DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Veselības aprūpe

Valsts prezidents: Latvijas zinātnieku darbs stiprina veselības aprūpi

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

26. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (BMC), kur ar centra pētniekiem pārrunāja veikto pētījumu un uzkrāto zināšanu pielietojuma iespējas Latvijas veselības aprūpes pilnveidei un sabiedrības veselības vadības uzlabošanai.

“Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ir spilgts pierādījums, ka mēs Latvijā varam radīt zinātni ar lielu vērtību cilvēkiem. Šeit top risinājumi, kas ļauj slimības atklāt agrāk, ārstēt precīzāk un savlaicīgi identificēt veselības riskus. Centra darbs stiprina Latvijas veselības aprūpi un uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti. Tā zināšanas nākotnē var izmantot daudz plašāk, piemēram, jaundzimušo skrīningā un reto iedzimto slimību agrīnā diagnostikā.

Pateicos centra zinātniekiem par viņu nozīmīgo ieguldījumu. Viņu profesionalitāte un atbildība ir pamats, lai veselības aprūpe Latvijā kļūtu gudrāka, drošāka un vairāk balstīta datos. Šeit radītās zināšanas stiprina mūsu valsts noturību un spēju savlaicīgi reaģēt uz nākotnes veselības izaicinājumiem,” pauda Valsts prezidents.

Valsts prezidents ar BMC pārrunāja “vienas veselības” konceptu izpratni, ka cilvēku, dzīvnieku un vides veselība savstarpēji mijiedarbojas. Šāda pieeja palīdz izprast, kā rodas un izplatās infekcijas, kā vide ietekmē veselību un kādi riski nākotnē var skart sabiedrību. Tā ir būtiska zināšanu bāze savlaicīgai un efektīvai sabiedrības veselības aizsardzībai.

Sarunā ar pētniekiem tika apspriesta arī Biobanku likumprojekta virzība. Biobankas palīdz atklāt slimību cēloņus, izstrādāt efektīvākas un personalizētas ārstēšanas metodes un stiprina mūsu spēju savlaicīgi reaģēt uz jauniem veselības apdraudējumiem. Valsts prezidents uzsvēra, ka, lai nodrošinātu zinātnes attīstību un drošu, caurskatāmu darbu ar cilvēku paraugiem un datiem, ir svarīga iespējami ātra virzība Biobanku likumprojekta pieņemšanā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI