Saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību var noteikt tiesa

Situācijas izklāsts vedina domāt, ka ir pārkāptas Jūsu saskarsmes tiesības ar bērnu, un šāda rīcība ir pretrunā Civillikumā noteiktajam. Proti, Civillikuma 178.panta pirmā - trešā daļa noteic: kopā dzīvojoši  vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Taču jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Tas nozīmē to, ka bērna tētim, kurš ikdienā nedzīvo kopā ar meitu, saglabājas ne tikai pienākums rūpēties par viņu materiālā ziņā, maksājot uzturlīdzekļus bērna mātei, bet ir arī pienākums un tiesības ar savu bērnu regulāri tikties un kontaktēties.

Civillikuma 181.panta pirmā un otrā daļa izteikta šādi: „Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Tāpat katram no vecākiem ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par bērna attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.”

Īstenojot kopīgu aizgādību pār bērnu, ir tikai saprotami un normāli, ja vecāki iepriekš vienojas par tikšanās ar bērnu laiku, vietu un ilgumu, kā arī savstarpējo norunu godprātīgi pilda. Tāpat gan tēvam, gan mātei un jebkurai citai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem (Civillikuma 181.panta ceturtā daļa), jo tas var atstāt sliktu iespaidu uz bērna attīstību. Ja rodas strīds par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, piemēram, otrs vecāks liek šķēršļus un izvirza nepamatotus nosacījumus, veic tādas darbības, kas negatīvi iespaido Jūsu attiecības ar meitu, domstarpības jāmēģina atrisināt ar bāriņtiesas starpniecību. Ja arī tas nelīdz, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu (Civillikuma 182.pants).

Tādā gadījumā, lai noteiktu skaidri paredzamu tikšanās laiku ar meitu, Jums jāceļ tiesā prasība par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību. Prasības pieteikumā tiesai ir jālūdz noteikt konkrētu regulējumu – kurās dienās, no cikiem līdz cikiem tiksieties ar bērnu. Tāpat var lūgt tiesu noteikt regulējumu arī attiecībā uz bērna skolas brīvlaikiem, svētku dienām, bērna vārda un dzimšanas dienām vai citiem ģimenei nozīmīgiem notikumiem. Jo precīzāk regulējums tiks noteikts, jo vieglāk varēs īstenot tiesas nolēmuma izpildi.

Tiesas nolēmumam ir likuma spēks, un tas ir saistošs visām personām, līdz ar to mātei būs jāievēro tiesas noteiktā kārtība. Par ļaunprātīgu izvairīšanos no tiesas nolēmuma (par saskarsmes tiesībām) izpildīšanas personu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 168.pantu.

Civilprocesa likuma 244.⁵ panta trešā daļa paredz, ka pēc puses lūguma tiesa var pieņemt pagaidu regulējumu - lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai nosaka saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību. Pamatojoties uz šo Civilprocesa likuma normu, prasības pieteikumā varat lūgt tiesu noteikt pagaidu kārtību, kādā varat īstenot saskarsmi ar savu bērnu līdz sprieduma taisīšanai.

Par papildu uzturlīdzekļiem bērnam

Ja bērna mātes prasības kļūst nesamērīgas, Jums nav tās obligātā kārtā jāapmierina, it īpaši, ja materiālā situācija to neatļauj. Civillikuma 179.panta pirmā daļa noteic vecāku pienākumu uzturēt bērnu  samērā ar viņa spējām un mantas stāvokli. Protams, valstī ir noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina jebkurā gadījumā, neatkarīgi no dažādiem apstākļiem, taču no jautājumā sniegtās informācijas ir saprotams, ka Jūsu nodrošinātā alimentu summa to pārsniedz teju divas reizes (ņemot vērā MK noteikumos Nr.37  "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam" noteikto,  minimālais uzturlīdzekļu apmērs katram bērnam līdz 7 gadu vecumam ir 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas, proti, 96 eiro).

Gadījumā ja bērna māte sniegs prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu lielākā apmērā, kādu nodrošināt šobrīd, viņai sava prasība būs jāpamato, iesniedzot pierādījumus, kas apliecina, kāpēc bērnam nepieciešamie izdevumi ir lielāki un ka Jūs spējat tos finansiāli nodrošināt. Tiesa, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, vadīsies ne tikai no prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem par bērnu ikdienas vajadzību nodrošināšanai nepieciešamajiem izdevumiem, bet arī to samērīgumu ar abu vecāku (gan mātes, gan tēva) mantas stāvokli un spēju uzturēt bērnu.