Labdien. Jau vairākus gadus mēģinu iestāties pašvaldības dzīvokļu rindā. Bet katru reizi man tas neizdodas. Deklarēta esmu šai pašvaldībā jau vairāk kā 10 gadi, bet tas manai pašvaldībai neko neizsaka. Viņi no manis pieprasa apakšīres līgumu, jo īres līgums viņiem neder, pēdējais, man vēl vajadzēja noslēgt laulības, ko arī izdarīju, bet tagad izrādās, ka laulības apliecība ar neder. Sekojoši man ir šāds jautājums, vai tiešām es nevaru iestāties rindā bez apakšīres līguma?
Iekļūšana pašvaldības dzīvokļu rindā nav atkarīga no personas dzīvesvietas deklarēšanas ilguma tās teritorijā, un pati deklarēšana ir tikai viens no kritērijiem, lai iegūtu pajumti pašvaldībai piederošā dzīvojamā platībā. Pašvaldības pašas arī neizdomā nosacījumus un kritērijus, pēc kādiem tām piederošie dzīvokļi izīrējami. Šo kārtību nosaka likumi „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, „Par dzīvojamo telpu īri” un uz šā regulējuma balstītie vietējie pašvaldību saistošie noteikumi.
Ja pašvaldībai ir tādas iespējas, tā gan var noteikt plašāku iedzīvotāju loku, kam sniedzama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Saskaņā ar likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” neatliekami palīdzība ar noteiktiem nosacījumiem ir sniedzama personām, kuras zaudējušas pajumti stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā.
Savukārt pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmi:
• atsevišķas personu kategorijas, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas,
• atsevišķas personu kategorija, kas tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem;
• bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;
• repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi;
• maznodrošinātas politiski represētās personas;
• maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;
• attiecīgās pašvaldības domes noteiktas citas maznodrošinātu personu kategorijas.
Personu loku, kuras ar dzīvojamo platību jānodrošina vispārējā kārtībā, nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos.
Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 15.pantā minēts, ka ar savu vietējo nolēmumu, kas izpaužas kā attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi, pašvaldība savu iespēju robežās un saskaņā ar likumu var noteikt atbalstu mājokļa problēmu risināšanā vēl kādai citai personu kategorijai.
Tā kā nav zināma pašvaldība, kuras teritorijā Jūs dzīvojat, tātad arī nav iespējas ielūkoties saistošajos noteikumos, sīkāku informāciju sniegt nav iespējams. Var ieteikt tikai doties uz vietējo pašvaldību un reizi par visām noskaidrot nosacījumus, kas nepieciešami, lai varētu pretendēt uz pašvaldības īres dzīvokli.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!