Sākot no 2026. gada 1. janvāra, R. Oškalns kā komisijas priekšsēdētājs vadīs organizācijas augstāko politisko lēmējinstitūciju. CTBTO Sagatavošanas komisija, kuras galvenā mītne atrodas Vīnē, ir organizācija ar spēcīgu tehnisku mandātu. Tās pārziņā ir Starptautiskās pārraudzības sistēma (IMS) un Starptautiskais datu centrs (IDC). Apmēram 80 procenti organizācijas budžeta tiek veltīti tieši pārbaudes aktivitātēm. Tas nodrošina, lai starptautiskajai sabiedrībai būtu spējas atklāt un analizēt jebkādus kodolsprādzienus, garantējot, ka neviens kodolizmēģinājums nepaliktu nepamanīts.
Pēc ievēlēšanas Latvijas vēstnieks pauda pateicību par atbalstu un uzsvēra:
“Visaptverošā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācija un tās verifikācijas režīms ir globālās atbruņošanās un neizplatīšanas arhitektūras stūrakmeņi. Pateicos par izrādīto uzticību un apņemos strādāt visas organizācijas interesēs. Veicināšu sadarbību starp organizācijas dalībvalstīm, CTBTO izpildsekretāru un sekretariātu, lai sekmētu līgumā noteikto mērķu sasniegšanu iepretī pasaulei, kas ir brīva no kodolizmēģinājumiem.”
2026. gads būs simbolisks – apritēs 30. gadadiena kopš Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (CTBT) parakstīšanas 1996. gadā un 25 gadi kopš līguma ratifikācijas Latvijā 2001. gadā. Tādējādi Latvija apliecina konsekvento atbalstu globālajai kodolieroču neizplatīšanai.
Vēstniekam Raimondam Oškalnam ir plaša pieredze diplomātijā, īpaši starptautiskās drošības un organizāciju jomā.
Informācijai
Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (CTBT) aizliedz veikt kodolizmēģinājumus un jebkādus citus kodolsprādzienus – virszemē, pazemē, atmosfērā un zem ūdens. Globālā norma pret kodolizmēģinājumiem ierobežo nekontrolētu kodolieroču attīstību un izplatīšanu, kā arī novērš vides un humanitāros riskus, kas rodas kodolsprādzienu rezultātā.
Līgums tika pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā 1996. gadā, tomēr nav stājies spēkā, jo to nav ratificējušas atsevišķas valstis, kurām ir atzītas nozīmīgas kodolspējas. CTBTO Sagatavošanas komisijā ietilpst visas 187 valstis, kas līgumu parakstījušas. Komisija atbild par verifikācijas režīma izveidi un līguma stāšanās spēkā veicināšanu.
Vienlaikus organizācijas radītie tehniskie resursi jau sniedz nozīmīgu zinātnisku un civilo ieguldījumu. Lai nepārtrauktā diennakts režīmā sekotu līdzi iespējamiem kodolsprādzieniem jebkurā pasaules vietā, ir izveidota Starptautiskā pārraudzības sistēma (Intenational Monitoring System) ar 337 datu apkopošanas stacijām un laboratorijām visā pasaulē. Sistēma ietver četras savstarpēji papildinošas tehnoloģijas: seismiskās stacijas, kas uztver vibrācijas zemes garozā, hidroakustiskos sensorus, kas uztver skaņas viļņus okeānos, infraskaņas sensorus, kas reģistrē zemas frekvences skaņas viļņus atmosfērā, kā arī radionuklīdu stacijas, kas identificē kodolsprādzienos izdalītās radioaktīvās daļiņas. Papildus verifikācijas funkcijām, IMS sniedz arī vērtīgus datus civilām un zinātniskām vajadzībām, piemēram, agrīnai brīdināšanai par pazemes grūdienu rezultātā izraisītiem cunami viļņiem.
Latvijā līgums stājās spēkā 2001. gada 28. jūnijā. To ir ratificējušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis.
