“Šodien mēs saskaramies ar divām fundamentālām realitātēm – ASV ģeopolitiskās varas kritumu un finanšu krīzi,” viņš norādīja.
ASV savas ģeopolitiskās ietekmes augstumos atradās divdesmit gadus pēc Otrā pasaules kara. Lielvaras spēks balstījās uz četriem pīlāriem. Pirmais no tiem bija ASV augstā ražotspēja un produktivitāte – līdz 1965. gadam ASV bija spēcīgākā industriālā lielvara pasaulē. Tātad vienu no savas varas pamatiem ASV zaudēja jau pirms 40 gadiem.
Otrs ASV varas balsts bija Padomju Savienība – ar to ASV sadalīja pasauli ietekmes sfērās, un puses stingri un ilgas desmitgades turējās pie savas vienošanās. Lielvaras vienojās par pilnīgu ekonomisku nošķirtību. Saskaņā ar vienošanos ASV ieguldīja un attīstīja savu ietekmes sfēru, Rietumeiropu, un tai neinteresēja, ko PSRS ekonomiski dara savā ietekmes zonā.
Sagrūstot PSRS, ASV zaudēja savu ārējo ienaidnieku, kuru patlaban cenšas izraudzīties no jauna. Pusēm bija vajadzīgs ienaidnieka tēls, lai ar tā palīdzību kontrolētu un ietekmētu savus pilsoņus. Ar PSRS kā ārējo ienaidnieku ASV iespaidoja arī savus sabiedrotos, jo amerikāņi bija vienīgie, kuri varēja pasargāt Rietumeiropu no PSRS draudiem.
Trešais ASV lielvaras pīlārs ir tās militārais spēks – ASV joprojām ir spēcīgākie bruņotie spēki pasaulē. Taču militārais spēks būtu jāizmanto vien drošības nolūkiem, nevis jālieto tieši.
“Karu ne vienmēr var uzvarēt bombardējot, bet gan iesūtot kājniekus,” norāda sabiedrības pētnieks. Taču viņš min, ka ASV nav tik daudz kājnieku, lai tos varētu sūtīt uz visām pasaules malām – ASV atteicās no obligātā militārā dienesta, jo miera kustības laikā daudzi jauni amerikāņi un viņu vecāki protestēja pret iesaukumu. ASV armijā nereti piesakās dienēt sociāli neaizsargātākās grupas, tādas kā melnādainie, latīņamerikāņi un baltie iedzīvotāji no provincēm, kuri to dara materiālu apsvērumu dēļ. Tādēļ kājnieku nemaz nav tik daudz un viņi nelabprāt dotos karot.
Ceturtais varas pīlārs ir ASV dolārs kā pasaules rezervju valūta. ASV tagad iepludina daudz naudas bankās un tai ir iespēja drukāt naudu. “Tas izveidos pēdējo lielo burbuli, un tad dolārs kritīs,” uzskata I. Vallersteins. Zinātnieks ir pārliecināts, ka pasaule patlaban atrodas nevis vienkārši ekonomiskā krīzē, bet gan ieiet depresijā. Pie varas esošie to apzinās.
"Nekad nevienā vēstures posmā ļaudis nav aizņēmušies tik daudz naudas."
Pēc Otrā pasaules kara notika lielākā ekonomiskā ekspansija visā pasaules vēsturē. Peļņas nolūkos tika veidoti monopoli, un nelielas cilvēku daļas rokās tika uzkrāts liels kapitāla daudzums. Taču ražošana ar laiku attīstītajās valstīs kļuva dārga, ekonomiskās augšupejas laikā bija pakāpeniski cēlušās strādnieku algas. Tāpēc daļu ražotņu pārcēla uz austrumiem, lai izmantotu tur esošo lētāko darbaspēku.
Ražošanai alternatīvs peļņas veids ir finanšu spekulācijas un kreditēšana.
Kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem pasaulē ievērojami pieaudzis parādsaistību apjoms. Tolaik bija augstas naftas cenas un ienākumus no naftas noguldīja bankās, kuras šo naudu sāka izsniegt kredītos. Arī ASV patērētāji nokļuva parādsaistībās, un valstī izveidojās kredītu un nekustamo īpašumu burbuļi.
“Jūs, Latvija, neesat nekas īpašs (nothing special) šai ziņā, šādi burbuļi bija visā pasaulē,” bilst profesors un min piemēru, ka 1970. gadā labs dzīvoklis Ņujorkā maksāja 70 000 dolāru, bet 2007. gadā – trīs miljonus dolāru. Patlaban cena krīt un nav izslēgts, ka tā būs atkal sākotnējā.
“Dabiski, ka bankas vairs neizsniedz kredītus, jo tām nav ticības, ka nauda tiks atdota. Bizness līdz ar to nevar attīstīties vai pat bankrotē, atlaistie darbinieki nevar tērēt naudu, un veidojas apburtais loks, no kura grūti izkļūt. [..] Nekad nevienā vēstures posmā cilvēki nav aizņēmušies tik daudz naudas. Pēdējo 30 gadu laikā mēs esam dzīvojuši pāri saviem tēriņiem. [..] Tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā dzīve būs bēdīga ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē,” konstatē akadēmiķis.
Lai arī mazināsies ASV ģeopolitiskā nozīme, tā joprojām būs ļoti spēcīga starp 10-12 varas centriem, kuri šobrīd veidojas pasaulē. Taču ASV ir savas prioritātes, un Latvija nav starp tām. ASV patlaban ir daudz lielākas problēmas starptautiskajā arēnā. Pēc I. Vallersteina domām Krievija tieši neapdraud Baltijas valstis, jo tā ir samierinājusies ar šo zaudējumu. Latvijai kā nelielai valstij nāksies lavierēt starp dažādu spēku interesēm.
Pēc I. Vallersteina teiktā, patlaban kapitālismu piemeklējusi strukturāla krīze un pēc 40 gadiem, iespējams, cilvēki vairs nepiekops kapitālistiskas attiecības. Politologs pieļauj, ka izveidosies divi ideoloģiski virzieni, kas savā starpā cīnīsies. Viens no tiem būs skarbāks un hierarhiskāks, otrs – egalitārāks. Tuvākajā laikā daudzu valstu valdības ieviesīs sociāldemokrātisku likumdošanu, lai novērstu iedzīvotāju nemierus.
