Dzīvokļa īpašuma likuma 2.pants “Dzīvokļa īpašums un tā sastāvs”:

“(1) Dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums.

(2) Dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.”

No likuma 4.panta: atsevišķais īpašums ir dzīvoklis, inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem, kā arī inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi; atsevišķo īpašumu norobežojošie logi un durvis.

Atsevišķā īpašuma sastāvā papildus var būt arī ārpus telpas vai telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas un palīgēkas vai to daļas, kas nav funkcionāli saistītas ar kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu vai citu atsevišķo īpašumu.

Savukārt likuma 5.pantā ir formulēts, kas ir kopīpašums: piemēram, dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām) utt.

 Jūsu dzīvokļa īpašumā ietilpst arī kopīpašuma domājamās daļas. Saskaņā ar likuma 5.pantu dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību.

Šajā gadījumā tam, ka dzīvojamā māja skaitās pašvaldības īpašums, nav nozīmes, jo kopīpašuma domājamā daļa ir iekļauta Jūsu atsevišķajā dzīvokļa īpašumā saskaņā ar iepriekš minētajām likuma normām. Tādējādi kopīpašums kā domājamās daļas ir iekļauts dzīvokļu īpašumos.

Māja zemesgrāmatā kā pašvaldības īpašums reģistrēta tādēļ, ka tajā acīmredzot ir palikuši neprivatizēti kādi dzīvokļi (vai pat viens dzīvokļa īpašums) un dzīvokļu īpašnieki nav izpildījuši savu pienākumu – pārņēmuši māju savā valdījumā. Tādējādi saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu “Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu.”