Likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" ir noteiktas darbinieku tiesības uz tīru, ar tabakas un augu smēķēšanas produktu dūmiem nepiesārņotu darba telpu.  Darbiniekam, kurš nesmēķē, ir tiesības atteikties strādāt tādā darba telpā, kur citi darbinieki smēķē. Šādu atteikumu nedrīkst uzskatīt par darba disciplīnas vai civildienesta noteikumu pārkāpumu. 

Darbiniekam ir tiesības darba devējam prasīt, lai darbavietā un darba laikā darbinieki nesmēķētu. Tādējādi nesmēķētāja tiesības ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāja tiesībām. Likuma 11.pants "Smēķēšanas ierobežojumi" paredz, ka smēķēt aizliegts darbavietās darba un koplietošanas telpās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Likums regulē, ka vieta, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, ir apzīmēta ar attiecīgu informatīvu uzrakstu vai simbolu un ir atbilstoši ugunsdrošības noteikumu prasībām aprīkota teritorija ārpus ēkām brīvā dabā vai telpa vai telpas daļa, kas aprīkota ar gaisa ventilācijas iekārtu, vai telpas daļa vasaras (āra) kafejnīcā. 

Darba likuma 7.pants paredz: ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu, un šīs tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas - neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. 

Darba likuma 30.pants nosaka, ka individuāli tiesību strīdi starp darbinieku un darba devēju, ja tie nav izšķirti uzņēmumā, izšķirami tiesā.

Izrietoši no visa iepriekšteiktā, ja darba devējs turpina ignorēt Jūsu lūgumus, Jums ir tiesības vērsties tiesā.