Civillikuma 89.panta otrajā daļā teikts: „Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.”

Civillikuma Ģimenes tiesību daļā tiek lietots jēdziens „kopīga manta”, tajā netiek lietots jēdziens „kopīpašums”, ar to norādot, ka starp šiem jēdzieniem Civillikuma Ģimenes tiesību daļā un Lietu tiesību daļā nav liekama vienādības zīme.

Kopīpašuma tiesības Civillikuma 1067.pantā skaidrotas šādi – īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs.

Ne vienmēr viss, kas iegādāts laulības laikā, automātiski kļūst par abu laulāto kopīgo mantu. Nekustamais īpašums par laulāto kopīgu mantu kļūst tikai tad, ja tā iegāde atbilst kādam no Civillikuma 89.panta otrās daļas kritērijiem. Ja laulātais nekustamā īpašuma iegādē piedalījies ar saviem finanšu līdzekļiem vai tiesisku darījumu un īpašumu laulības laikā iegādājies otrs laulātais, nekustamo īpašumu uzskatīs par kopīgo mantu.

Ne vienmēr zemesgrāmatā kā kopīpašniekus ieraksta abus laulātos, lai gan juridiskajā praksē tiek prezumēts, ka tas ir laulāto kopīgs īpašums.