Darba likums uzliek pienākumu darba devējam aizsargāt sievieti grūtnieci. 

Tiesības uz labvēlīgākiem apstākļiem, tai skaitā nepilnu darba dienu, nosaka likuma 99.pants un 134.pants:

• Lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana minētajam riskam tiktu novērsta. Ja šādus darba apstākļus vai darba laiku nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā. Darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu.
• Ja šādu pārcelšanu citā darbā nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt grūtniecei atvaļinājumu. Šādi piešķirta atvaļinājuma laikā grūtniecei tiek saglabāta iepriekšējā vidējā izpeļņa.
• Šā panta noteikumi attiecīgi piemērojami arī sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.
• Darba devējs nosaka nepilnu darba laiku, ja to pieprasa grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, kā arī darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam.

 Ņemot vērā iepriekšteikto, Jums pie darba devēja ir jāvēršas  rakstveidā - jāiesniedz darba devējam iesniegums par nepilna darba laika noteikšanu, kā pamatojumu pievienojot ārsta izsniegtu izziņu.

 Plašāku izklāstu par grūtnieces tiesībām darbā lasiet šajā skaidrojumā  „Darbiniece gaida mazuli. Kas jāzina darba devējam”.