Ņemot vērā Civillikumā noteikto, uzturlīdzekļi līdz bērna pilngadībai ir nododami tā vecāka rīcībā, kurš ikdienā rūpējas par bērnu. Tikmēr līdzekļi, kas tiek piešķirti pašam bērnam, nav uzskatāmi par uzturlīdzekļiem. Vispirms tāpēc, ka uzturlīdzekļi ir paredzēti konkrētiem mērķiem un nevar tikt uzskatīti par bērna brīvo mantu.

Jēdziens „bērna uzturēšana” saistīts ar Civillikuma 177.panta ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Saskaņā ar tiem bērna uzturēšana ir ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana un viņa izglītošana un audzināšana, garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses, sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.

Savukārt Civillikuma 177.panta pirmajā daļā noteikts - līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Atbilstoši Civillikuma 178.panta otrajai daļai, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās, taču bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.

Arī tiesu praksē pieņemts, ka objektīvi labāk zināmas bērnu vajadzības ir tam vecākam, pie kura bērni dzīvo. Ikdienas izdevumi par mājokli, sadzīves pakalpojumiem, pārtiku, higiēnas precēm, veselības aprūpi un citām bērnam ikdienā nepieciešamām lietām nesamazinās, ja otrs vecāks naudu tērē bērna vajadzībām pēc saviem ieskatiem. Bērnam uzturs ir jāsaņem katru dienu un tam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu fizisko un garīgo attīstību.

Šo ikdienas vajadzību nodrošināšana ir absolūts abu bērna vecāku pienākums, neatkarīgi no tā, kādas ir viņu savstarpējās attiecības. Līdz ar to šajā gadījumā bērna mātei ir tiesības paļauties uz to, ka bērna tēvs ikdienas aprūpes nodrošināšanai veiks regulārus uzturlīdzekļu maksājumus noteiktā apmērā un laikā. Turklāt Civillikuma 179.panta piektā daļa paredz, ka valstī noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir jānodrošina jebkurā gadījumā neatkarīgi no spējas uzturēt bērnu un mantas stāvokļa.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru” minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam no 7 gadu vecuma līdz pilngadības sasniegšanai ir 30% no valstī noteiktās minimālās darba algas (2015.gadā tie ir 108 eiro mēnesī). Tiesa nevar piespriest alimentus maksāt mazākā apmērā.

Neatkarīgi no tā, vai panāksiet tiesas apstiprinātu izlīgumu ar bērna māti par regulāriem uzturlīdzekļu maksājumiem viņas labā vai gaidīsiet, kad šādu lēmumu pieņems tiesa, uzturlīdzekļi būs obligāti jāmaksā tiesas noteiktajā kārtībā no prasības tiesā iesniegšanas dienas. Pretējā gadījumā var tikt uzsākta uzturlīdzekļu piespiedu piedziņa ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību.