Lietuvā prezidentu vēlē tauta. Par prezidentu var tikt ievēlēts Lietuvas pilsonis pēc izcelsmes, kas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus dzīvojis Lietuvā, kas vēlēšanu dienā ir vismaz 40 gadu vecs un viņam ir tiesības būt ievēlētam Seimā. Pretendentus var izvirzīt politiskās partijas, kā arī katram Lietuvas pilsonim ir tiesības pieteikt savu kandidatūru. Centrālā vēlēšanu komisijā jāiesniedz nepieciešamie dokumenti, jāiemaksā drošības nauda. Ja viss kārtībā - pretendents saņem parakstu vākšanas lapas. Lai varētu kandidēt prezidenta vēlēšanās, līdz 2. aprīlim pretendentiem jāsavāc un Centrālai vēlēšanu komisijai jāiesniedz 20 tūkstoši Lietuvas pilsoņu, kas atbalsta kandidātu, paraksti. Un tikai tad pretendenti kļūs par kandidātiem prezidenta vēlēšanās. Centrālā vēlēšanu komisija 17. aprīlī paziņos oficiālo kandidātu sarakstu, un tad sāksies prezidenta vēlēšanu aģitācijas kampaņa.
Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 17. maijā, ja būs nepieciešama otrā kārta, tā būs 7. jūnijā, kad notiks arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Prezidenta un Eiropas Parlamenta vēlēšanām no valsts budžeta piešķirti 3 miljoni litu (nedaudz vairāk nekā 0,6 miljoni latu).
Gan formālie, gan neformālie līderi
Pēdējā dokumentu pieņemšanas diena bija 13. martā, piektdienā. Pilnmēness laikā. Dažs labs komentētājs te jau saskatīja zīmes, kuras tulkoja gan visai dažādi.
Bez minētā A. Matulēviča par kandidātiem reģistrēti: Nacionālās atdzimšanas partijas līderis, Seima spīkers Arūns Valinsks; neatkarīgā kandidāte, Nacionālās zemnieku partijas biedre Kazimira Prunskiene; par publicistu sevi deklarējošais Vitauts Kundrots; mazo un vidējo uzņēmēju pārstāvis Jons Jankausks; Kauņas iedzīvotājs Vidmants Sadausks; izdevējs Aļģirds Pilvelis; Darba partijas izvirzītā kandidāte Loreta Graužiniene; Lietuvas Poļu vēlēšanu akcijas partijas līderis Valdemārs Tomaševskis; Sociāldemokrātu partijas jaunais līderis Aļģirds Butkēvičs; partijas „Kārtība un taisnīgums” (impīčmenta ceļā atceltā prezidenta Rolanda Paksa partijas) kandidāts Valentīns Mazuronis; neatkarīgais kandidāts, atvaļinātais Bruņoto spēku ģenerālis Česlavs Jezersks; neatkarīgā kandidāte eirokomisāre Daļa Gribauskaite un neatkarīgais kandidāts (kurš 1990. gadā parakstīja aktu „Par neatkarīgas Lietuvas valsts atjaunošanu”) Zigms Vaišvila.
"Politiskās partijas prezidenta vēlēšanās, varētu teikt, paliek ceļmalā."
Daži pretendenti un viņu vēlēšanu štābi ziņo, ka nepieciešamie paraksti jau savākti. Tādi ir eirokomisāre Daļa Gribauskaite, Sociāldemokrātu partijas priekšsēdis un kandidāts Aļģirds Butkēvičs, partijas „Kārtība un taisnīgums” kandidāts Valentīns Mazuronis un neatkarīgais kandidāts atvaļinātais Bruņoto spēku ģenerālis Česlavs Jezersks.
Partiju vadītājiem izredžu maz
No 14 pretendentiem tikai trīs ir partiju līderi: sociāldemokrātu - Aļģirds Butkēvičs, Nacionālās atdzimšanas partijas - Arūns Valinsks un Poļu vēlēšanu akcijas - Valdemārs Tomaševskis. Sarakstā nav ne Tēvzemes savienības – Lietuvas Kristīgo demokrātu partijas līdera un premjerministra Andrjusa Kubiļa, ne Liberālās kustības, ne Liberāļu un centra savienības vadoņu vārdu. Laikam jau politiķi saprot, ka viņu popularitāte ir nepietiekama, lai vēlēšanās iegūtu pieklājīgu balsu skaitu.
Partijas „Kārtība un taisnīgums” līderis R. Pakss pēc impīčmenta zaudējis tiesības būt ievēlētam tādos augstos amatos, kur jānodod zvērests. R. Pakss kandidēšot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur zvērests jānodod nav.
Darba partijas vadītājs Viktors Uspaskihs pusotru gadu slapstījies Krievijā, Lietuvā viņam nācās nogaršot arī arestanta brokastiņu. Pēc visa pārdzīvotā V. Uspaskihs sapratis, ka labāk prezidenta vēlēšanās nekandidēt.
Nacionālās zemnieku partijas bijusī priekšsēde, tagad jau tikai goda priekšsēde, bijusī lauksaimniecības ministre Kazimira Prunskiene prezidenta vēlēšanās startē kā neatkarīga kandidāte.
"Patlaban par D. Gribauskaiti balsotu vairāk nekā 60 procenti Lietuvas vēlētāju."
Lietuvā partiju līderi ir nemainīgs lielums, tāpat arī pirmie pieci desmit tuvākie līderu biedri. No ieņemtajām vietām viņus nekas nespēj izkustināt. Partija uzvar vai zaudē - viņi paliek līdera postenī. Vācijā, piemēram, kādreiz sociāldemokrāti gada laikā nomainīja pāris partijas vadītāju.
Prezidenta vēlēšanas parasti parāda, ko šie līderi ir vērti. Jau labu laiku pirms pretendentu reģistrēšanas komentētāji izteica ķecerīgu domu: tā būtu sensācija, ja kāds no partiju līderiem nokļūtu vēlēšanu otrajā kārtā. Tā kā politiskās partijas prezidenta vēlēšanās, varētu teikt, paliek ceļmalā.
Absolūtā aptauju priekšgalā – Daļa Gribauskaite
Neapšaubāma līdere šajā sacensībā par valsts augstāko amatu ir eirokomisāre Daļa Gribauskaite. To apliecina visas sabiedriskās aptaujas. Kā vēsta vienā no pēdējām aptaujām iegūtie dati, par D. Gribauskaiti balsotu vairāk nekā 60 procenti Lietuvas vēlētāju. Politikas eksperts Darjuss Varanāvičs teic, ka pašreizējā situācijā reitingos D. Gribauskaite nav tikai vienkārši pirmā, bet ir absolūta līdere.
Daļa Gribauskaite dzimusi 1953. gadā. Ļeņingradas universitāti, iegūstot ekonomistes specialitāti, absolvējusi 1983. gadā. Maskavā 1988. gadā aizstāvējusi doktora disertāciju, bet 1991. gadā Džordžtaunas universitātē beigusi speciālus kursus valdības locekļiem. No 2001. gada līdz 2004. gadam bijusi Lietuvas finanšu ministre. No 2004. gada ir ES Finanšu un budžeta komisariāta vadītāja.
D. Gribauskaite saskaņā ar ES komisāru ētikas kodeksu jau uzrakstījusi iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu no 17. aprīļa.
Citu politiķu, kas pretendē uz prezidenta amatu, reitingi krietni atpaliek. Piemēram, par A. Valinsku un K. Prunskieni patlaban balsotu mazāk nekā divi procenti vēlētāju.
Vēlēšanu kampaņa vēl nav sākusies, bet žurnālisti, politikas eksperti, komentētāji un analītiķi jau veic savu darbu. Daudz rakstu valsts presē ir par Daļu Gribauskaiti. Tajos lasāms daudz pozitīva, bet intensīvi tiek meklēts arī negatīvais, kaut kas no pagātnes grēkiem, tiek dažādi interpretēti viņas izteicieni par valsts ārpolitiku un ekonomiku. Par pārējiem kandidātiem Lietuvas mediju interese ir krietni mazāka.
