Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sveiki, rakstu sakarā ar to, ka kaimiņš pēkšņi ir izdomājis ierobežot piekļuvi manam īpašumam pa servitūta ceļu, kas iet cauri viņa zemei, jo neapmierina mana traktortehnika, kas pa to pārvietojas - pa šo servitūta ceļu. Vienā ceļa malā viņš ir salicis akmeņus, bet otrā novieto savu mašīnu, pa šo starpiņu atļauj izbraukt tikai vieglajām mašīnām. Servitūta ceļš ir kā apgrūtinājums uzrādīts viņa zemesgrāmatā, un nodalījuma norakstā atzīmē minēts, ka šis servitūta ceļš dibināts par labu pašvaldībai. Kaimiņš uzstāj, ka bijis jābūt arī minētam viņa zemesgrāmatā, ka par labu pašvaldībai dibināts ne tikai nodalījuma norakstā pieminēts, tāpēc viņš varot nelaist ar traktortehnikām cauri, man esot jāprasa atļauja. Ko Jūs iesakāt darīt? Paldies.
Atzīme, ka servitūta ceļš dibināts par labu pašvaldībai, acīmredzot radusies īpašuma tiesību atjaunošanas vai privatizācijas procesā, kad ne visas lietas tika juridiski korekti kārtotas. Ja servitūts dibināts par labu pašvaldībai, tad tā teritorija pašvaldībai no zemes īpašnieka bija jāatsavina un tam jāpiešķir pašvaldības ceļa statuss.
Zemes pārvaldības likuma, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, 8.pantā „Ceļu uzturēšanai nepieciešamās zemes izmantošana un atsavināšana” ir noteikts:
„Ja līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai autoceļš reģistrēts kā pašvaldības vai valsts ceļš un iekļauts pašvaldības vai valsts bilancē, bet zeme zem ceļa zemesgrāmatā ierakstīta uz citas personas vārda, šī persona nedrīkst liegt pārvietošanos pa pašvaldības vai valsts ceļu. Valsts vai pašvaldība atbilstoši budžeta iespējām, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas vienojas ar zemes īpašnieku par zemes zem ceļa atsavināšanu un atsavina to saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu. Valsts meža zemi atsavina Meža likumā noteiktajā kārtībā.”
Šajā gadījumā svarīgi ir pašvaldībā noskaidrot ceļa servitūta īsteno statusu un to, vai uz šo ceļu attiecināms Zemes pārvaldības likuma 8.pants. Tātad ir svarīgi, kam pieder servitūta tiesība – Jūsu īpašumam vai pašvaldībai.
Civillikuma 1130.pantā ir noteikts: „Servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai, ir personālservitūts; servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam, tā ka to izlieto katrreizējais tā īpašnieks, ir reālservitūts.”
Vēl būtu minami šādi Civillikuma panti:
„1139. Katram, kam pieder servitūta tiesība, jāizlieto tā taisnprātīgi, saudzot pie tam pēc iespējas cita īpašuma tiesību.
1140. Kalpojošās lietas īpašnieks savukārt nedrīkst servitūta izlietotājam likt ceļā nekādus šķēršļus: viņam jāļauj tam darīt visu, bez kā servitūta tiesību nebūtu iespējams sekmīgi izlietot, kaut arī tas nebūtu īstais servitūta priekšmets.”
Tātad īpašnieks, pa kura zemi iet ceļš, nedrīkst liegt pa to pārvietoties transportlīdzekļiem – vienalga, vai tas ir automobilis vai traktors. No otras puses – likums nosaka, ka ceļš jālieto pēc iespējas saudzīgi.
Ceļa servitūta lietas parasti nav vienkāršas, un konflikta gadījumā starp ceļa lietotāju un zemes īpašnieku (ja nebūsiet guvis skaidrību pašvaldībā) varam ieteikt vērsties ar visiem dokumentiem un faktiem pie jurista pēc konsultācijas. Galējais konflikta risinājums ir pieteikums tiesā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
