Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz pašvaldības sociālajam dienestam tiesības tos darbspējīgos klientus, kuri saņem sociālo palīdzību vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, iesaistīt:

1) darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos (līdz 12 stundām nedēļā), kas rada labumu sabiedrībai un neaizvieto pašvaldības funkciju veicējus;

2) darbos pašvaldības teritorijā, slēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku ar darbspējīgo klientu. 

Tā nav pabalsta „atstrādāšana”, bet klienta līdzdarbība savas sociālās problēmas risināšanā. Lai saņemtu pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai, tā saņēmējs un pašvaldības sociālā dienesta sociālā darba speciālists paraksta dokumentu, kurā abpusēji vienojas par līdzdarbību. 

Sociālās palīdzības pabalsti tiek samazināti vai netiek piešķirti, ja klients atteicies no līdzdarbības savas sociālās problēmas risināšanā, sniedzis nepatiesas ziņas vai nav tās sniedzis vispār. 

Uz vairākām pabalstu saņēmēju grupām līdzdarbības pienākums neattiecas (likumā noteikti izņēmumi), tās ir: invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, sievietes grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem vai citas personas bērna kopšanas periodā, viens no bērna invalīda vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus, personas vecumā no 15 gadiem, kuras iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošie augstskolā.

Sociālā dienesta lēmumu un faktisko rīcību iespējams apstrīdēt pašvaldības domē.