Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 34. panta ceturto daļu, ja bērna māte nav laulībā un līdz dzimšanas fakta reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, dzimšanas reģistrā ieraksta ziņas tikai par viņa māti.

Bērna tēvs, kas nav ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā, ir tiesīgs vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par paternitātes noteikšanu un tiesas ceļā panākt, ka tiks noteikta paternitāte, tēvs būs ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā un varēs pildīt savus vecāka pienākumus un izmantot vecāka tiesības.

To nosaka Civillikuma 158. panta pirmā daļa: prasību paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt bērna māte vai bērna aizbildnis, bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu.

Un saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 35. panta pirmo daļu dzimšanas reģistra ierakstu papildina ar ziņām par bērna tēvu, ja bērnam paternitāte ir atzīta, noteikta vai paternitātes fakts konstatēts Civillikuma 154., 155., 157. un 158. pantā paredzētajā kārtībā.

Vecāku tiesības un pienākumi ir noteikti Civillikuma 177.pantā.

Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu, līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā.

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.

Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.

Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.

Kamēr viens vecāks nav ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā, viņš var tikties ar bērnu, rūpēties par viņu un sniegt bērnam uzturu, ja otrs vecāks (kas ir ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā) tam piekrīt. Ja otrs vecāks iebilst pret to (starp pusēm ir strīds), tad bez paternitātes jautājuma atrisināšanas (kamēr nav apstiprinājuma, ka šī persona ir bērna tēvs) attiecīgus strīdus nebūs iespējams izšķirt.