speciāli LV portālam
Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Kādas iespējas ir aizsargāt savu lauku īpašumu pret kaimiņu lopu izbradāšanu un postīšanu? Konkrēti, kaimiņa cūkas regulāri izbēg no savas sētas un ienāk manā īpašumā, izrakņā zemi. Rodas vairāki jautājumi: 1) kas un kā šajā situācijā var konstatēt šo īpašuma tiesību pārkāpumu? (Vai tā ir pašvaldības policija un tad ar kādu aktu?) 2) Kādu sodu var piemērot kaimiņam un vai man ir tiesības (un kā tad tās ir īstenojamas) uzzināt, vai pašvaldības policists ir piemērojis kādu sodu? 3) Kā es varu vēl risināt šo situāciju - vērsties pret kaimiņu tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu? (Kurš tādā gadījumā nosaka zaudējumu apmēru? Vai varu pieaicināt kādu dārzkopības firmu?) 4) Vai ap manu īpašumu obligāti ir jābūt žogam vai primāri šāds pienākums (noturēt savā teritorijā lopus) ir tam, kuram pieder lopi? 5) Kāda ir tiesu prakse šajos gadījumos? Pateicos jau iepriekš!
Lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai viņa dzīvnieki neizkļūst no aploka, kūts u.tml. un nenodara postījumus kaimiņa īpašumā. Zemes īpašnieka pienākums nav nodrošināt, lai, piemēram, viņa labības laukā vai kartupeļu laukā nevarētu iekļūt kaimiņa lopi – žogs ap tīrumu nav jāceļ.
Ja īpašumam postījumus nodara sveši lauksaimniecības dzīvnieki, drīkst izmantot ķīlāšanas tiesības. Civillikuma 1741.pants paredz: „Ķīlāšanas tiesība ir zemes gabala īpašnieka vai viņa vietnieka (lietotāja, nomnieka, pārvaldnieka) tiesība, ja tajā zemes gabalā ieiet svešs mājas kustonis vai prettiesīgi iespiežas svešas personas, saķert un aizturēt mājas kustoņus, bet personām atņemt lietas.” Tas ļaus pierādīt, ka postījumus nodarījuši konkrētai personai piederoši dzīvnieki.
Persona, kuras īpašumā postījumus nodara svešie dzīvnieki, var fiksēt pierādījumus pati, piemēram, nofilmēt vai nofotografēt dzīvniekus brīdī, kad tie veic postījumus. Šie pierādījumi var noderēt, ja tiks izlemts no dzīvnieku turētāja piedzīt radušos zaudējumus.
Par nodarītajiem postījumiem var informēt policiju, kura ieradīsies notikuma vietā un fiksēs nodarītos zaudējumus un pierādījumus.
Atlīdzību par lauksaimniecības dzīvnieku nodarītajiem postījumiem paredz Civillikums, tā 2363.pants nosaka: „Par mājas kustoņa vai meža dzīvnieka nodarītiem zaudējumiem atbild kustoņa vai dzīvnieka turētājs, ja viņš nepierāda, ka viņš spēris visus pēc apstākļiem nepieciešamos drošības soļus, vai ka zaudējums būtu noticis, neraugoties uz visiem drošības soļiem.”
Ideālā variantā kaimiņi savā starpā vienojas par zaudējumu apmēru un kompensēšanas kārtību. Ja kompromisu neizdodas panākt, persona, kurai lauksaimniecības dzīvnieki nodarījuši zaudējumus, var vērsties tiesā ar zaudējumu piedziņu pret lopu īpašnieku. Tiesā būs jāiesniedz nodarīto zaudējumu aprēķins. Persona, kurai radīti zaudējumi, aprēķinu var veikt pati vai pieaicināt ekspertu, piemēram, pārstāvi no kādas biedrības, ja tas ir kompetents veikt šo aprēķinu. Izdarītajiem aprēķiniem jābūt pamatotiem.
Personu, kuras lauksaimniecības dzīvnieki nodarījuši postījumus svešiem sējumiem vai stādījumiem, var administratīvi sodīt. To paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 100.pants. Par sējumu nobradāšanu, uz lauka esošās savāktās lauksaimniecības kultūru ražas bojāšanu vai iznīcināšanu, stādījumu bojāšanu, ko izdarījuši lopi vai putni, uzliek naudas sodu personām līdz 15 eiro. Ja pārkāpums gada laikā izdarīts atkārtoti, uzliek naudas sodu līdz 70 eiro.
Policija, saņemot personas iesniegumu par dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, uzsāks apstākļu noskaidrošanu, tajā skaitā meklē vainīgo. Saskaņā ar Iesniegumu likuma 5.pantu, iestāde (policija) atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas.
Iesnieguma iesniedzējam ir tiesības interesēties par lietas izmeklēšanas gaitu. Informācijas atklātības likuma 10.pants par informācijas sniegšanu paredz:
Informāciju var pieprasīt rakstveidā, mutvārdos vai elektroniskā veidā.
Latvijas tiesu portālā ir iespējams iepazīties ar spriedumiem lietās, kas saistītas ar lauksaimniecības dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, piemēram, ar lietu Nr.A420780710; lietu Nr.A420780710.
Plašāku skaidrojumu par šo tēmu lasiet rakstā „Dzīvnieki izposta sējumus un stādījumus – kas kompensēs?”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
