To, vai ģimenei vai atsevišķam cilvēkam varētu būt tiesības uz pašvaldības īres dzīvokli, lemj pašvaldība, ievērojot šim nolūkam rakstītos likumus. Likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nosaka, kuras personas ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā šī palīdzība tiek sniegta iedzīvotājiem.

Likuma 11.pants "Dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtība" paredz pašvaldībai tiesības izīrēt tai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vienīgi šajā likumā noteiktajām personām un ievērojot šā likuma, likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām", likuma "Par dzīvojamo telpu īri" un likuma "Par dzīvokļa īpašumu" noteikumus. 

Likumā ir noteikts, kam vispirms ir tiesības uz palīdzību: tās ir personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība (13.pants), un personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām (14.pants). Pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13. un 14.pantā un kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu.

Tādas tiesības pašvaldībām ir paredzētas likuma 15.pantā (Personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā). Viens no kritērijiem, lai būtu tiesības pretendēt uz pašvaldības dzīvokli pirmām kārtām, ir ienākumi, proti, vai ģimene ir maznodrošināta.

Likuma 6.pantā ir noteikta kārtība, kādā persona atzīstama par tiesīgu saņemt palīdzību pašvaldībā. Dokumentus, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, pašvaldība nosaka saistošajos noteikumos. Minētos dokumentus valsts un pašvaldību institūcijas personai izsniedz bez maksas.

Lai saņemtu pamatotu atbildi no pašvaldības, ieteicams vērsties tajā ar rakstisku iesniegumu, uz kuru arī saņemsiet rakstisku atbildi.

Jāpiebilst, ka dzīvokļa īres tiesību piešķiršana nav vienīgais palīdzības veids. Trūcīgām un maznodrošinātām personām pašvaldības piešķir dzīvokļa pabalstu, ko iespējams saņemt arī tad, ja dzīvokli īrē.