Atvaļinājums ir jāizmanto katru gadu. Neizmantoto atvaļinājumu naudā drīkst kompensēt tikai tad, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas. To nosaka Darba likuma 149.panta 5.daļa.

Darba likums nosaka detalizētu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību, nosakot ikviena darbinieka tiesības uz četru kalendāra nedēļu ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kuru darba devējs, vienojoties ar darbinieku, var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Tikai izņēmuma gadījumā, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu, pēc iespējas pievienojot to nākamā gada atvaļinājumam. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu un atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.