Vēršam uzmanību, ka valstī ir noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kādu  nodrošināt neatkarīgi no ikmēneša algas apmēra, mantas stāvokļa un spējām uzturēt bērnu ir katra vecāka absolūts pienākums. To paredz Civillikuma 179.panta piektā daļa.

Minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr.37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam", ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēneša algu un bērna vecumu. Atbilstoši tiem katram bērnam līdz 7 gadu vecumam ik mēnesi ir jānodrošina uzturlīdzekļi vismaz 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Latvijā noteiktā minimālā mēneša darba alga 2015.gadā ir 360 eiro, tādējādi minimālais uzturlīdzekļu apmērs 4 gadus vecam bērnam šobrīd ir 90 eiro mēnesī (no 2016.gada, ceļoties minimālajai algai, tas būs attiecīgi lielāks).

Tiesību normās nav paredzētas tiesības vienam no vecākiem prasīt atskaiti par maksāto uzturlīdzekļu izlietojumu. Ir vispārzināms un neapstrīdams, ka bērnam uzturēšanas izdevumos iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, higiēnas piederumiem, veselības aprūpi, izglītību, tai skaitā bērnudārzu, garīgai un fiziskai attīstībai nepieciešamām aktivitātēm utt. Tāpēc arī tiesu praksē lietās par uzturlīdzekļu piedziņu valstī noteiktajā minimālajā apmērā prasītāji ir atbrīvoti no pierādījumu iesniegšanas. Ņemot vērā, kādas ir izmaksas katrai no minētajām izdevumu pozīcijām, uzturlīdzekļi minimālajā apmērā nodrošina tikai bērna pamatvajadzības. 

Taču tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, saskaņā ar Civillikuma 181.panta otro daļu ir tiesības saņemt ziņas par savu bērnu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem. Tieši tāpat katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu (saskarsmes tiesība). Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. 

Ja vecāku starpā rodas strīds par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, piemēram, otrs vecāks liek šķēršļus un izvirza nepamatotus nosacījumus, veic tādas darbības, kas negatīvi iespaido otra vecāka attiecības ar bērnu, domstarpības jāmēģina atrisināt ar bāriņtiesas starpniecību. Ja arī tas nelīdz, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu (Civillikuma 182.pants).

Tiesas nolēmumam ir likuma spēks, un tas ir saistošs visām personām, līdz ar to mātei būs jāievēro tiesas noteiktā kārtība. Par ļaunprātīgu izvairīšanos no tiesas nolēmuma (par saskarsmes tiesībām) izpildīšanas personu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 168.pantu.

Sīkāks izklāsts pieejams e-konsultācijās par līdzīgu jautājumu “Par saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem” un “Par saskarsmes tiesību noteikšanas prasījumu”.