Lai saņemtu iespējami precīzu atbildi uz jautājumu, situācijas aprakstam ir jābūt konkrētam, jo svarīgi arī, kā māja ir iegūta īpašumā. Tāpēc turpmāk sniegtā atbilde būs par regulējumu, ja dzīvojamā māja iegūta privatizācijas rezultātā.

Likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" l.panta 20.punkts nosaka, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals ir zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi, kas uzrādīti šā zemes gabala detālplānojumā.

Likums paredz savstarpēju pienākumu. 50.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka privatizētā objekta īpašnieka pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu ar zemes īpašnieku. Savukārt 54.panta pirmajā daļā noteikts, ka zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku.

Zemes nomas līgumu slēdz par tā zemes gabala lietošanu, ko pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā (piesaistītā) zemes gabala platību ir iespējams grozīt tikai pēc abpusējas vienošanās.

2015.gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi likumā, nosakot dzīvojamām  mājām  funkcionāli  nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas kārtību un kārtību, kādā nosakāmi un sedzami izdevumi par  dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu. Paredzēts arī, ka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu var ierosināt privatizētā objekta īpašnieks, ja dzīvojamai mājai noteiktais funkcionāli nepieciešamais zemes gabals pilnībā vai daļēji pieder citai fiziskajai vai juridiskajai personai.

Tā kā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ēkas (būves) un zeme katrs ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, tad tie ir arī patstāvīgi civiltiesiskās apgrozības objekti, kas nozīmē, ka īpašnieks tos var atsavināt (pārdot, dāvināt, mainīt utt.). Taču zemes īpašnieks nevar ierobežot mājas īpašnieka tiesības tikai tāpēc, ka nevēlas slēgt līgumu, turklāt, ja mājai zemes platība ar privatizācijas komisijas lēmumu ir paredzēta, līgums būs jāslēdz. Ja ne citādi, tad ar tiesas starpniecību.

Civillikuma 1635.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Minētā norma vispārējā kārtā paredz personas tiesības saņemt atlīdzību par tādu tiesību aizskārumu, kura rezultātā tai ir nodarīts kaitējums. Kaitējums kā neatļautas darbības sekas var būt gan mantisks, gan nemantisks.