Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes speciālisti skaidro, ka grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. (Likuma “Par grāmatvedību” 2. panta pirmā daļa).

Grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti likuma “Par grāmatvedību” 7. pantā noteiktie dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu.

Tātad ieraksti par saimnieciskajiem darījumiem grāmatvedības reģistros izdarāmi, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentu. Ņemot vērā minēto, lai grāmatvedībā veiktu ierakstus par interneta vietnēs pasūtītu preču realizāciju uz citām valstīm, individuālajam komersantam jānoformē attaisnojuma dokuments, kurā norādīta likumā “Par grāmatvedību” noteiktā informācija.

Saskaņā ar grāmatvedības normatīvo aktu prasībām, preču saņēmējam attaisnojuma dokuments nav jāparaksta.

Vēršam uzmanību uz to, ja preču piegādes dokumentā (pavadzīme) ir norādīti tikai Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 35.¹¹ punktā noteiktie rekvizīti, tad tas nav uzskatāms par attaisnojuma dokumentu un uz tā pamata nedrīkst izdarīt ierakstus grāmatvedības reģistros.

Par attaisnojuma dokumentu var izmantot arī preču piegādes dokumentu (pavadzīmi), ja tas satur arī attaisnojuma dokumenta rekvizītus.

VID muitas speciālisti informē: Kārtību, kādā preces tiek ievestas un izvestas (nosūtītas) no Savienības muitas teritorijas, to muitošanu un citus jautājumus nosaka normatīvie akti muitas jomā.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 51.panta otrajā daļā noteikts, ka dokumentus, ko uzskata par šā panta pirmajā daļā minētajiem preču eksportu apliecinošiem dokumentiem, un dokumentus, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, nosaka Ministru kabinets. Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 15.punktam par eksportu apliecinošiem dokumentiem uzskata preču izvešanas muitas deklarāciju, kas noformēta atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā.

Savienības precēm, ko paredzēts izvest (nosūtīt) no Savienības muitas teritorijas, piemēro eksporta procedūru. Pirms preču izvešanas eksportētājs iesniedz muitas deklarāciju.

Saskaņā ar Regulas Nr.952/2013 5.panta 12) punktu “muitas deklarācija” ir darbība, ar ko persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi precēm piemērot noteiktu muitas procedūru, vajadzības gadījumā norādot jebkurus īpašus pasākumus, kas būtu jāpiemēro.

Lai gan ir vairāki muitas deklarāciju veidi (mutiska, vienkāršota, ieraksts deklarētāja reģistros u.c.), tomēr muitas deklarācijas pamatveids ir standarta muitas deklarācija, kuru iesniedz elektroniski.

Tātad gadījumos, kad preces tiek nosūtītas klientam uz valsti ārpus Eiropas Savienības (turpmāk – ES), ir nepieciešams noformēt eksporta muitas deklarāciju, kas kalpos kā pierādījums tam, ka preces ir atstājušas ES teritoriju.

Eksporta deklarācija pirms preču izvešanas iesniedzama muitas iestādē, kas atbildīga par vietu, kur eksportētājs ir reģistrēts. Eksporta deklarācija tiek iesniegta Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) attiecīgajā funkcionalitātē, eksporta gadījumā – EMDAS Eksporta kontroles sistēmā.

Tātad komersantam nepieciešamas elektroniski (EMDAS Eksporta kontroles sistēmā) sistēmā noformēt muitas deklarāciju.