Dzīvesvietas deklarēšana kādā dzīvoklī mantiskajās un īres attiecībās neko nenozīmē. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 2.pantā ir teikts: /../(2) Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības./../”

Savukārt minētā likuma 3.panta „Dzīvesvieta” otrajā daļā ir šāda norma:„(2) Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.”

Jūsu minētajā situācijā, kā redzams, diemžēl nav neviena no minētajiem nosacījumiem. Lai dzīvokļa īpašniekam pamatotu savas tiesības turpināt uzturēties dzīvoklī arī pēc īrnieka nāves, būtu labi, ja iepriekš būtu noslēgts kaut vai dzīvojamās telpas apakšīres līgums, kas atļauj izīrētājam to pagarināt arī pēc īres līguma izbeigšanās, bet neuzliek to par pienākumu (18.pants: ja dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzas, vienlaikus izbeidzas arī dzīvojamās telpas apakšīres līgums).

Ja izīrētājs nepiekrīt noslēgt īres līgumu uz Jūsu vārda, tad Jums nav  nekādu tiesību izmantot šo dzīvojamo telpu. Vienīgā izeja ir atrast bijušās dzīvokļa īrnieces dēlu un pierunāt, lai viņš izmanto savas tiesības noslēgt īres līgumu uz sava vārda.