LV portāla infografika
Par laulības līguma noslēgšanu paziņo publiski
Laulāto mantisko attiecību reģistrs pastāv kopš 2002.gada, kad publisko datu reģistrāciju stafeti pārņēma Uzņēmumu reģistrs. Likums nosaka, ka laulāto mantisko attiecību statuss tiek publicēts arī "Latvijas Vēstnesī". Tas nepieciešams, lai trešajām personām būtu pieejama informācija par laulāto mantiskajām attiecībām. Tādējādi katrs var ieskatīties reģistrā un pieprasīt no tā izrakstus.
Ja laulātie laulības līgumā ir norādījuši, piemēram, nekustamo īpašumu, tad Uzņēmumu reģistrs paziņo Zemesgrāmatai, ka ir reģistrēts laulības līgums, lai zinātu, kam pieder īpašums gadījumā, ja tas tiek pārdots. Līdzīgi informācija tiek sniegta visiem kustamo lietu reģistriem, kā, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijai par laulības līgumā iekļautas automašīnas atsavināšanu.
Uzņēmumu reģistram ir pieejams pilns laulības līguma saturs, turpretī "Latvijas Vēstnesī" publicē vien tādas ziņas kā reģistrācijas laiks, vieta, numurs, laulāto vārdi un uzvārdi, personas kodi, kā arī mantisko attiecību režīms.
Kā skaidro Uzņēmuma reģistra Komercķīlu un laulāto mantisko attiecību reģistrācijas nodaļas vadītāja valsts notāre Dina Zaķe, gadījumā, ja tiek veiktas izmaiņas laulāto mantisko attiecību reģistrā, tad "Latvijas Vēstnesī" tās vairs nepublicē. Izņēmums ir situācija, ja tiek mainīts mantisko attiecību režīms – no visas mantas šķirtības uz visas mantas kopību vai otrādi.
Likumiskās un līgumiskās laulāto mantiskās attiecības
Starp laulātajiem var pastāvēt likumiskās un līgumiskās mantiskās attiecības.
Laulāto likumiskās mantiskās attiecības stājas spēkā ar brīdi, kad noslēgta laulība. Civillikuma Ģimenes tiesību daļas ceturtās apakšnodaļas 1.pants skaidro, ka tādējādi katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu. Taču viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, likuma izpratnē ir abu laulāto kopīga manta. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.
Ja puses vienojušās slēgt laulības līgumu, tad starp viņiem tiek dibinātas laulāto līgumiskās mantiskās attiecības. Jāņem vērā, ka konflikta gadījumā mantas sadalē tiek ņemts vērā tieši laulības līgums, kam ir lielāks saistošs spēks nekā laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām. Slēdzot laulības līgumu, pusēm ir iespēja skaidri norādīt, vai visa esošā un turpmāk iegūtā manta būs kopīga vai atsevišķa.
Ja puses vēlas noskaidrot mantiskās attiecības, bet nevēlas slēgt laulības līgumu, tad laulātie var vienoties par mantas sadali. Šādā gadījumā laulāto mantiskās attiecības no likumiskām nepārvēršas par līgumiskām. Ar šādu vienošanos laulātie nosaka, ka zināma manta pieder tikai vienam no laulātajiem, taču arī šāda vienošanās jāslēdz rakstiski. Vienošanās kalpo arī kā pierādīšanas līdzeklis, jo saskaņā ar Civillikuma 91.panta otro daļu tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Visa pārējā manta, kas nav viena laulātā atsevišķa manta, ir laulāto kopīgā manta. Ārpus atsevišķās mantas esošā manta ir laulāto kopīpašums, kur katram laulātajam pieder noteikta domājamā daļa.
Visas mantas šķirtība
Ja puses, slēdzot laulības līgumu, vienojušās par visas mantas šķirtību, tas nozīmē, ka katrs laulātais patur īpašuma tiesības uz mantu, ko laulībā ienesis, un arī uz to, ko laulības laikā ieguvis. Mantas šķirtības princips raksturojams ar laulāto ienākumu sadalīšanu. Puses laulības laikā piederošo mantu var patstāvīgi iegūt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra laulātā – pārdot, dāvināt, mainīt, apgrūtināt ar lietu un saistību tiesībām.
Ja laulātie mantu iegūst kopīgi, piemēram, ar kopīgu darbu komercuzņēmumā u.tml., tad laulības līgumā jāparedz, ka šī manta ir jāsadala starp laulātiem, jo uz šādā veidā iegūto mantu kopīpašuma tiesības laulātajiem nepastāv.
"Laulības līgumu var slēgt jebkurā no attiecību posmiem – kā pirms laulības noslēgšanas, tā arī pēc vairākiem laulības gadiem."
Katrs laulātais piedalās ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumos samērīgi ar savu mantas stāvokli. Tas attiecas arī uz bērna uzturēšanu, kā arī pārtiku, jo laulāto līgums par visas mantas šķirtību neizslēdz likumā noteiktos pienākumus ģimenes locekļu uzturēšanai, tai skaitā arī pēc laulības šķiršanas.
Kā skaidro Dina Zaķe, tad visbiežāk laulātie vienojas tieši par šādu risinājumu. Pastāv gadījumi, kad laulātie vēlas nošķirt visu līdz pēdējam sīkumam, ieskaitot paklājus un mājdzīvniekus, tomēr parasti cilvēki nosaka, kam piederēs nekustamais īpašums ar visu tajā ietilpstošo.
Arī tad, ja noteikts šāds mantisko attiecību dalījums un visa piederošā manta būs katram sava, ir iespējams noteikt to īpašumu, kas abiem laulātajiem būs kopīgs.
Visas mantas kopība
Visas mantas kopība laulības līgumā paredz, ka abu pušu visa pirms laulības un laulības laikā iegūtā manta būs kopīga. Nosakot līgumā laulāto mantas kopību, vienojas par to, kura no pusēm būs mantas kopības valdītājs – vīrs, sieva vai abi kopīgi, tad noskaidro, kurš ar kopīgo mantu rīkojas savā vārdā, kā arī sedz ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumus. Tas neattiecas uz gadījumu, ja mantas kopībā ietilpst nekustamais īpašums, kurš tiek atsavināts, ieķīlāts vai apgrūtināts ar lietu tiesībām. Tad būs nepieciešama otra laulātā piekrišana. Arī gadījumā, ja plānots dāvināt kopībā esošu mantu, būs nepieciešama otras puses piekrišana.
Tāpat kā visas mantas šķirtībā var noteikt abu kopīgo mantu, arī, nosakot visas mantas kopību, ir iespējams vienoties, kura būs abu pušu atsevišķā manta, ar kuru varēs brīvi rīkoties pēc saviem ieskatiem. Ja to nenosaka, tad tiek pieņemts, ka visa turpmāk laulībā iegādātā manta ir kopīga.
Tādējādi visas mantas šķirtība vai visas mantas kopība nosaka, vai visa esošā un turpmāk iegūtā manta būs katram sava vai abiem kopīga, taču jebkurā gadījumā var noteikt atsevišķas mantas vai īpašumus, kas abiem ir kopīgi vai pieder tikai vienai no pusēm.
Kad un kā slēgt laulības līgumu?
Nav viennozīmīgas atbildes uz jautājumu, kad ir vispiemērotākais brīdis, lai slēgtu laulības līgumu. To var darīt jebkurā no attiecību posmiem – kā pirms laulības slēgšanas, tā arī pēc vairākiem laulībā pavadītiem gadiem.
Kārtība paredz, ka laulības līgumu slēdz pie notāra. Ja laulājamais ir nepilngadīgs, šos līgumus slēdz, klātesot arī viņa likumiskajam pārstāvim. Laulātās puses abas kopīgi, viens no laulātajiem vai pilnvarota trešā persona pie notāra noslēgto laulības līgumu nodod tajā Uzņēmuma reģistra nodaļā, kuras piekritīgajā teritorijā atrodas laulāto vai viena laulātā dzīvesvieta. Taču dokumentus var iesniegt jebkurā tuvākajā Uzņēmuma reģistra nodaļā, un UR darbinieki tos pārsūtīs attiecīgajai nodaļai.
"Visbiežāk laulātie vienojas par visas mantas šķirtību. Reizēm laulātie vēlas nošķirt visu līdz pēdējam sīkumam, ieskaitot paklājus un mājdzīvniekus."
Laulības līguma iesniegšanas kārtība nemainās arī tad, ja laulība ir slēgta ārzemēs vai abi laulātie joprojām dzīvo ārpus Latvijas. Ja laulātajiem vai vienam no viņiem nav iespējas klātienē iesniegt notāra parakstītu līgumu, tad to var izdarīt pilnvarota trešā persona vai nosūtīt dokumentus pa pastu. Jāņem vērā, ka ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus, kuri iesniedzami Uzņēmumu reģistrā, legalizē vai attiecīgi apliecina Latvijas Republikas saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā. Vairāk par dokumentu legalizāciju var uzzināt LV portāla skaidrojumā vai Ārlietu ministrijas mājaslapā.
Nav retums, ka pāris vairākus gadus dzīvo nereģistrētās attiecībās, kuru laikā tiek iegādāta kopīga manta. Laulības līgumu ir iespējams slēgt arī pirms stāšanās laulībā, taču laulāto mantisko attiecību reģistrā tas tiks reģistrēts tikai tad, ja laulība būs reģistrēta un līgums iesniegts Uzņēmumu reģistrā. Ja līgums ir noslēgts, taču attiecības izirušas pirms stāšanās laulībā, tad noslēgtais līgums nav saistošs.
Reģistrācijas kārtība
Laulāto mantisko attiecību reģistrācijas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar tiem, lai reģistrētu laulāto mantiskās attiecības, jāiesniedz pieteikums, ko paraksta abi laulātie un kam pievieno attiecīgus dokumentus:
Pieteikumu izskata Uzņēmumu reģistra valsts notārs, kas divu darba dienu laikā pēc tā saņemšanas lemj, vai veikt ierakstu laulāto mantisko attiecību reģistrā vai atteikt.
Visu informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem laulāto mantisko attiecību reģistrācijai vienuviet var apskatīt Uzņēmumu reģistra mājaslapā šeit, bet informāciju par valsts nodevu maksājumiem - šeit.
Laulāto mantisko attiecību reģistrā norāda:
1. Laulāto
2. Laulāto mantisko attiecību veidu:
3. Par laulāto mantisko attiecību sevišķajiem veidiem:
Svarīgi, ka laulības līguma saturu var arī rediģēt, kas visbiežāk nepieciešams tādos gadījumos, ja kāds no nekustamajiem īpašumiem tiek pārdots vai no laulības līguma vēlas kādu īpašumu izslēgt. Tādā situācijā atkal jādodas pie zvērināta notāra un jāiesniedz pieteikums Uzņēmuma reģistrā, samaksājot valsts nodevu.
Gadījumā ja laulātie nolēmuši šķirties, arī tad Uzņēmumu reģistrā ir jāsniedz pieteikums, kurā norāda, ka laulāto mantiskās attiecības tiek izbeigtas. Ja tas netiek darīts, tad, stājoties atkārtoti laulībā, jaunu laulības līgumu noslēgt nebūs iespējams.
Dina Zaķe zina teikt, ka Uzņēmumu reģistrs plāno veikt uzlabojumus, lai tuvākajā nākotnē laulāto mantisko attiecību reģistrāciju varētu izdarīt arī elektroniski.