Biedrība „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (turpmāk – LTAB) paskaidro, ka saskaņā ar Civillikuma 3. pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, proti, gadījumā, kad ir noticis ceļu satiksmes negadījums, par zaudējumu rašanās brīdi uzskatāms ceļu satiksmes negadījuma brīdis un attiecīgi ir piemērojamas tās tiesību normas, kas bija spēkā ceļu satiksmes negadījuma brīdī.

Tā kā e-pastā nav sniegta informācija par ceļu satiksmes negadījuma laiku, LTAB nav iespējams sniegt pilnīgu atbildi uz uzdotajiem jautājumiem, jo nav zināms, kuras tiesību normas ir piemērojamas konkrētajam gadījumam.

Aplūkojot situāciju vispārīgi, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – OCTA likums) 18. pantā ir noteikts, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, saskaņā ar apdrošinātāja atbildības limitu atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā novērtētos zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarīti trešajai personai. Savukārt ceļu satiksmes negadījuma rezultātā nodarītie zaudējumi, kas ir jāatlīdzina, ir noteikti OCTA likuma 19. pantā, un tie ir tajā skaitā materiālie zaudējumi sakarā ar cietušās personas nāvi un nemateriālie zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi.

Izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs un aprēķināšanas kārtība par personai nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem ir noteikta Ministru kabineta noteikumos.

Materiālo zaudējumu aprēķināšanā ir piemērojami Ministru kabineta 2004. gada 14. decembra noteikumi Nr. 1008 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1008). Pamatojoties uz Noteikumu Nr. 1008 18. punktu, nesaņemto ienākumu daļu, kas katram apgādājamajam pienācās, cietušajam dzīvam esot, aprēķina, dalot bojā gājušās personas nesaņemtos ienākumus ar apgādājamo skaitu, kas palielināts par vienu vienību.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 1008 19. punktam nesaņemtos ienākumus nosaka šādi:

19.1. strādājošai personai – nesaņemtā vidējā izpeļņa, ko atbilstoši Darba likumam, atskaitot nodokļus, aprēķina visi darba devēji, ar kuriem minētajai personai ir bijušas darba attiecības;

19.2. pašnodarbinātai personai – nesaņemtie ienākumi, ko aprēķina, iepriekšējo 12 mēnešu darba ienākumu summu dalot ar mēnešu skaitu un atskaitot nodokļus;

19.3. nestrādājošam pensionāram – noteiktā pensija;

19.4. strādājošam pensionāram – šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.3. apakšpunktā minētie ienākumi (esošos ienākumus summējot);

19.5. nestrādājošai personai – valstī noteiktā minimālā mēnešalga, atskaitot nodokļus.

Vidējā izpeļņa saskaņā ar Darba likuma 75. panta pirmajā daļā noteikto aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.

Atbilstoši OCTA likuma 23. panta otrajā daļā noteiktajam apgādājamiem nodarītie zaudējumi sakarā ar cietušās personas nāvi ir bojāgājušās personas nesaņemto ienākumu daļa, kura katram apgādājamajam pienācās, cietušajam dzīvam esot, un no kuras atskaita apgādājamajam piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru.

Savukārt nemateriālo zaudējumu aprēķināšanā ir piemērojami Ministru kabineta noteikumi Nr. 340 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”, kuri stājušies spēkā 11.07.2014. Gadījumā ja ceļu satiksmes negadījums ir noticis 2014. gada 11. jūlijā vai vēlākā laikā, tad piemērojami minētie noteikumi, bet, ja līdz 10.07.2014. (ieskaitot), tad – Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumi Nr. 331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”.

Papildus minētajam LTAB paskaidro, ka saskaņā ar OCTA likuma 23. panta pirmajā daļā noteikto tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar apgādnieka nāvi ir:

1)   bērniem (arī adoptētajiem) līdz pilngadības sasniegšanai vai kamēr viņi mācās vidējās izglītības mācību iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, vai neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un viņi pirms pilngadības sasniegšanas kļuvuši par invalīdiem;

2)   brāļiem, māsām un mazbērniem, ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem un viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku, vai kamēr viņi mācās vidējās izglītības mācību iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, vai neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un viņi pirms pilngadības sasniegšanas kļuvuši par invalīdiem;

3)   darbnespējīgai atraitnei (atraitnim), darbnespējīgiem vecākiem vai vecvecākiem – līdz viņu darbspēju atjaunošanai, darbspējīgai atraitnei (atraitnim), ja ģimenē ir bērni vecumā līdz astoņiem gadiem vai bērns invalīds;

4)   citiem apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem, kuri par tādiem uzskatāmi saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām”.