Kriminālprocesa likumā nav paredzēti konkrēti termiņi, kādos uzsākts kriminālprocess būtu nododams prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai (apsūdzības celšanai) un kādos prokuroram savukārt kriminālprocess būtu jānodod tiesai.

Vienīgie konkrēti noteiktie termiņi apsūdzības uzrādīšanai ir minēti Krimināllikuma 56.pantā, kas reglamentē kriminālatbildības noilgumu, un šie termiņi ir atkarīgi no noziedzīgā nodarījuma smaguma.

Tajā pašā laikā aktīva kriminālprocesa nevirzīšana ir vērtējama kā Kriminālprocesa likuma 14.pantā noteikto personas tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpums, tā kā šī norma cita starpā paredz, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas, ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. 

Kriminālprocesa neattaisnota novilcināšana no procesa virzītāja puses savukārt var radīt tiesai pamatu, vēlāk izskatot krimināllietu, mīkstināt sodu vai noteikt vieglāku soda veidu un mēru atbilstoši Kriminālprocesa likuma 49.panta noteikumiem.

Ja jautājumā norādītā persona decembrī tiek atbrīvota sakarā ar brīvības atņemšanas soda izciešanu iepriekšējā kriminālprocesā, tad jaunajā kriminālprocesā tiesa, gadījumā, ja tiks pieņemts notiesājošs spriedums, atkarībā no piespriestā kriminālsoda veida un citiem vērtējamiem apstākļiem, var lemt par drošības līdzekļa, t.sk. arī par apcietinājuma, piemērošanu notiesātajai personai.