Par uzturlīdzekļu apmēru

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punktu katra vecāka pienākums ir katru mēnesi neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa nodrošināt katram savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā:

1) katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (2014.gadā 80 eiro);

2) katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai uzturlīdzekļu 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (2014.gadā 96 eiro).

Minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kuru katram vecākam ir pienākums katru mēnesi nodrošināt  katram savam bērnam, nemainās atkarībā no bērnu skaita.

Ministru kabineta noteikumi noteic minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērna uzturam, savukārt bērna vecāks, kura aprūpē atrodas bērns, ir tiesīgs prasīt no otra vecāka uzturlīdzekļus lielākā apmērā, nekā tas ir noteikts Ministru kabineta noteikumos, bet tādā gadījumā vecākam ir jāpierāda šī uzturlīdzekļu apmēra pamatotība, proti, nepieciešamība bērna aprūpei - ēdienam, apģērbam, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanai, bērna kopšanai, izglītošanai un audzināšanai.

Par saskarsmes tiesībām

Atbilstoši Civillikuma 181.pantam bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem. Jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.

Atbilstoši Civillikuma 177.pantam bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Atbilstoši Civillikuma 178.pantam kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi. Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

Ja rodas strīds par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, piemēram, otrs vecāks liek šķēršļus un izvirza nepamatotus nosacījumus, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību nosaka tiesa. To paredz Civillikuma 182.pants. Strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī bērna un vecāka tikšanās laiku. Tiesa saskarsmes tiesības var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm. Tāpat tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.

Tādējādi, lai noteiktu skaidri paredzamu tikšanās laiku, tēvam ir jāceļ tiesā prasība par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību. Prasības pieteikumā tiesai ir jālūdz noteikt konkrētu regulējumu – kurās dienās, no cikiem līdz cikiem tēvs tiksies ar bērnu. Tāpat var lūgt tiesu noteikt regulējumu arī attiecībā uz bērna skolas brīvlaikiem, svētku dienām, bērna vārda un dzimšanas dienām vai citiem ģimenei nozīmīgiem notikumiem. Jo precīzāk regulējums tiks noteikts, jo vieglāk varēs īstenot tiesas nolēmuma izpildi.