Norvēģijā cenas sarukušas vēl vairāk kā Dānijā, cenu samazinājums turpinās arī šā gada pirmajos mēnešos. Zviedrijā šāds cenu kritums vēl nav novērots, taču saskaņā ar konsultantu ieteikumiem meža īpašniekiem mazāk ir jāplāno ieguvumi no saviem meža īpašumiem, bet vairāk šogad jādomā par jaunaudžu kopšanu.
Koksnes tirgu un tajā iesaistītos spēlētājus nenoliedzami ietekmē būvniecības nozares darbības apstāšanās. Krājumi noliktavās sasnieguši nebijušus apjomus, proporcionāli pretēji vēlmei kokmateriālus iepirkt. Šāda situācija varētu vēl kādu laiku turpināties, līdz tirgus situācija normalizēsies.
Visās Skandināvijas valstīs jo īpaši papīrmalkas tirgus saskaras ar vissāpīgākajām izmaiņām. Pat Somijā, kas vēl nesen bažījās par koksnes deficītu sakarā ar izvedmuitas palielināšanu no Krievijas ievestiem apaļkokiem, šobrīd secina: koksnes tirgus ar kokmateriāliem ir pārpludināts. Šie neprecīzie aprēķini ir saistīti gan ar Krievijas lēmumu atlikt izvedmuitas stāšanos spēkā, gan ar neplānoto finanšu tirgus attīstību.
Enerģētika un koksnes biomasa
Sakarā ar lielo politisko uzsvaru uz klimata izmaiņām pēdējos gados, kā arī ar Skandināvijas valstu parakstītām saistībām par oglekļa dioksīda izmešu samazināšanu, ir cerība, ka no koksnes iegūtā biomasa kļūs par arvien nozīmīgāku produktu Skandināvu mežu īpašniekiem. Lai no šīm aktivitātēm meža īpašnieki gūtu reālu labumu, ir nepieciešams valstu valdību atbalsts pasākumiem, kas pārstrukturētu enerģijas patēriņu.
"Saeima, izmainot PVN likmes (gāzei ir samazinātā 10% PVN likme, bet malkai, briketēm, granulām – pilns 21%), ir radījusi situāciju, ka vietējais biokurināmais Latvijā ir nevēlams."
Norvēģijā valdība 2008. gadā apstiprināja „Bioenerģijas stratēģiju”, līdzīgas stratēģijas ir apstiprinātas arī pārējās Skandināvijas valstīs. Diemžēl kopš tā laika ir kritušās naftas cenas, kas apgrūtina meža īpašnieku centienus gūt peļņu no enerģētiskās koksnes sagatavošanas.
Dānijā divas lielākās energokompānijas ir atklājušas savus plānus turpmāko 10 gadu laikā ievērojamu daļu naftas izejvielu aizstāt ar atjaunojamiem resursiem. Vēl viens pozitīvs aspekts šajā jautājumā ir Skandināvijas valstīs uzsāktie nacionālie pētījumi par atjaunojamās enerģijas iespējām. Tie paredz izstrādāt un piedāvāt jaunas, plašas iespējas koksnes kā atjaunojama resursa pielietošanai.
Situācijā Latvijā
Latvija, protams, nav izņēmums, un daudzām koksnes produktu grupām ievērojami samazinājies pieprasījums, un nav prognožu par situācijas uzlabošanos tuvākajā laikā. Vissmagāk klājas ar papīrmalkas noietu - saistībā ar papīrrūpniecības krīzi Skandināvijā un Eiropā. Skatoties uz šo jautājumu kontekstā ar iespēju rast noietu zemas kvalitātes koksnei Latvijā, diemžēl jāsecina, ka lēmumi tiek pieņemti nevis, lai veicinātu vai vismaz negrautu šo koksnes sortimentu pieprasījumu un pārstrādi Latvijā, bet - gluži pretēji. Saeima, izmainot PVN likmes (gāzei ir samazinātā 10% PVN likme, bet malkai, briketēm, granulām – pilns 21%), ir radījusi situāciju, ka biokurināmais – malka un granulas – Latvijā ir nevēlams un ar nodokļu likmēm tiek bremzēts.
Meža īpašnieku biedrība uzsver, ka koksne ir ne tikai atjaunojams resurss, bet tā ir arī iespēja nodrošināt Latvijas energoneatkarību. Arī Latvijā, tāpat kā Skandināvijas valstīs, ir veikti pētījumi par energoresursu pieejamību un pielietojumiem. Būtu nepieciešams pieņemt lēmumus, kas iekustinātu šā jautājuma risināšanu pozitīvā virzienā.
