Turklāt tie cenšas izmantot iespējami vairāk inovatīvu materiālu. Labus panākumus, piemēram, ar savu know-how, ir guvis Latvijas būvuzņēmums SIA „Primekss”, kas pašlaik ir viena no vadošajām industriālo betona grīdu ierīkotājām Eiropā. Uzņēmums Zviedrijā jau realizējis vairākus desmitus projektu.
Kopumā šā gada būvniecības prognozes Zviedrijā ir visai bēdīgas: celtniecības apjoms samazināsies apmēram par pieciem procentiem un darbu zaudēs ap 20 000 nozarē strādājošo.
Ceļš uz Zviedrijas būvniecības tirgu
Ja esat nolēmuši Zviedrijā strādāt ne ilgāk par sešiem mēnešiem, šajā zemē uzņēmums nav jādibina. Bet, gatavojoties ilgstošam biznesam, pēc pusgada oficiāli vajadzēs reģistrēt savu būvuzņēmumu.
Taču sarežģītākais ir partnera vai konkrēta pasūtījuma meklēšana. Tieši tāpēc G. Rubīns iesaka izmantot iespējas, ko dod dalība Zviedrijas būvniecības izstādēs. LIAA Latvijas uzņēmējiem ir pasūtījusi nacionālo stendu vienā no lielākajām būvniecības izstādēm „Nordbygg”(www.nordbygg.se), kas durvis vērs nākamā gada martā. Līdzīgas izstādes tiek organizētas arī citās pilsētās. Piemēram, „Hem&Villa” (www.hemochvilla.se) rudens pusē tiek organizēta Stokholmā un Malmē, bet pastāvīgā izstāde „Hus Expo” (www.husexpo.se) apmeklētājiem piedāvā jau gatavas mājas. Tā varētu būt interesanta Latvijas paneļu un citu veidu ēku ražotājiem. Izstādes dalībnieki tajā uzstāda savu ražojumu – māju, kuru iespējams izmantot arī kā biroju. Šeit jāpiebilst, ka zviedri parasti iegādājas jau gatavu namu, lai nebūtu lieki jātērē laiks ar būvniecību saistīto lietu kārtošanai.
Klientu meklējumos lieti noderētu arī darbs kontaktbiržās, kuras visai bieži organizē LIAA. Īpašu kontaktbiržu koka māju ražotājiem aģentūra plāno šā gada rudenī.
Pieprasījumu iespējams papētīt arī tīmekļa vietnē www.nordicnet.se, www.opic.com, sverigebygger.se un citās. Taču tad gan būs jālūdz zviedru valodas pratēja palīdzība.
Dodoties uz Zviedriju dibināt biznesa kontaktus, Latvijas uzņēmēji sarunām bez maksas var izmantot Latvijas vēstniecības telpas Stokholmā.
