Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Gan to, ko tiesa atzīs par viena laulātā atsevišķo mantu vai laulāto kopīgo mantu, gan arī tas, kā kopīgā manta tiks sadalīta, lielā mērā atkarīgs ne tikai no faktiskajiem apstākļiem, bet arī katra laulātā pūlēm šo apstākļu pierādīšanā.
LV portāla kolāža
Par pamatu laulāto mantisko jautājumu risināšanai, laulību šķirot, var uzskatīt Civillikuma 89.pantu, kura pirmajā daļā noteikts – katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu.
Šī norma šķiet vienkārša – no tās izriet, ka pirmkārt jebkāda vienam no laulātajiem vēl pirms laulības noslēgšanas piederējusi manta arī pēc laulības šķiršanas pilnībā paliks viņa īpašumā. Tas nozīmē, piemēram, ka sievai nav tiesiska pamata pretendēt uz dzīvokli, ko viņas vīrs iegādājies vēl pirms abu laulības noslēgšanas. Šo nostādni nemaina nedz apstāklis, ka, iespējams, abi šajā dzīvoklī mitinājušies vēl vairākus gadus līdz laulībām, nedz arī laulātās dalība dzīvokļa remontā.
Jāņem vērā, ka saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem tikai noslēgta laulība, nevis kopdzīve ir laulāto mantisko attiecību pamats. Arī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments (turpmāk – Senāts) savā 2012.gada 1.marta spriedumā lietā Nr.SKC-4/2012 norāda: "Partnerattiecības (faktiskā kopdzīve) atšķirībā no laulības nebalstās uz likumā noteiktajā kārtībā noslēgtu līgumu par kopdzīvi, citiem vārdiem sakot, tāda kopdzīve pastāv bez kāda tiesiska pamata. Taisni tādēļ partnerattiecībām nav piemērojamas laulības līguma sekas nedz personīgo tiesību, nedz mantisko attiecību sfērā" un "ne Senātam, ne arī tiesu instancēm, kas izskata civillietas pēc būtības, nav kompetences tiesību tālākveidošanas ceļā divu personu faktisko kopdzīvi pielīdzināt laulībai un kopdzīves partnerim noteikt tādas pašas tiesības kā laulātajam".
"Pie laulātā atsevišķās mantas ienākumiem pieder, piemēram, raža, kas ievākta laulātajai piederošajā, no vecākiem mantotajā dārzā vai īres maksa, ko laulātais saņēmis, izīrējot dāvanā saņemto dzīvokli."
Tomēr jāpiebilst – ja persona veikusi ieguldījumu otras personas īpašumā, nepastāvot šo personu starpā noslēgtai laulībai, vai otra laulātā atsevišķajā mantā, šai personai ir tiesības uz atbilstošu atlīdzību. Tātad, nepretendējot uz vīra pirms laulības iegūto dzīvokli, sieva var lūgt kompensēt viņai izdevumus, ko viņa ieguldījusi šā dzīvokļa remonta finansēšanā.
No Civillikuma 89.panta pirmās daļas izriet, ka tikai laulāto kopīgā manta ir dalāma. Saskaņā ar šā panta otro daļu viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta, bet šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās, savukārt panta trešajā daļā noteikts – ja kādas vienam laulātajam piederošas mantiskas vērtības laulības laikā atvieto ar citām, pēdējās ir šā laulātā manta.
Ņemot vērā minētās tiesību normas, laulāto kopīgās mantas sastāva noteikšanai nepieciešams vispirms definēt, kas uzskatāms par katra laulātā atsevišķo mantu.
Kas ir atsevišķā manta?
Saskaņā ar Civillikuma 91.panta pirmo daļu katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:
Kā izriet no minētā tiesiskā regulējuma, laulātie savā starpā var noslēgt līgumu, ar kuru nosaka, kāda laulības laikā iegūtā vai vēl iegūstamā manta ir katra laulātā atsevišķā manta. Šāds darījums var krietni vienkāršot iespējamā strīda atrisināšanu vai pat vispār šādu strīdu izslēgt. Taču jāņem vērā, ka līgums par atsevišķās mantas noteikšanu nedrīkst būt pretrunā likumam, tas var vienīgi papildināt Civillikuma 91.panta pirmās daļas regulējumu. Proti, ar minēto līgumu laulātie var noteikt par viņu atsevišķo mantu to, kas pēc likuma būtu piederīgs kopīgās mantas sastāvam, bet nevar ierobežot iespēju iegūt arī citu atsevišķo mantu atbilstoši likuma normām. Šāda veida līgums atšķiras no laulības līguma, ar ko tiek noteikta visas laulāto mantas šķirtība, jo noteic atsevišķas mantas raksturu tikai noteiktai laulāto mantas daļai.
Var pieņemt, ka noteikt, vai konkrēts priekšmets noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā, ir diezgan vienkārši. Piemēram, ja laulātā pelna iztiku ar privātu stomatoloģijas praksi, viņai piederošie zobārstniecības instrumenti ir atzīstami par laulātās atsevišķo mantu. Tāpat nav šaubu, ka viena laulātā atsevišķā manta ir tā, ko šis laulātais laulības laikā ieguvis dāvinājuma, denacionalizācijas vai mantojuma ceļā. Minētie noteikumi attiecas arī uz dāvinājumu, ko viens laulātais saņēmis no otra laulātā, taču tikai tad, ja runa ir par dāvinājumu Civillikuma 1912.panta izpratnē, proti, tiesisku darījumu, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Citos gadījumos šķietamais dāvinājums var tikt atzīts par viena laulātā ieguldījumu abu laulāto kopīgās mantas iegūšanā. Tas izriet no Senāta prakses, piemēram, lietā, kurā laulātā sev piederošos sertifikātus pārskaitījusi vīra kontā, kurš tos izmantojis dzīvokļa privatizācijai.
Pie laulātā atsevišķās mantas ienākumiem pieder, piemēram, raža, kas ievākta laulātajai piederošajā, no vecākiem mantotajā dārzā vai īres maksa, ko laulātais saņēmis, izīrējot dāvanā saņemto dzīvokli. Tomēr gadījumā, ja ražas un īres maksas iegūšanā konstatējama otra laulātā tieša līdzdalība, šie ienākumi būs piederīgi laulāto kopīgajai mantai. Un, visbeidzot, viena laulātā atsevišķā manta ir tā, ar ko atvietota šā laulātā atsevišķā manta. Tas nozīmē – ja laulātais, pārdodot pirms laulības noslēgšanas iegūto zemi, par saņemto naudu iegādājas citu zemes gabalu, tas uzskatāms par viņa atsevišķo mantu.
Laulāto kopīgā manta, būtiskais tās sadalē un pierādīšanas pienākums
Ja atbilstoši Civillikuma normām ir izdevies nošķirt viena laulātā atsevišķo mantu, tad secināms, ka visa pārējā manta ietilpst laulāto kopīgās mantas sastāvā. Tomēr ikvienam, kuram nepieciešams šo sastāvu noskaidrot, vēlams pārbaudīt arī pārējās mantas atbilstību kopīgās mantas pazīmēm.
Kāda manta uzskatāma par abu laulāto kopīgi iegūtu? Pirmām kārtām tā ir manta, kas iegūta laulāto kopīgi noslēgta darījuma rezultātā, piemēram, laulātajiem kopīgi slēdzot pirkuma līgumu ar trešo personu un mantas iegādei izmantojot abu laulāto līdzekļus. Par kopīgi noslēgtu var atzīt arī tiesisku darījumu, kuru viens laulātais slēdzis kopīgās mājsaimniecības ietvaros, piemēram, iegādājoties sadzīves tehniku, mēbeles vai transportlīdzekli, kas tiek izmantots ģimenes vajadzībām. Laulāto kopīga manta būs arī tāda manta, kas iegūta laulāto kopīga darba rezultātā, piemēram, vīra un sievas kopīgi nodibināta kapitālsabiedrība, kā arī no kopīgās mantas gūstamie mantiskie labumi – konkrētajā piemērā dividendes. Arī tad, ja mantu ieguvis viens laulātais ar abu laulāto līdzekļiem, minētā manta būs kopīga. Tas ir īpaši būtiski attiecībā uz nekustamu mantu – proti, nedz tas, ka tikai viens laulātais ir slēdzis pirkuma līgumu, nedz tas, ka dzīvoklis, māja vai zeme zemesgrāmatā nostiprināta uz viena laulātā vārda, pats par sevi nenozīmē, ka tā ir viņa atsevišķā manta, ja vien zemesgrāmatā nav izdarīta attiecīga atzīme atbilstoši Civillikuma 91.panta otrās daļas noteikumiem. Tāpat kopīga ir arī manta, ko viens laulātais ieguvis ar otra laulātā palīdzību, piemēram, darbu. Par palīdzību šajā izpratnē var runāt, piemēram, gadījumā, kad vīrs strādā dārzā, ko sieva ieguvusi vēl pirms laulības noslēgšanas, un ar savu darbu palīdz iegūt ražu, proti, dārzs ir sievas atsevišķā manta, taču raža ietilpst laulāto kopīgās mantas sastāvā.
"Tas vien, ka nekustamās mantas iegādes nolūkā slēgtajā kredīta līgumā abi laulātie ir solidārie parādnieki, nebūt nenozīmē, ka dzīvoklis, māja vai zeme noteikti tiek atzīti par kopīgo mantu."
Tā kā mūsdienu Latvijā nekustamā īpašuma iegāde bieži ir saistīta ar kredītsaistību uzņemšanos, laulātajiem jāņem vērā – tas vien, ka nekustamās mantas iegādes nolūkā slēgtajā kredīta līgumā abi laulātie ir solidārie parādnieki, nebūt nenozīmē, ka dzīvoklis, māja vai zeme noteikti tiek atzīti par kopīgo mantu. Kā savā 2012.gada tiesu prakses vispārinājumā "Tiesu prakse laulāto kopīgas mantas dalīšanā" norāda Senāts, laulības šķiršanas lietās, vienlaikus izspriežot strīdus par mantas piederību vienam vai otram no laulātajiem, jāņem vērā, kādā veidā ir izpaudusies otra laulātā dalība nekustamā īpašuma iegādē un kādus pierādījumus laulātais ir iesniedzis tiesā savu prasījumu pamatošanai.
Senāta ieskatā, katra laulātā īpašumtiesību daļa atzīstama atbilstoši izdarītā ieguldījuma apjomam. Jāņem arī vērā, ka Civillikuma 89.panta otrajā daļā ietvertā frāze "jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās" nenozīmē, ka visa laulāto kopīgā manta vienmēr tiek dalīta uz pusēm. Proti, minētajā normā formulētā kopīgās mantas vienlīdzīgā sadalījuma prezumpcija nozīmē – manta vienlīdzīgās daļās tiek dalīta tad, ja katra laulātā ieguldījums nav precīzi nosakāms. Tādējādi gan tas, ko tiesa atzīs par viena laulātā atsevišķo mantu vai laulāto kopīgo mantu, gan arī tas, kā kopīgā manta tiks sadalīta, lielā mērā atkarīgs ne tikai no faktiskajiem apstākļiem, bet arī katra laulātā pūlēm šo apstākļu pierādīšanā. Proti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.pantā nostiprināto sacīkstes principu un 93.pantā pusēm noteikto pierādīšanas pienākumu gan prasītājam, gan atbildētājam pašam jāgādā par sava viedokļa pamatošanu un apgalvojumu pierādīšanu.
Šajā skaidrojumā nav aplūkotas visas iespējamās laulāto kopīgo un
atsevišķo mantu raksturojošās nianses. Tāpēc tiesvedības gadījumā pusēm
ieteicams vērsties pie kvalificēta juridiskās palīdzības sniedzēja, kas ļautu
delikāto un sarežģīto laulības šķiršanas procesu noslēgt ar pēc iespējas
mazākiem materiāliem un morāliem zaudējumiem. Protams, par optimālu risinājumu
būtu uzskatāma laulāto vienošanās, kas ļauj šķirt laulību pie notāra.
Uzzini vienkopus par tēmu: laulības noslēgšana, šķiršana, mantiskās attiecības.
